Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Muzejā - Neatkarības kara simtgades izstāde

Diāna Odumiņa
Laikraksta arhīvs

2019. gada 3. maijs 00:00

197
Muzejā - Neatkarības kara simtgades izstāde

Dzimis Tirzas pagastā pirms 112 gadiem, bijis Latvijas armijas pirmās brīvvalsts virsnieks, vēlāk - latviešu leģionārs, emigrējis uz Vāciju un pēc nāves 83 gadu vecumā apglabāts turpat Menhengladbahas kapsētā. Tāds īsumā ir bijis latviešu karavīra Rūdolfa Kociņa mūžs. Viņš ir viens no vīriem, ar kuriem lepojas Latvija. Viens no vīriem, par kuriem stāsta šobrīd (vēl līdz 3.jūnijam) Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā skatāmā izstāde, kas ir veltīta Latvijas Neatkarības kara simtgadei.
Izstādi Gulbenē ir organizējusi Latvijas Aizsardzības ministrija sadarbībā ar vietējo muzeju. Izstādē izmantoti materiāli arī no Latvijas Kara muzeja, Valmieras muzeja, kā arī no novadnieka, Latvijas vēstures izpētei veidotās biedrības “Vidzemes Vanagi” dibinātāja Māra Jurciņa privātkolekcijas. Tieši M.Jurciņš ir varējis izstādei Gulbenē piedāvāt R.Kociņa fotogrāfijas, kuras atrodas pētnieka privātkolekcijā.
“Noprotams, ka R.Kociņš sevišķi nemīlēja fotografēties, tāpēc foto ir gaužām maz. Man laime uzsmaidīja pagājušajā vasarā, kad kolekcijā ienāca trīs R.Kociņa bildes. Vienā R.Kociņš vēl ir kara skolas kadets. Viens foto, kur viņam ir 75 gadi,” stāsta M.Jurciņš. Viņš pats gatavojas izstādi Gulbenē apskatīt 31.maijā, kad notikšot svinīgs pasākums. Tā būs zīmīga diena, jo tieši 1919.gada 31.maijā 1. (vēlāk 4.) Valmieras kājnieku pulka karavīri ar igauņu palīdzību atbrīvoja Vecgulbeni no lieliniekiem – Padomju Krievijas Sarkanās armijas.
M.Jurciņš ar aizrautību stāsta R.Kociņa biogrāfiju: “Virsnieka gaitas viņš ir sācis pēc Latvijas karaskolas beigšanas 1931.gadā. Dienesta gaitas noritēja Jātnieku pulkā un Elektrotehniskajā divizionā. 1939.gadā R.Kociņš beidza Latvijas augstāko karaskolu un palika tur par mācībspēku. Otrajam pasaules karam sākoties, savus latviešu karavīra pienākumus R.Kociņš pildīja, organizējot un vadot partizānu cīņas Krimuldas apkārtnē. Pievienojoties latviešu pašaizsardzības vienībām, 1941.gada vēlā rudenī viņa ceļš veda uz austrumiem. Tur kapteiņa dienesta pakāpē viņš uzņēmās 16. Zemgales bataljona komandēšanu. Bataljonu vēlāk pievienoja 2.latviešu brigādei. Brigādes sastāvā R.Kociņš piedalījās smagajās Volhovas kaujās. Par kauju nopelniem un varonību tika paaugstināts majora pakāpē un kādu laiku bija 1. latviešu pulka komandieris. Pēc atkāpšanās kaujām no Volhovas, tikko iznācis no slimnīcas, 1944.gada janvārī R.Kociņš saņēma aicinājumu 6. latviešu grenadieru pulka formēšanai. Ar jaunformēto pulku marta sākumā viņš devās uz Ostrovas kauju telpu Veļikajas upes rajonā. Atkāpjoties no Opočkas-Kudeveras pozīcijām, 19.divīzijas sastāvā 6.pulks drīz nonāca Lubānas kauju rajonā. Šeit sava komandiera vadībā pulks izcīnīja smagas un nozīmīgas cīņas. Vadot atkāpšanās kaujas no Lubānas līdz Morei, kuras notika no 28.jūlija līdz 6.oktobrim, spilgti izpaudās R.Kociņa izcilās komandiera spējas. Kaujas Mores rajonā pie Mazratniekiem ir spilgtākais varonības piemineklis Latviešu leģiona vēsturē. Naktī no 9. uz 10.oktobri 19.divīzija šķērsoja Daugavu un pārcēlās uz Džūkstes pozīcijām. R.Kociņš kļuva četru Kurzemes lielkauju līdzcīnītājs, komandēdams 6.latviešu pulku. Šajās kaujās komandieris un viņa karavīri parādīja izcilu kaujas drosmi un varēšanu cīnīties pret nesalīdzināmu pārspēku, atvairot un sakaujot uzbrūkošās komunistu armijas. 1945.gada sākumā slimības dēļ R.Kociņu atvaļināja no frontes dienesta, un viņš darbojās Liepājas latviešu nacionālajā komitejā un vēlāk tika izraudzīts par Kurzemes Tautas padomes locekli. Kapitulācijas pavēles dienā 8.maijā R.Kociņš bija viens starp dažiem laimīgajiem, kam izdevās atstāt Kurzemes krastus. R.Kociņš par kaujas nopelniem apbalvots ar Vācu krustu zeltā, I un II šķiras Dzelzs krustiem un citām goda zīmēm.”
M.Jurciņš kā biedrības “Vidzemes Vanagi” aktīvists aicina iedzīvotājus sadarboties Latvijas vēstures apzināšanā un tās liecību saglabāšanā. “Būšu priecīgs sazināties ar cilvēkiem, kuriem mājās ir ar Latvijas armijas vēsturi saistītas liecības un kuri vēlas, lai nekas neietu zudībā,” viņš saka.

Kategorijas

Kategorijas