Medību statistika pēc sezonas

2019. gada 8. maijs 00:00

Valsts meža dienests Latvijā veic medību saimniecības stāvokļa kontroli un medību reglamentējošo normatīvo aktu uzraudzību, kā arī organizē medījamo dzīvnieku uzskaiti.
Pēc kārtējās 2018./19.gada medību sezonas, kura beidzās 31.martā, par tās rezultātiem stāsta Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš.
Salīdzinoši ar iepriekšējo sezonu nekas būtiski nav mainījies. Virsmežniecības teritorijā kopumā nomedīts 991 alnis (limits - 1022), 815 staltbrieži (limits - 999), 507 meža cūkas (limits -1100), kā arī 19 vilki un 21 lūsis.
“Šogad mednieki ir sapratuši, ka beidzot jāmedī arī aļņu govis. Tas varbūt ir tādēļ, ka aļņu sugai strikti bija noteiktas licences medījamajām govīm un teļiem, bet buļļu licence bija nenoteiktam dzimumam. To centušies ievērot gandrīz visi kolektīvi. Savukārt attiecībā uz stirnām mednieki bijuši ne tik apzinīgi. Joprojām maz tiek medītas stirnu kazas, tāpēc to populācija virsmežniecības teritorijā strauji aug. Tas palielina iespējamību nākotnē sugai saslimt ar kādu slimību, taču pārapdzīvotība nav vēlama arī no otra aspekta - nomedīšanas apjomu administrēšana ir domāta, lai nodrošinātu ekoloģiski pamatotu īpatņu skaitu katrai populācijai, samazinātu pretrunas starp medību saimniecību un citu nozaru interesēm, lai samazinātu mežu un lauksaimniecības platību, kā arī ganāmpulku postījumus. Meža cūkas, kuras pirms cūku mēra uzliesmojuma bija mednieku galvenais medījums, ir palikušas tik, cik ir, un pēc nomedītajiem dzīvniekiem var secināt, ka mednieki viņas tomēr saudzē, domājot par populācijas atjaunošanu. Ļoti maz tiek medītas pieaugušās cūkas, bet tas nav pareizi, jo bīstamā slimība nebūt vēl nav izskausta,” saka L.Kļaviņš.
Par dzīvnieku populācijas stāvokli un uzskaiti viņš stāsta, ka tā ir stabila ar tendenci augt. Aļņu skaits ir samērā nemainīgs, cūkas - minimāli, bet tomēr pieaug. Toties staltbrieži un it sevišķi stirnas ieņem aizvien jaunas teritorijas, un to skaits strauji aug.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā uz 1000 hektāriem dzīvnieku blīvums 2018.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu: aļņi – 8,4 un 8,2, staltbrieži – 11,4 un 7,6, stirnas -18,3 un 12,2, meža cūkas – 2 un 18,4. Vislielākais aļņu blīvums ir Litenes un Stāmerienas pagastā, staltbriežu - Tirzā, Lizumā un Lejasciemā, stirnu - Beļavas, Galgauskas, Stradu un Litenes pagastā, meža cūku - Litenes, Stradu un Daukstu pagastā. Šie skaitļi jāņem vērā arī autovadītājiem, jo, pieaugot dzīvnieku populācijai un automašīnu skaitam uz ceļiem, palielinās arī meža dzīvnieku izraisītas autoavārijas. Pēc mežniecības rīcībā esošās informācijas bojāgājušo dzīvnieku skaits uz ceļiem nemitīgi palielinās. Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā 2016., 2017., 2018.gadā tas palielinājies acīm redzami: aļņi – 11, 26, 36, staltbrieži – 9, 11, 17, stirnas – 18, 27, 46.

FatktiPēc mežniecības rīcībā esošās informācijas bojāgājušo dzīvnieku skaits uz ceļiem nemitīgi palielinās. Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā 2016., 2017., 2018.gadā tas palielinājies acīm redzami: aļņi – 11, 26, 36, staltbrieži – 9, 11, 17, stirnas – 18, 27, 46.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Medību statistika pēc sezonas

Kategorijas