Pieredzi apvieno ar jaunākajām atziņām

2019. gada 30. aprīlis 00:00

3740

Daukstu pagasta zemnieku saimniecībā “Pļavnieki” drīz ziedēs ķirši, bet pagaidām neapkurināmajās siltumnīcās, kuru kopējā platība ir 3000 kvadrātmetri, redzami pirmie pavasara zaļumi – skābenes, redīsi, sīpolloki un salāti. Pēc ievu ziedēšanas, kad zeme būs iesilusi, tiks stādīti tomāti un gurķi. “Nav lielas atšķirības, ja stāda maija pirmajās dienās vai mēneša vidū. No 20.maija tomāti aug straujāk, bet agrāk iestādītie stāv uz vietas, zili sagriezušies, ja vēl neapsalst,” atzīst pieredzējušais dārzkopis Guntars Sebris. Sējas kalendārā ieteiktos datumus viņš ievēro, lai potētu augļu kokus. Taču citos dārza darbos visu pasaka priekšā pieredze un augi.

Profesionālajām sēklām ir laba dīdzība
Skābenes jau paaugušās, to izmantošanai pašlaik ir īstais laiks. Tiesa, tas turpinās visu vasaru, ja skābenes regulāri apgriež. Tas arī tiek darīts, jo pieprasījums pēc tām, sīpollokiem un salātiem ir liels. Vēl mazliet jāgaida, kad pirmajiem zaļumiem pievienosies redīsi. Neparasti šķiet, ka siltumnīcā ne tikai sīpoli, bet arī redīsi aug pa vienam. “Redīsi tiek piķēti, jo tad tie izaug skaisti, lieli un vienādi. Ja redīsu sēklas sēj rindās, tad no viena metra sadīgušo augu izmantojami ir 5 līdz 10 redīsi. Tas nozīmē, ka izdevīgāk ir pa sēklai uzreiz dēstīt kasetēs,” stāsta G.Sebris.
Viņš izvēlas tikai profesionālās sēklas. Dārzkopis secinājis, ka nereti mazajās sēklu paciņās nav tā šķirne, kāda norādīta, kā arī ir maza sēklu dīgtspēja. Tās nav kalibrētas, turklāt nav pārbaudīta to dīgtspēja. “Varam būt droši, ka profesionālās sēklas atbilst norādītajai šķirnei un dīgs. Svarīgākā ir sēklu kvalitāte, tāpēc audzētāji piedāvā sēklas, kas ir pieprasītas. Viņi, protams, ir ieinteresēti pārdot savu produkciju,” skaidro dārzkopis.
Protams, sēklu dīdzību ietekmē arī citi apstākļi – tās var apēst peles, varbūt augsne ir pārāk sausa vai mitra. “Ja par daudz laista, ūdens sablīvē kūdru, veidojot garoziņu, un sēkla nespēj caur to izspraukties. Pēdējos gados vairāk nākas domāt par sausumu, kas ietekmē dīdzību un augšanu. Par laimi, mūsu saimniecībā nav problēmu karstā laikā nodrošināt laistīšanu kaut divas reizes dienā,” atzīst Gundega Sebre.

Izvēlas pircēju iecienītus tomātus un gurķus
Savu kārtu siltumnīcās gaida tomātu un gurķu stādi, kurus var arī iegādāties. G.Sebris norāda, ka pēdējos gados pircēji vēlas iegādāties dažādu krāsu tomātus, kuru garšas īpašības ir atšķirīgas: gan saldus, gan miltainus, gan ar mīkstāku miziņu. “Šķirnes, kuru tomāti atbilst pircēju vēlmēm, nav paredzētas uzglabāšanai. To miziņa ir plāna, viegli var saspaidīt, turklāt ir uzņēmīgāki pret puvi,” atzīst Gundega.
Gurķus audzē dažādu šķirņu. Pircēji vairāk iecienījuši īsos gurķus. “Tie ir kraukšķīgāki, turklāt ir izteikts gurķu aromāts un garša. Tiesa, daudz nosaka šķirne. Mazie, pumpainie gurķīši labi aug, kad ir garāka diena un siltums. Turpretim garajiem gurķiem tas nav tik izteikti. Tiesa, visiem gurķiem ir jānodrošina pietiekams mitrums,” secina dārzeņu audzētāja. Vai ir krasa atšķirība starp lauka un siltumnīcu gurķiem? “Īstie lauka gurķi ir vecajām šķirnēm, kurām ir pilnie un tukšie ziedi. Savukārt siltumnīcu gurķiem nav tukšo ziedu. Ja tos izstādīs uz lauka, tie izaugs, bet stīgas un gurķi būs īsāki un ne tik labas kvalitātes,” skaidro Guntars. Tiesa, ir šķirnes, kuras vienlīdz labi aug gan uz lauka, gan siltumnīcā.

Jo mazāk vietējo audzētāju, jo dārgāki dārzeņi
Vai dārzeņu audzētāji izjūt samazinātās PVN likmes ietekmi? G.Sebris norāda, ka atšķirību jūt lielākā apjomā, tomēr cenu nosaka tirgus – pieprasījums un piedāvājums. “Ja dārzeņus ieved un ir arī vietējie dārzeņi, tad cenas izlīdzinās. Ja nav vietējo saimniecību piedāvājuma, kas cenu samazina, tad ievestajai produkcijai var to noteikt, kādu vēlas. Piemēram, kāposti tagad veikalā maksā 1,20-1,50 eiro kilogramā. Tāda tā arī paliks. Turklāt to sevišķi jutīs lauka dārzeņiem. Jo mazāk ir dārzeņu audzētāju, jo lielākas būs dārzeņu cenas,” norāda G.Sebris.
Gundega piebilst, ka daudz ko nosaka klimata izmaiņas – māte daba liek vairāk strādāt. Dārzeņu audzēšanā ir vajadzīgs daudz roku darba, tātad nepieciešami cilvēki, kas ne tikai sēj un stāda, bet arī ravē un novāc ražu. Tāpat kā pagājušajā vasarā saimniecība slēgs līgumu ar Valsts nodarbinātības aģentūru par skolēnu nodarbināšanu. “Varēs gan stādīt augus siltumnīcās, gan tos piesiet, ravēt. Kad sāks ražot augļu dārzs, varēs lasīt ķiršus. Tad siltumnīcās ir mazāk darba,” saka Gundega.
“Ja to, kas ir ieguldīts dārzeņu audzēšanā, nespēj līdzsvarot un dot peļņu pārdotā raža, tad nav vērts pūlēties. Turklāt dārzeņu kultūru audzēšanā ir liels risks, ko nosaka laikapstākļi. Ja ir tik karsta vasara kā pērn, tad ražība nenovēršami samazinās,” komentē G.Sebre. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgi ūdens resursi un laistīšanas iekārtas, kas nebūt nav lētas. Tad negribas izaudzēto pārdot par nieka centiem kilogramā.

Labai ražai vajadzīgs fanātisms
Kā izdodas noturēties “Pļavnieku” saimniekiem? Būtiski, ka saimniecībā audzē gan dažādus dārzeņus, gan stādus un augļus. Guntars uzsver, ka lauka dārzeņu kultūras nedod peļņu, drīzāk rada zaudējumus. Līdzsvaru nodrošina siltumnīcās un augļu dārzā izaudzētais. “Visu laiku ir jāseko līdzi, jo nepārtraukti daudz kas mainās – sēklas, mēslojuma veidi... Protams, vērtīga ir pieredze, kā tikt galā ar problēmām, kas rodas audzēšanas procesā. Ir svarīgi ātri reaģēt, nevis meklēt speciālistu vai padomus, kā rīkoties. Augs ir jājūt! Ieejot siltumnīcā, uzreiz var redzēt, kā tie aug,” akcentē dārzkopis. Protams, sākumā pieredzes nav. G.Sebris atzīst, ka tad ir vajadzīgs fanātisms, ieinteresētība. “Ja kāds domā stādīt cerībā, ka būs iespēja nopelnīt, tad šaubos, ka viss izdosies. Svarīgi ir domāt un rūpēties par augiem,” ir pārliecināts dārzkopis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pieredzi apvieno ar jaunākajām atziņām

Kategorijas