Tirzas lauku slimnīca vēstures takās

2019. gada 30. aprīlis 00:00

758

Pirmsākumos Tirzas slimnīcas vienstāva ēka atradusies iepretim Tirzas muižai (koka ēka) un tur dzīvojuši muižas kalpotāji. 20.gadsimta sākumā ēka pārvesta uz Tirzasleju, apšūta un izbūvēta kā pasta māja. Desmit gadus tur bijis pasts. Tālāk ēka kalpojusi medicīnas vajadzībām, tā ir Ķikuļu dzimtas dāvinājums Tirzas sabiedrībai.

Brīvvalsts laikā – arī potēšanas punkts
Ap 1920.gadu šeit dzīvojis un strādājis ārsts Klapmans. Pēc tam vismaz desmit gadus tirzmaliešus ārstējusi daktere Vīgrante-Ozola. Sekojis Alfona Butnora laiks. Viņš izveidojis Tirzaslejas garajā ēkā bērnu konsultācijas un potēšanu punktu. Tur bērnu kopšanas un barošanas apmācības veica viņa kundze – medicīnas māsa, kas vēlāk strādāja arī Gulbenes slimnīcā.
Par vecmāti Tirzā strādājusi aptiekāra Kliezberga kundze Radziņa. 1941.gada 14.jūnijā kā nevēlamu padomju varai Kliezbergu ģimeni izsūtīja uz Sibīriju, viņu tālākais liktenis nav zināms. Alfons Butnors pēc darba Tirzā pārgāja strādāt uz Cesvaini.
Pēc kara pamazām ēku pārveidoja par slimnīcu. Tad tur strādāja vecmāte Emma Šabraka, Lūcija Rizga. Feldšere Olita Kaņģīzere atcerējās, ka sākumā slimnīcā ārstēti tikai pieci slimnieki un tam atvēlēta tikai viena telpa. Par medicīnas māsu strādājusi Gita Rendniece.
Slimnīcas dibinātājs Kārlis Caune, kas dzimis 1897.gada 17.janvārī, kara gados beidzis Latvijas Valsts Universitātes Medicīnas fakultāti. Plaši pazīstamais psihiatrijas profesors Mintauts Caune, kas 2019.gadā saņēma apbalvojumu par mūža ieguldījumu psihiatrijā, ir viņa dēls un turpina psihiatra darbu.
Cauņu ģimene dzīvoja “Virsaišos”, un Vera Caune (1897–1966) ilgstoši strādāja par stomatoloģi. Uzzināju, ka pēc Otrā pasaules kara par stomatologa palīgu (sanitāri) strādājusi Zenta Baldone.
Nelielas slimnīcas (25 gultu) šinī laikā rajonā bija arī Jaungulbenē, Rankā, Litenē un Lejasciemā.

Atvēra dzemdību nodaļu
Pirmajos slimnīcas pastāvēšanas gados medicīnas dienesta transports bija zirgu pajūgs, ar kuru ārsts brauca izsaukumos. Tanīs laikos bijusi profesija - dezinfektors, un par to ilgus gadus strādājusi Alvīne Beidiņa. Viņa rūpējusies arī par sterilā materiāla sagatavošanu.
Pirmā slimnīcas pavāre bijusi Hermīne Krastiņa, kas slimnieku uzturam dārzā audzēja zemenes un bija izcila kulināre. Šinī laikā pie slimnīcas iestādīti augļu kociņi un ogu krūmi, kas saglabājušies līdz mūsdienām.
Ar 1957.gadu uz Tirzas slimnīcu par ārsti strādāt atnākusi Tija Tipaine (Rubaža), un slimnīcā atvērta dzemdību nodaļa. Gadā tur piedzima līdz 300 bērniem. Izveidots arī rentgena kabinets, klīniskā laboratorija, un pirmā laborante Tirzā bijusi Marta Bārbale. Daktere Rubaža strādājusi Tirzā sešus gadus, nosvinot šeit slimnīcas desmitgadi 1962.gadā. No 1963.gada viņa strādājusi Siguldas centrālajā slimnīcā, vadot dzemdību nodaļu.
Tirzā savā pirmajā un vienīgajā darbavietā no 1954.gada strādājusi feldšere–vecmāte Maiga Āboliņa (Nīmande). Šinī laikā tur strādājusi arī feldšere Gunta Spirģe, vecmāte Ruta Tavare, Biruta Zviņģele, vēlāk Asja Pētersone, medicīnas māsas: Emīlija Dreimane (Dolbāne), Ņina Hriškevica, Lidija Bicāne, Ruta Igaune, Anna Sprīzīte, Aina Reizniece. Par slimnieku kopējām strādājušas: Margita Krieva, Alda Liepiņa (Tēta), Dzidra Kušķe (Dievbērna), Nora Vēverbrante (Logina), Ieva Pavāre, Velta Usāre (Vīcupa), Berta Lapsa, Veronika Fišere, Gaļina Gerčikiva. Arī abas māsas Jogures ilgus gadus rūpējušās par tīru veļu un mazgājušas to ar primitīvām metodēm – rokām. Darbs bijis ļoti smags. Tikai vēlāk radusies iespēja mazgāt veļu ar tolaik populāro veļas mazgājamo mašīnu „Rīga”.
Par rēķinvedēm strādājušas Rita Linde, Ināra Krone. Atbildīgi savā saimniecības daļas vadītāja darbā strādājuši: Kārlis Nīmands, Grietiņa Grabāne, Ilga Ziepniece, Lidija Žurovska, Austra Sprice. Vecākās māsas pienākumus veikušas Rota Birkova, Vija Bielaja, Laima Sālījuma (Smildziņa). No 1970.gada Tirzā strādājusi Brigita Griestiņa, kas pēc dažiem gadiem sākusi strādāt par slimnīcas vecāko māsu.
Ar 1962.gadu par klīnisko laboranti strādājusi Jutta Gramberga. Pirmā un vienīgā darbavieta slimnīcā bijusi Martai Kaidakai. Šinī gadā slimnīca svinēja savu desmit gadu jubileju. Jubileja bija sabiedrības kupli apmeklēta un notika Tirzas kultūras namā pacilājošā gaisotnē.
1964.gadā, kad Tija Rubaža pārgājusi darbā uz Siguldu, Kārlis Caune atkārtoti bijis slimnīcas galvenais ārsts. Toreiz par medmāsām strādājušas arī Vija Bielaja un Biruta Jēgere.
Ar 1963. gadu rajona slimnīcas galvenais ārsts bijis Velce.
Īsāku laiku Tirzā strādājis ārsts Vanagovskis, pēc tam - Krātiņš, viņu nomainījis Jaunzems.
No 1965.gada par medmāsu un bērnu māsu strādājusi Sarmīte Sirmule.
No 1967.gada ar pārtraukumu par ambulances sanitāri, nomainot Irēnu Līdaku, strādājusi Antra Skudra.

Medicīnas progress notika
No 1969.gada 25.oktobra par Tirzas slimnīcas galveno ārsti sāku strādāt es - Ieva Bērziņa. Kad pārgāju strādāt uz Gulbenes CRS par galvenā ārsta vietnieku metodiskajā darbā, manā vietā dažus gadus strādāja Lelde Sinuka. Pēc dažiem gadiem atgriezos savā Tirzas slimnīcā, un arī Reinis Bērziņš, kad nokalpoja ārsta - rentgenologa laiku Gulbenē un aizgāja pensijā, bija Tirzai piederīgs visu tālāko mūžu kā ārsts un arī medicīnas dienesta mašīnas šoferis.
1978.gadā slimnīca Lizuma kultūras namā atzīmēja divdesmit piecu gadu jubileju. Lizumā bija Tirzas ambulances pārraudzībā esošais Lizuma FVP, un tur ilgus gadus strādāja feldšeri Maija un Zigurds Markevici. Svētki izvērtās par daudzu mediķu kopā pulcēšanos. Rajona galvenais ārsts bija Sniķeris, un nozarē ienāca jaunas vēsmas. Sadarbība un vadība no Centrālās slimnīcas ir bijusi visos laikos. Medicīnas progress notika visu laiku. Valdīja pašaizliedzīgs darbs un lietišķums, arī pieticība un lepnums par savu arodu un pacientu atzinība.
No 1967.gada par medicīnas māsu strādāja arī Anna Znote, Lija Zakarīte un vēlāk par sanitāru strādāja arī Jānis Zakarītis. Pēteris Griestiņš gādāja par siltām telpām un apkārtnes kopšanu.
No 1972.gada no Gulbenes slimnīcas savā ciemā atgriezās medicīnas māsa Ināra Šimanska. Tur jau par sanitāri strādāja viņas māte Margita Krieva un par kurinātāju tēvs Hugo Krievs. Arī Ināras māsa Imanta Katana un meitas Ilze Šķipsna un Maija Kaļva–Capurniece par savu darbavietu izvēlējās Tirzas slimnīcu. Vairākus gadus strādāja arī Aina Zemniece, Anna Krieva, Mirdza Kadzeja un Felicita Noreiko. Par pavārēm strādāja arī Antonija Pekse un Genovefa Grīsle.
No 1973.gada par saimniecības daļas vadītāju sāka strādāt Rita Klēbaha, aizvietojot Imantu Katani. Rita nostrādāja līdz 2017.gadam, vadot saimniecības darbu sociālās aprūpes namā “Doktorāts”. Ritas uzsākto turpināja Inese Skudra un pēc tam Līga Judina.
Pēc Veras Caunes par stomatologiem strādāja Edīte Čema, Daina Cīrule (Lorence), Maija Krieviņa (Lapsa), Silvija Pūrīte (Lāce), Mārīte Veigule, Aina Pētersone.
Pirmais slimnīcas šoferis ilgāku laiku bija Elmārs Sirmulis, tad Viesturs Kalniņš, Gunārs Līdaks, Bruno Vēbers, Jānis Kesters, Ilmārs Kārkliņš, Pēteris Auzāns, Jānis Voits.

Remontu veica “Plēsuma” meistari
1987.gadā slimnīcas ēka piedzīvoja remontu, ko veica Druvienas kolhoza “Plēsums” būvbrigādes meistari ar Dūrīti priekšgalā. Par to visu gādāja Silmaču fans un toreizējais kolhoza priekšsēdētājs Dainis Birnis.
1988.gadā ar sarkanbaltsarkano karogu mastā un dziesmu “Dievs, svētī Latviju” slimnīca svinēja savu atjaunotni, ieejot brīvā Latvijā, un tas izvērtās par lielu cerību un garīgā pacēluma laiku.
No 1988.gada par terapeitu strādāja un vēlāk izveidoja ģimenes ārsta praksi Dace Mūrniece, kas turpina savu vecāku mediķa profesiju.
Dažādi bijuši darbinieku likteņi, taču visi strādājuši pacientu labā, pašaizliedzīgi upurējot sevi.
Paldies visiem, arī tiem, kuri strādāja īslaicīgi un kuru vārdi, iespējams, nav pieminēti - 50 gadu laikā darbinieku skaits ir bijis liels. Slimnīcas slēgšanas un reizē 50 darba gadu jubileju svinējām Tirzas kultūras namā. No 2002.gada bijušajā lauku slimnīcas ēkā izveidoja sociālās aprūpes un veselības namu „Doktorāts”. To līdz 2015.gadam vadīju es, Ieva Bērziņa, pēc tam - Maira Ivanova. Līdz nama slēgšanas brīdim 2019.gada aprīlī visus aprūpējamos pārvietoja uz “Jaungulbenes Alejām”. Vārdiski gribu atzīmēt to darbinieku vārdus, kuri veltījuši savas dienas smagajam aprūpes darbam un palikuši manās atmiņās: Ilze, Lija, Daiga, Irina, Ludmila, Sanita, Līvija, Līga, Ligita, Skaidrīte, Imanta, Rita, Valija, Ilze, Inese, Ina, Jānis.
Tirzas „Doktorātā” paliek ģimenes ārsta prakse. Telpas tikšot pārveidotas par tā saukto “pusceļa māju”.
Gribētos, lai manis fiksētie Tirzas slimnīcas vēstures materiāli papildinātos, rastos jaunas personiskas atmiņas un stāsts iegūtu dzīvīgumu. Sausu faktu ir par maz šai vietai un cilvēkiem. Ēkai, kurā rit un ritēs dzīvība, ir savs īpašais stāsts un aura. Cilvēki, kuri tur strādājuši, ir pelnījuši, ka atmiņas atskan un saglabājas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tirzas lauku slimnīca vēstures takās

Kategorijas