Optimists ar atbildības sajūtu

2010. gada 11. jūlijs 08:30

3683

Māris Milns: "Apzinos, ka man ir jāturpina tas, ko iesāka Dainis Švika."
Savējais. Pašu puika. Lejasciemietis. Uzklausa cilvēkus. Izpalīdzīgs. Tā savu pagasta pārvaldes vadītāju Māri Milnu raksturo lejasciemieši. Māris šajā amatā ir aizvadījis pirmo gadu. Vakar Lejasciems svinēja Pagasta svētkus, tāpēc aicinājām uz sarunu pagasta vadītāju.

- Esmu dzimis un audzis Lejasciemā. Beidzis Lejasciema vidusskolu. Pēc tam studēju Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Mehanizācijas fakultātē. Beidzot studijas, strādāju par mehāniķi toreizējā kolhozā "Komunārs". Divus gadus esmu strādājis arī "Lattelekom" par elektromontieri. Tā bija iespēja uz Lejasciemu paraudzīties no telefona staba gala. Tad toreizējais pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Švika uzaicināja mani nākt strādāt uz pagasta padomi. 1996.gada februārī sāku strādāt pagastā par komunālās saimniecības vadītāju, tad kļuvu par izpilddirektoru. Tagad gadu esmu aizvadījis kā pagasta pārvaldes vadītājs.

- Vai tas, ka kļuvi pārvaldes vadītājs, ir apstākļu sakritība vai apzināts ceļš?

- Neesmu par to domājis. Visticamāk, tā ir apstākļu sakritība, jo tik daudzus gadus biju nostrādājis pagastā, visas problēmas bija zināmas. Atšķirība ir tikai tā, ka tolaik biju izpilddirektors, bet tagad šie amati apvienojas vienā personā. Esmu viss. Tas nozīmē, ka arī atbildība ir lielāka.

- Ir pagājis gads šajā amatā. Kā vērtē šo laiku?

- Man šķiet, ka tad, kad pagasta padome bija kā patstāvīga vienība, strādāt bija vieglāk, jo daudzus lēmumus varējām pieņemt uz vietas. Tagad viss ir jāsaskaņo ar novada domi. Pa šo gadu pie tā jau sāku pierast, bet pirmajos mēnešos jutos mazliet nedroši. To radīja arī tas, ka pirms manis pagastu vadīja Dainis Švika, kurš pagasta labā ir paveicis ārkārtīgi daudz. Pagasta iedzīvotāji viņu joprojām ciena un atceras. Apzinos, ka man ir jāturpina Daiņa iesāktais.

- Kādus jautājumus vajadzētu ļaut izlemt pašai pagasta pārvaldei?

- Šonedēļ pagastu pārvalžu vadītāju kārtējā sanāksmē runājām par iepirkumiem, piemēram, malkai. Izskanēja priekšlikums novadā rīkot kopēju iepirkumu. Es uzskatu, ka tas nav pareizi. Šādus un citus līdzīgus saimnieciskos iepirkumus vajadzētu atstāt pagastu pārvalžu ziņā, jo uz vietas tas ir labāk redzams, kā arī šī procedūra ir vienkāršāka. Arī jautājumus, kas saistīti ar zemi, vajadzētu atstāt pagastu pārziņā. Par tiem lemjot novadā, bija neliela aizkavēšanās, bet pamazām viss normalizējas. Īpaši daudz nav arī tādu gadījumu, kad novada dome nebūtu uzklausījusi pagasta vēlmes. Vienīgi tad, kad strādājām pie pagasta budžeta, lūdzām papildus naudu, lai Dūrē atjaunotu pagasta ēku, kur varētu piedāvāt mājokļus cilvēkiem, kas šobrīd īrē dzīvokļus Sinolē, bet kuriem ir grūtības samaksāt visus dārgo apkuri. Diemžēl mums tika atteikts. Ir nelielas domstarpības par nodokļiem, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa iztrūkuma segšanai tiek piemērots zemes nodoklis. Esam liels pagasts, tāpēc arī maksājums mums ir vislielākais. Mans uzskats ir, ka, lemjot par šādiem jautājumiem, tomēr proporcionāli vajadzētu ņemt vērā katra pagasta budžetu.

- Pagasta budžets. Cik daudz tas "sasien" rokas?

- Vienmēr var vēlēties, lai budžetā naudas būtu vairāk, bet šajā visiem grūtajā laikā mēs īpaši nesūdzamies, jo atļaujamies arī kaut ko remontēt. Izremontējām rakstnieces Zentas Mauriņas piemiņas istabu, Lejasciema kapsētā esam sakopuši piemiņas vietas, par savu naudu esam seguši pavasara plūdu radītos zaudējumus, jo nevaram gaidīt, kad valsts beidzot atlīdzinās šos zaudējumus.

(Vairāk lasiet 10.jūlija "Dzirkstelē")

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Optimists ar atbildības sajūtu

Kategorijas