EP vēlēšanas: ZZS grib, lai ES maksā “bērnu naudu”

2019. gada 17. maijs 13:22

117

EP vēlēšanas: ZZS grib, lai ES maksā “bērnu naudu”

“Mūsu Eiropa būs vienlīdz gudra, droša un labklājīga centrā un reģionos, spēcīgu nacionālu valstu savienība. Vairāk bērniem. Vairāk cilvēkiem. Vairāk novadiem, laukiem un reģionu pilsētām. Vairāk izaugsmei, radošās kultūras un tradīciju kopšanai. Vairāk Latvijas un vienotas Eiropas idejai…” daiļrunīgi uzsverot vārdu “vairāk”, iesākas Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētā ZZS 4000 zīmju programma Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.

Briseles birokrātijas ierobežošanā mazāk konkrētības
Iepriekšējās (2014. gada) Eiroparlamenta vēlēšanās ZZS programmas stils ir lietišķāks, taču abu programmu saturs gan daudzviet ir līdzīgs. Pirms pieciem gadiem ZZS iestājās par mieru, drošību un stabilitāti “Eiropas kontinentā” (pamatskolā gan māca, ka Eiropa nav kontinents, bet pasaules daļa). 2019.gada programmas jau teksts ir konkrētāks. Tagad tiek uzvērts, ka divi procenti no IKP (kā NATO rekomendē) ir jāatvēl valsts aizsardzībai. Pielikts klāt arī tas, ka vajag pretdarboties autoritāro režīmu kontrolē esošiem plašsaziņas līdzekļiem. Tāpat kā pirms pieciem gadiem, arī šoreiz ZZS iestājas par ilgstpējīgu dzīves vidi un pret saimniecisko darbību, kas izraisa klimata izmaiņas. Iestājas arī par bioloģisko lauksaimniecību, pret ģenētiski modificētu pārtiku, par taisnīgām Eiropas Savienības subsīdijām lauksaimniekiem.

Ar gadiem, šķiet, vairāk aptverot Eiroparlamenta reālās iespējas, mazinājies ZZS asums pret “Briseles birokrātiem”. Pirms pieciem gadiem tika prasīts strauji samazināt Eiropas Komisijas birokrātisko procedūru apjomu, administratīvās izmaksas un pat ierēdņu skaitu. 2019.gada programmā ir ietverta vispārīgāka prasība mazināt birokrātiju un panākt to, ka “komisāri nesēž Briseles “stikla kalnos”, bet gan personīgi iesaistās dalībvalstu reformu ieviešanā”. Šajā programmā atšķirībā no iepriekšējās tiek uzsvērta vajadzība pēc lielāka ES budžeta.

Jaunums ZZS programmā ir atbalsts ģimenēm ar bērniem. “Eiropā ir pārāk zema dzimstība, tā noveco. Arī Latvijā diviem vecākiem piedzimst vien 1,7 bērni. Eiropas demogrāfijas politikai jāveicina, lai katrā ģimenē būtu vairāk pēcnācēju. Ģimenēm ar bērniem panāksim tiešu atbalstu no ES budžeta, ar īpašu piedzimšanas pabalstu veidojot bērna uzkrājumu nākotnei,” teikts ZZS programmā.

Intervijā “Latvijas Radio” programmā “Krustpunktā” ZZS saraksta līdere Dana Reizniece-Ozola, šo punktu paskaidrojot, teica: “Līdz šim, ja ES runā par demogrāfiju, tad pārsvarā runā par aktīvu novecošanu. Loģiski, jau pēc desmit gadiem ES vidējais iedzīvotāju vecums būs 45 gadi. Tāpēc svarīgi nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi, lai pagarinātu iedzīvotāju spēju iekļauties darba tirgū. Otrs virziens ir dažādas iniciatīvas, iesaistot jauniešus darba tirgū. Mēs gribam, lai ES, kad runā par demogrāfiju, runā arī par dzimstības veicināšanu,” teica D.Reizniece-Ozola, kurai ģimenē ir četri bērni.

Vēl saistībā ar demogrāfijas politiku ZZS aicina ar ES līdzekļiem veicināt reemigrācijas politiku. “Mēs gribam, lai tautiešiem ir saikne ar Latviju un lai tie atgriežas, bet šie pasākumi ir jākompensē no ES budžeta, nevis jāsoda mūs sakot: “Jums ir mazāk kohēzijas līdzekļu, jo ir samazinājies valsts iedzīvotāju skaits,” atzīmē D.Reizniece-Ozola.

Bez individuālajām kampaņām
Uz “Latvijas Radio” žurnālistes, raidījuma “Krustpunkta” vadītājas Māras Jansones jautājumu, vai ZZS jūtas droši, ka neatkārtosies 2014.gada EP vēlēšanās piedzīvotā dīvainība, kad no šīs partiju apvienības parlamentā iekļuva ar trešo numuru startējusī Iveta Grigule-Pēterse, ko vēlāk nācās izslēgt no ZZS, tagadējā saraksta līdere D.Reizniece-Ozola atbild noliedzoši. “No kļūdām ir jāmācās,” viņa teic. D.Reizniece-Ozola atzīst, ka toreiz pieļautā kļūda, kad Grigulei-Pētersei tika atļauts izvērst ļoti agresīvu un tomēr rezultatīvu individuālo priekšvēlēšanu kampaņu, ZZS nepalīdz šajās vēlēšanās.

“Mums ir izdevies izveidot labu sarakstu, kurā nav neviena viesmākslinieka, kurš gribētu pārslogot publisko telpu ar savām bildēm un klātbūtni,” mazliet ironiska ir D.Reizniece-Ozola. Viņa uzsver, ka visi Eiroparlamenta deputātu kandidāti nāk no pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, valsts pārvaldes, uzņēmējdarbības. ZZS deputātu kandidātu listē pirmās piecas personas ir D.Reizniece-Ozola, Raimonds Bergmanis (abi iepriekšējās valdības ministri), seko Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāja vietnieks iepriekšējās valdības Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis, Daugavpils Universitātes profesors Arvīds Barševskis un 13.Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Triju Saeimu deputāte, vairākkārtēja valdības locekle (no 2016. līdz 2019.gadam - finanšu ministre) D.Reizniece-Ozola pēdējā laikā ir nonākusi sabiedrības uzmanības lokā saistībā ar nodokļu reformu. “Mazo algu saņēmējiem”, kuru alga nepārsniedz 20 000 eiro gadā (šāda alga gan ievērojami pārsniedz Latvijā vidējo, kas ir apmēram 12 000 eiro gadā jeb 1000 eiro mēnesī – red.), viņasprāt, vajadzētu mainīt nodokļu atvieglojumus. Taču ne visiem mazo algu saņēmējiem tādi arī ir. Viņa atzīst, ka bija trūkumi šīs nodokļu reformas informācijas kampaņā.

Divu iepriekšējo valdību (no 2015. līdz 2019. gadam) aizsardzības ministram un 13. Saeimas deputātam R.Bergmanim bija viens no augstākajiem reitingiem savas partijas politiķu lokā; viņš bieži apmeklēja karavīru un zemessargu vienības.

R.Arnītis līdz šim nav bijis tautas vēlēts deputāts, bet gan darbojies valdības un arī ES izpildvaras institūcijās. Savas ievēlēšanas iespējas EP viņš vērtē skeptiski, piesardzīgi prognozējot, ka ZZS varētu iegūt vienu deputāta vietu. Ja tomēr tiks ievēlēts, R.Arnītis plāno darboties Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, kas “līdz šim nevienu no Latvijas ievēlētajiem deputātiem nav interesējusi”. Viņš ir par ES finansētas programmas izveidi tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlas doties saimniekot uz laukiem vai arī atgriezties Latvijā no emigrācijas.

Ar ceturto numuru startējošais Daugavpils Universitātes atkārtoti ievēlētais rektors profesors A.Barševskis ir izcils zinātnieks, arī Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Politikā viņš līdz šim nav darbojies.

Piektais numurs listē ir samērā jaunajam 13.Saeimas deputātam V.Valainim, kurš ar veiksmīgu individuālu kampaņu pārspēja un atstāja ārpus Saeimas ZZS saraksta līderi Zemgalē Latvijas Zemnieku savienības toreizējo priekšsēdētāju Augustu Brigmani (ja ZZS Eiroparlamenta vēlēšanās iegūs kaut vienu deputāta mandātu, A.Brigmanim varētu būt iespēja atgriezties Saeimā). Tiesa, žurnālisti pieķēra, ka V.Valainis savā priekšvēlēšanu kampaņā melo. Neapstrīdami tas bija gadījumā, kad īsi pirms vēlēšanu dienas (kad trūkst laika, lai noskaidrotu patiesību) vēlētājiem drukātā veidā tika izplatīta viltus ziņa – V.Valainis kā politiķis veicinājis to, lai Skaistkalnē tiktu uzbūvēta sporta halle, kādas tur diemžēl nav. Viņš ir darbojies dažādās valdības institūcijās un tagad deputāta darbu spēj apvienot ar darbu Latvijas Pašvaldību savienībā, kur ir Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors.

Skats no malas
Māris Zanders, politiskais komentētājs: - ZZS stāstam Eiroparlamenta vēlēšanās nav nekādas vainas. Gan Dana Reizniece-Ozola, gan Raimonds Bergmanis ir gudri, pieredzējuši politiķi. Jautājums ir par to, vai ZZS tradicionālos atbalstītājus pietiekami interesē EP vēlēšanas un vai tie ies balsot. Nav jau Saeimas vēlēšanas! Par labu ZZS vēlētāju aktivitātei var nākt tas, ka šajos četros mēnešos, kopš strādā jaunā valdība, zināmai daļai sabiedrības liekas, ka ZZS valdībā nemaz tik slikti nebija salīdzinājumā ar to, kas ir tagad. EP vēlēšanas vai pašvaldību vēlēšanas kā protesta balsojums pret valdību – tas Latvijā nav nekas jauns. Domāju, ka ZZS izredzes ir pietiekami normālas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

EP vēlēšanas: ZZS grib, lai ES maksā “bērnu naudu”

Kategorijas