Izcērt par 600 hektāriem vairāk

2019. gada 30. aprīlis 00:00

Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā mežu platība pagājušajā gadā ir palielinājusies par 1282 hektāriem salīdzinājumā ar 2017.gadu.
Tagad tā ir 329 967,8 hektārus liela. No jauna mežs ir ieaudzēts apmēram 600 hektāros, turklāt ir samazinātas pārplūstošās platības un lauces pēc AS “Latvijas valsts meži” veiktās inventarizācijas.

Valdošās koku sugas – priede un bērzs
“Raksturīgi, ka valsts un pārējās mežu platībās atšķiras valdošās koku sugas. Valsts mežos priede veido 46 %, bet pārējos – tikai 20 %, toties tajos vairāk ir bērzs un liepa. Acīmredzot privāto mežu īpašnieki dod priekšroku lapu kokiem, jo tie ātrāk atjaunojas dabiskā ceļā, bet priedes un egles ir jāstāda,” skaidro virsmežniecības inženiere mežsaimniecības jautājumos Irēna Mača.
Virsmežniecības apkopotā informācija liecina, ka visās mežaudzēs priedes aizņem 34 %, tas ir 98 690,6 hektārus, bērzs un liepa – 29 %, bet egle un pārējie skujkoki – 22 %. Lielākās priežu platības ir virsmežniecības Gaujienas un Lejasciema nodaļas teritorijas mežos. Savukārt bērzs un liepa – Bejas un Gulbenes nodaļas mežos. “Bērza audzes labi atjaunojas. To apliecina salīdzinājums ilgākā laika periodā. Priedes un egles šobrīd visvairāk ir 90 gadu vecumu sasniegušas,” norāda I.Mača.
Pagājušajā gadā valsts mežos ciršana veikta visās cirtēs 4458 hektāros, pārējos mežos – 5550 hektāros. Gulbenes novada pārējos mežos ciršana veiktā 1950,47 hektāru lielā platībā, turklāt galvenā cirte veikta apmēram pusē platības. Novada teritorijas valsts mežos izcirsti 1423,17 hektāri, no tiem galvenajā cirtē – 458,15 hektāri. “Pagājušajā gadā kailcirtes ir veiktas 4,5 tūkstošos hektāru, tas ir gandrīz par 660 hektāriem vairāk nekā 2017.gadā. Valsts mežos visvairāk tiek cirsta priede, pārējos – bērzs un baltalksnis,” secina I.Mača.

Atjaunošanai noder struktūrfondu atbalsts
Pērn meži cirsti pamatīgi, bet mežaudzes atjaunotas un koptas mazāk. Kā katru gadu lielākais jaunaudžu kopšanas apjoms ir Lejasciema nodaļā – 1572,69 hektāros. Turklāt lielāka platība ir kopta pārējos mežos. Salīdzinot jaunaudžu kopšanu laika periodā no 2006.gada, var secināt, ka visvairāk ir darīts 2013.gadā, kad virsmežniecības teritorijas mežos kopti gandrīz 9 tūkstoši hektāri jaunaudžu, bet pērn – 6778,15 hektāri. “Līdz šim ir apgūta struktūrfondu nauda projektiem, kas atbalsta jaunaudžu kopšanu, tāpēc šo darbu apjoms samazinās,” atzīst I.Mača.
Virsmežniecības virsmežziņa vietniece Aiva Zavacka uzsver, ka pērn izcirsto un atjaunoto platību apjoms ir gandrīz vienāds. Turklāt atjaunotā platība 4263,3 hektāri ir par 100 hektāriem lielāka nekā 2017.gadā. “Ne tikai privātajos, bet arī valsts mežos mākslīgā atjaunošana ar katru gadu nedaudz samazinās. Tā kā privātajos mežos daudz ir bērzu audžu, tās, protams, tiek atjaunotas ar bērzu. Tāpat atjauno ar apsi un baltalksni, ko daudz cērt. Arī skuju koki tiek stādīti diezgan lielā apjomā, pieaug melnalkšņu platības,” skaidro A.Zavacka. Viņa cer, ka līdz ar struktūrfondu līdzekļu piesaisti tiks dažādotas koku sugas mežos. Pagājušajā gadā valsts un Eiropas Savienības atbalsts tika saņemts 872 hektāru jaunaudžu retināšanai, retināšanai un atzarošanai, valdošās koku sugas un neproduktīvu mežaudžu nomaiņai, kā arī meža ieaudzēšanai un kopšanai. “Apmēram puse jaunaudžu tiek koptas par struktūrfondu naudu. Tāpēc satraukumu rada jautājums, kas notiks, kad šīs naudas vairs nebūs. Ceram, ka to darīs arī bez atbalsta finansējuma,” saka A.Zavacka.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Izcērt par 600 hektāriem vairāk

Kategorijas