Atgriežas sen piemirstās masalas

2019. gada 3. maijs 00:00

Eiropā palielinās inficēšanās gadījumu skaits ar tādu teju aizmirstu slimību kā masalas. Satraucošas ziņas tikko atnākušas no Lietuvas – tur ar šo kaiti šogad sasirguši jau vairāk nekā trīssimt cilvēku. Vai satraukumam ir pamats arī Latvijā, skaidro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.
- Kāda pašreiz ir situācija ar masalu izplatību Latvijā?
- Tā kā šobrīd masalu gadījumu ir ļoti maz, rūpīgi sekojam tam līdzi, izmeklējam. Šogad ir reģistrēts tikai viens gadījums. Šis cilvēks nebija inficējies Latvijā, bet atbraucis no citas valsts, kur ir daudz masalu saslimšanas gadījumu. Tagad viņš jau devies prom. Apzinājām maksimāli daudz cilvēku, ar kuriem kopā viņš ceļojis, brīdinājām – ja parādās simptomi, lai nekavējoties vēršas pie ārsta. Pretējā gadījumā viņi var kļūt par nākamajiem infekcijas izplatītājiem. Pērn kopumā bija divdesmit pieci masalu saslimšanas gadījumi. Tie bija saistīti ar iedzīvotāju uzturēšanos citās valstīs.
- Tas ir salīdzinoši daudz.
- Pirmsvakcinācijas ērā ar masalām slimoja vairāk nekā divdesmit tūkstoši cilvēku gadā. Vakcināciju uzsāka 1968. gadā. Lielākā daļa mūsdienu ārstu Latvijā masalas pat nav redzējuši.
- Ar ko tad skaidrojami šie divdesmit pieci saslimšanas gadījumi?
- Masalas ir ļoti lipīga infekcijas slimība, izplatās gaisa pilienu ceļā, līdz ar to inficēties iespējams viegli. Protams, saslimst tie, kuri nav vakcinēti. Daļa bija bērni, kas nav sasnieguši divpadsmit līdz piecpadsmit mēnešu vecumu, kad notiek pirmreizējā vakcinācija, un kopā ar vecākiem ceļojuši uz ārzemēm. Daļa bija pieaugušie, kuri nebija vakcinēti vai par kuriem nebija šādas informācijas.
Nevienā sabiedrībā nav iespējams sasniegt simtprocentīgu vakcinācijas aptveri. Lai masalas izskaustu, jebkurā valstī būtu jāsasniedz vismaz 95 procentu atzīme. Latvijā pirmo vakcīnas devu pērn saņēma 97,8 procenti bērnu. Tas ir labs rādītājs. Lietuvā vakcinācijas apmērs ir vien aptuveni 94 procenti.
Paskaidrošu, kāpēc katram procentam ir nozīme. Latvijā katru gadu piedzimst divdesmit tūkstoši bērnu. Viens procents no divdesmit tūkstošiem ir divsimt bērnu. Tas nozīmē – ja pieci procenti nav vakcinēti, ap gada vecumu Latvijā ir aptuveni tūkstotis šādu bērnu. Un tā katru gadu. Ja bērni, kuri nesaņem vakcināciju, grupējas noteiktās vietās, bērnudārzos, skolās un tur nonāk viens bērns, kas inficējies ar masalām, pastāv drauds, ka sāksies šīs slimības uzliesmojums.
- Kur slēpjas šīs slimības bīstamība? Kādēļ ir tik svarīgi no tās sevi pasargāt?
- Jābūt piesardzīgiem, sakot, ka kāda infekcija ir viegla vai smaga. Šāds dalījums pastāv līdz brīdim, kamēr paši tās izslimojam viegli. Taču ir noteiktu grupu cilvēki, kuriem masalas var izraisīt smagas komplikācijas, piemēram, grūtnieces, cilvēki ar imūnnomāktu stāvokli. Masalu bīstamība nav pati šīs slimības epizode, bet bakteriālās infekcijas, kas pēc tam var pavadīt saslimšanas gadījumu. Pirmajā brīdī šķiet, ka šī nav slimība ar augstu letalitātes gadījumu skaitu, bet pēdējā gada laikā Eiropā miruši vairāk nekā trīsdesmit cilvēki. Divdesmit pirmajā gadsimtā tas liekas nožēlojami un neprātīgi.
- Kāpēc cilvēki izvēlas nevakcinēties?
- Zinātniski pierādīts – aizmirstam par to infekciju radīto slogu, kuras pazūd no mūsu ikdienas. Ārsti, kuri atceras divdesmit tūkstoš masalu gadījumu gadā, jau ir novecojuši. Cik daudz cilvēku, kuri izslimojuši masalas, ir jūsu draugu un radu vidū? Šā iemesla dēļ pacientiem šķiet – tas ir drauds, kas neeksistē. Tādēļ tas ietekmē vakcinācijas aptveres rādītājus. Līdzīgi ir ar difteriju. Cilvēki aizmirst par revakcināciju pēc desmit gadiem, jo viņiem liekas, ka šī slimība ir ļoti maz izplatīta. Bet pietiek sastapt vienu difterijas pacientu, lai tas maksātu pat dzīvību.
- Pēdējā laikā pieaug kampaņveidīgi uzsaukumi par to, ka vispār nav nepieciešams vakcinēties.
- Mūsdienu globālajā laikmetā antivakcīnu kampaņas ir ļoti spēcīgas, viedokli mēģina ietekmēt agresīvos veidos. Tas, protams, ietekmē sabiedrības attieksmi. Lielākie masalu gadījumu uzliesmojumi Eiropā ir Itālijā, Francijā, kur ir zemi vakcinācijas aptveres radītāji un ļoti aktīva sabiedrības daļa, kas iestājas pret vakcināciju. Tas labi ilustrē sekas.
- Runājot par vakcinēšanos vispārīgi, aizvien pastāv mīti par to, ka nepareizā devā ievadīta pote bērnam var izraisīt garīgās saslimšanas.
- Individuāli gadījumi ir likuši izdarīt nepareizus secinājumus. Zinātnes pasaulē mīti par saslimšanu ar autismu, dažādām garīgām atpalicībām ir sen apgāzti. Tās parasti ir vienkārši sakritības laikā, kad bērnam parādās pirmie simptomi. Pētījumi, kas to pierāda, ir neatkarīgi, nesaistīti ar farmācijas kompānijām. Vēl izplatīts ir mīts par organisma pārslodzi, kad tiek ievadīta vakcīna. Bet mēs taču katru dienu sastopamies ar dažāda veida mikroorganismiem, mūsu organisms ir radīts tam, lai veidotu aizsardzības mehānismus! Vakcīnas sastāvs ir mazs papildinājums, bet nekas tāds, kas imunitātei varētu radīt pārslodzi.
- Vai tomēr ir faktori, no kā vakcinējoties jābaidās?
- Man nepatīk lietot vārdu “baidīties”, bet kā mamma varu teikt – ir svarīgi, lai vecākiem būtu izskaidrots, lai viņi apzinās, ka pēc vakcinācijas atkarībā no bērna jutīguma var būt organisma reakcija. Tas ir normāli, tas nav nekas ārkārtējs. Var būt temperatūra, apsārtums, izsitumi. Bet to nevajag uzskatīt par iemeslu, kādēļ turpmāk nevakcinēties.

kas ir masalas?◆ Slimības pazīmes parasti parādās 10–12 dienas pēc inficēšanās. Sākotnēji atgādina saaukstēšanos – pēkšņs sākums ar iesnām, klepu, drudzi. Acis kļūst sarkanas, jutīgas pret gaismu.
◆ Otrajā līdz ceturtajā dienā ķermeņa temperatūra sasniedz 39 līdz 41 grāda atzīmi un parādās sarkani izsitumi. Tie izplatās virzienā no galvas uz ķermeni un izzūd aptuveni nedēļas laikā, atstājot pastiprinātu ādas pigmentāciju un ādas lobīšanos.
◆ Pret vīrusu zāļu nav, ārstēšanā izmanto līdzekļus, kas mazina slimības simptomu smagumu.
◆ Viens saslimušais var inficēt 8–15 personas, kuras nav imūnas pret masalām.
◆ Visbiežākās komplikācijas ir vidusauss iekaisums, caureja un pneimonija. Vienā no tūkstoš gadījumiem rodas iekaisums smadzeņu audos jeb encefalīts.
◆ Pēc masalu izslimošanas veidojas imunitāte.
◆ Vienīgā iespēja sevi pasargāt no masalām ir vakcinācija. Saslimt var arī potēti cilvēki, taču viņiem slimības gaita noteikti būs vieglāka.
Avots: SPKC

◆ Vakcinācijas kalendārā paredzēta kompleksā pote pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu 12–15 mēnešu, kā arī septiņu gadu vecumā.
◆ Pērn pirmajā pusgadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, mazo bērnu vakcinācija pret šīm slimībām palielinājusies par 8,3 %, bet septiņus gadus veco bērnu vidū – par 7,8 %.
◆ Kopējais imunizācijas līmenis pret masalām pārsniedz pamatnostādnēs noteikto
95 % slieksni.
Avots: SPKC

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atgriežas sen piemirstās masalas

Kategorijas