Krievija vēlas stratēģiski citādu sadarbību

2019. gada 30. aprīlis 00:00

1246

Krievija vēlas stratēģiski citādu sadarbību

Par turpmākās sadarbības projektu iecerēm un darbu pie tām Gulbenē piektdien runāja vairāku tuvējo novadu pašvaldību vadītāji ar ciemos atbraukušo Krievijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu. Piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents.
Šī bija reģionālas nozīmes tikšanās, kas, protams, notika iedzīvotāju interesēs, taču “Dzirksteles” žurnālistam Gulbenes novada pašvaldības vadītājs Normunds Audzišs liedza iespēju klausīties šo sanāksmi klātienē. Pats vēstnieks, kuru iznākam no apspriedes “Dzirkstelei” nācās sagaidīt aiz durvīm, bija izbrīnīts. Par liegumu žurnālistiem piedalīties sanāksmē viņš “Dzirkstelei” teica: “Es tas nebiju. Tā ir jūsu pašvaldības vadības izvēle.”
H.Vents par Gulbenē notikušo tikšanos “Dzirkstelei” teica: “Vidzemes plānošanas reģions atrodas pierobežā. Sarunā Gulbenē klāt bija vairāku Latvijas pašvaldību vadītāji. Mēs zinām savas vēlmes, to, ko ar projektu palīdzību vēlamies tālāk attīstīt, lai ieguvēji būtu iedzīvotāji.”

Piedāvā sadarboties ne tikai ar Pleskavas apgabalu
Pārrobežu sadarbībā turpinās Gulbenes novada domes bijušā priekšsēdētāja, kādreizējā Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes vadītāja Nikolaja Stepanova labi iesāktais – “Dzirkstelei” pauda J.Lukjanovs. Viņš atgādināja, ka pašlaik turpinās vairāki projekti Eiropas Savienības un Krievijas sadarbības programmā laika posmam līdz 2020.gadam. Turpināt sadarbību ir plānots arī finanšu programmā, sākot ar 2021.gadu. “Tradicionāli šajos pārrobežu projektos sadarbība Krievijas pusē ir bijusi galvenokārt ar Pleskavas apgabalu. Tas ir labi. Taču šo ģeogrāfiju vajag paplašināt! Pleskavas apgabalam ir daudz problēmu. Šim apgabalam vēl jāattīstās, un sadarbība ar tuvējās robežas kaimiņiem, protams, nāk tikai par labu. Taču no Krievijas puses pārrobežu sadarbības projektos varētu iesaistīties arī citas mūsu valsts teritorijas, kuras uzreiz var dot savu reālo pienesumu. Un ne tikai kultūras apmaiņā, bet arī komerciāla rakstura sadarbībā! Runa varētu būt par reāliem produktiem, reāliem materiālajiem objektiem,” teica J.Lukjanovs.
Runājot par to, ko ciemošanās laikā Gulbenes novadā ir apskatījis, ieskaitot Stāmerienas pili, un kādus iespaidus ir guvis, vēstnieks sacīja: “Pilis – tas ir lieliski! Tas ir kultūras mantojums. Tā ir tautas atmiņa. Tas viss ir vajadzīgs. Bet ir arī vēl kas cits vajadzīgs.” Tālāk J.Lukjanovs iztirzāja sāpīgo Latvijas problēmu - cilvēku aizplūšanu no lauku reģioniem. Viņš ir ievērojis, ka raksturīgā frāze pie mums, kad tiek jautāts par iedzīvotāju skaitu, ir: “Apmēram tik mūsu te ir palicis.”

Grib sociālos un uzņēmējdarbības atbalsta projektus
“Kaut kas nav pareizi. Bet kāpēc? Lai atrastu risinājumu, vajadzīgs situācijas novērtējums. Ne jau velti saka, ka cilvēks meklē, kur labāk, bet zivs - kur dziļāk. Tas ir dabiski! Cilvēki ir pelnījuši labāku dzīvi. Ja neizdodas savā dzimtajā pagastā, pilsētā, valstī, cilvēki auj kājas. Viņiem taču ir jādomā ne tikai par sevi, bet arī par bērnu nākotni! Tāpēc tepat uz vietas pašvaldībām ir jāmeklē un jāveido apstākļi, lai cilvēki justos ieinteresēti nebraukt projām. Tāpēc es atbraucu uz Gulbeni, lai par to runātu. Rīgā man par to nav jārunā. Tur šāda problēma nav saistoša un neinteresē. Bet Latvijas lauku reģionos, Krievijā Pleskavas apgabalā, Ļeņingradas apgabalā problēmas ir vienas un tās pašas. Var jau teikt, ka Krievija ir liela un bagāta. Dažāda. Cilvēku dzīves līmenis pie mums ir dažāds. Un tāpat Latvijā. Ir bagātie, ir vidusslānis un ir tie, kuriem pavisam nav viegli. Par bagātajiem pašvaldībām nav jādomā. Gan viņi paši noorientēsies situācijā. Pašvaldībām ir jādomā par to iedzīvotāju daļu, priekš kuriem ir jāveido tā saucamie “sociālie lifti”. Ar “sociālajiem liftiem” - iespēju radīšanu kvalitatīvas izglītības ieguvei, pieprasītu profesiju apguvei, darbavietu nodrošināšanai. Bet kā tikt pie šīm darbavietām? Tās taču ar pašvaldības rīkojumu izveidot nevar. Tātad vajag, lai uzņēmēji noticētu konkrētajai pašvaldībai, konkrētajam reģionam, šai valstij. Lai uzņēmēji justu labvēlīgu attieksmi un atbalstu savai attīstībai, darbavietu izveidei. Tieši uz to gribētos turpmāk virzīt pārrobežu sadarbību,” sacīja J.Lukjanovs.
H.Vents pauda, ka pašlaik “lauku teritorijas iztukšošanās” ir aktuāla problēma pierobežā gan Latvijas, gan Krievijas pusē. “Kā piesaistīt uzņēmējdarbību pierobežai – tas nav vienkāršs jautājums. Tāpēc šajā divu valstu sadarbībā mums kopā ir jādomā, kā pierobežu padarīt interesantu iedzīvotājiem, uzņēmējiem,” viņš teica.

Par dzelzceļa atjaunošanu Pitalovas virzienā - jārēķina!
Atbildot uz jautājumu, vai redz iespēju atjaunot vilcienu kustību maršrutā Rīga-Pitalova, vēstnieks ar viennozīmīgu “jā” nesteidzās iepriecināt. “Teikšu godīgi - man tas ir jaunums. Pirmo reizi par to, ka Latvijas pašvaldības varētu interesēt šāda vilciena maršruta atjaunošana, es uzzināju pirms mēneša. Ir jāparēķina. Ir jāsēž un jārēķina iespējamā noslodze, pārvadājumu apjoms, kravu īpašnieku intereses un piekrišana izmantot pārvadājumiem tieši vilcienu vagonus, nevis citu transporta veidu. Vajadzīgs kontaktēties un rēķināt kopā ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts dzelzceļš” un Krievijas dzelzceļa uzturētāju. Jāpiebilst, ka Krievijas pusē šajā maršrutā dzelzceļa sliedes stāv joprojām, kā saka, katram gadījumam. Latvijas pusē līdz Gulbenei tās ir demontētas,” teica J.Lukjanovs. Un piebilda – vajadzēja vien nieka desmit gadus, lai Latvijas pusē sāktu domāt, ka varbūt nevajadzēja tomēr dzelzceļa sliedes demontēt. Vēstnieks uzskata – dzelzceļa pārvadājumi visā pasaulē ir un būs neaizstājami.
Arī H.Vents atzina, ka ir vajadzīgs tehniski ekonomiskais pamatojums, pirms secināt, vai var atjaunot dzelzceļu no Gulbenes Pitalovas virzienā, lai pa šo ceļu atkal kursētu vilcieni. “Ir jāpēta. Un tālāk tas patiesībā būtu valstu politikas jautājums. Tomēr visam apakšā ir ekonomika. Bez konkrētības nevarēs,” viņš teica.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Krievija vēlas stratēģiski citādu sadarbību

Kategorijas