Dzirkstele.lv ARHĪVS

Viss sākas ģimenē

Inita Savicka

2019. gada 14. maijs 10:16

72
Viss sākas  ģimenē

Kāda gulbeniete “Dzirksteli” rosināja, lai izstāstām par šo gadījumu saviem lasītājiem, jo varbūt kāds, lasot par to, kas varēja notikt, aizdomāsies vai, redzot līdzīgas situācijas, nepaliks vienaldzīgs. Viņa stāsta, ka braukusi ar automašīnu pa vienu no Gulbenes ielām un pamanījusi, ka ielas vidū kaut kas kūņojas. Nodomājusi, ka varbūt suns, bet, jau piebraucot tuvāk, ieraudzījusi, ka tas ir aptuveni divus gadus vecs bērns, kurš braucis ar savu kājminamo automašīnu pa ielas vidu, savukārt vecāki tajā pašā laikā mierīgi gājuši pa trotuāru. “Labi, ka šoreiz viss beidzās labi. Bet kā varēja notikt! Arī pati pārbijos. Vai tiešām jālaiž savs bērns braukt pa ielas vidu? Es nesaprotu, ko domā vecāki! Vai viņi vispār padomāja par bērna drošību? Un vai viņi vispār domā? Paši iet pa trotuāru, bet bērns brauc pa ielas vidu!” par šo atgadījumu sašutusi stāstīja sieviete. Ir tāds teiciens, ka nelaime nenāk brēkdama. Šis gan ir tas gadījums, kad varam sevi vai savu tuvinieku no nelaimes arī pasargāt. Tas atkal kārtējo reizi liek aizdomāties vien par to, ka viss sākas ģimenē. Viss sākas ar pašiem, ar savu piemēru. Un bērniem vislabākais piemērs ir savi vecāki. Viss – uzvedība, manieres, cieņa, attieksme pret sevi, apkārtējiem un pasauli. Tas viss ir ģimenes spogulis. Aizmirstam, kā šajā gadījumā, par minimālo drošību, kā arī vienkāršām un varbūt kādam nebūtiskām lietām. Tas ir tāpat kā ar izmestajiem atkritumiem: daļa turpina tos izmest, citi Lielajā talkā atkal savāc. Nekas nemainās un nemainīsies. Tā notiek no gada uz gadu. Tikko nesen bija talka, bet grāvmalas jau atkal piemēslotas. Tie, kas mēslo, zina, ka aiz viņiem kāds tāpat savāks. Nelikties nevienam ne zinis? Nevākt? Tā arī laikam tomēr nevar. Arī te sakne meklējama ģimenē. Ja vecāki rāda piemēru, ka izmest pudeli vai konfektes papīru grāvmalā nav nekas traks un būtisks vai pat pasmejas par to, ko tad gribam no bērniem? Ir nācies redzēt, ka pieaugušie šķērso ielu pie sarkanā luksofora signāla un vēl blakus esošajiem bērniem uzsauc: ejiet jūs arī, ko stāvat! Un aizrādījums par drošību viņos izsauc smieklu šalti. Ir daudz dažādu situāciju un piemēru. Bet, ja vēlamies drošību, savstarpēju cieņu, tad pašiem vien tā jāspēj radīt.