Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ugunsgrēka kriminālprocess apturēts

Diāna Odumiņa

2019. gada 17. maijs 09:43

691
Ugunsgrēka kriminālprocess apturēts

“Vai tas ir normāli – atstāt nenorobežotas Baltās pils drupas? Tur tagad ir brīva piekļuve. Bērni ložņā. Tur viss kas var notikt. Var kaut kas kādam uzkrist uz galvas,” “Dzirksteles” redakcijā vērsās kāds satraukts lasītājs, kurš dzīvo netālu no pils.
“Dzirkstele” devās uz Vecgulbenes muižu, lai novērtētu situāciju. Pilsdrupu pirmā stāva līmenī patiešām ir iespējama brīva piekļuve. Ēkai nav sētas, nav norobežojuma. Toties gan pie ēkas, gan tās tuvumā ir izvietotas vairākas norādes, kas liedz tuvoties ēkai un brīdina par tās bīstamību. Ir arī informācija, ka tiek veikta videonovērošana. Taču laikam jau ne visiem pietiek ar šādām norādēm vien. Ir redzams, ka ēka iekšā atstātas izdzertās bezalkoholisko, kā arī grādīgo dzērienu pudeles un bundžas. Varbūt tās tur tikai iemestas, bet tikpat labi “romantikas tīkotāji” varētu būt līduši iekšā pilī.
Baltā pils ir privātīpašums. Tā pieder SIA “A.S.I.M.”.

Būvvalde sola pievērst uzmanību
SIA “A.S.I.M.” pārstāvis Ainars Melders “Dzirkstelei” saka, ka ir pieķēris bērnus ložņājam, ir runājis ar viņiem. Ja vēl atkārtošoties šādi gadījumi, nākšoties iesaistīt bērnu vecākus, kuri ir atbildīgi par savām nepilngadīgajām atvasēm.
Gulbenes novada būvvaldes vadītājs Jānis Ziemelis “Dzirkstelei” saka – pievērsīs uzmanību Baltajai pilij. “Tāda veida būvēm parasti tiek pieprasīts, lai daudzmaz būtu nodrošināts nožogojums pirmajam stāvam,” viņš atzīst.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras daļas speciālists Nauris Piļāns “Dzirkstelei” saka: “Cilvēku drošība ir pirmajā vietā. Tas ir pilsdrupu īpašnieka un pašvaldības jautājums. Novada būvvaldei ir visas tiesības vērsties pie ēkas īpašnieka. Un ir arī pienākums!”
N.Piļāns uzsver – pils pirmajā stāva logiem ir jābūt aizdarītiem. Tas turklāt svarīgi ne tikai pašiem cilvēkiem, bērniem, lai nebūtu iespēju un vilinājuma ielīst bīstamajā objektā. Tas ir svarīgi kultūrvēsturiskajai ēkai! “Lai būtu saglabāts kultūrvēsturiskais mantojums, jānodrošina, lai neviens nelūgts viesis iekšā neiekļūst. Citādi, nedod Dievs, atkal aizdedzinās vai piemēslos,” saka N.Piļāns.
Viņš uzskata – būvvalde ir tā, kurai jāizvērtē, cik bīstama ir ēka vai kādas tās daļas, cik tuvu cilvēkiem ir droši pieiet ēkai. Ja nav droši pieiet, jānorobežo piekļuve.

Nav noskaidrots iesējamais dedzinātājs
Šāda atsegta Baltā pils ir kļuvusi pēc pagājušā gada 20.aprīļa postošā ugunsgrēka. Pēc Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes iniciatīvas tika uzsākts kriminālprocess, lai noskaidrotu ugunsgrēka iemeslus. “Šobrīd uzsāktais kriminālprocess par Balto pili ir apturēts,” “Dzirksteli” informē Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ilze Bukša.
Saskaņā ar Krimināprocesa likumu lēmumu par kriminālprocesa apturēšanu rezolūcijas veidā var pieņemt  izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, ja kriminālprocesā ir veiktas nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības un nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu. Pēc kriminālprocesa apturēšanas izmeklēšanas darbības var veikt tikai tad, kad tas tiek atjaunots. Ja ir zudis kriminālprocesa apturēšanas pamats, kriminālprocesu atjauno ar procesa virzītāja lēmumu – teikts likumā.
A.Melders komentē, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde sakarā ar pils ugunsgrēku ir piestādījusi zaudējumu aprēķinus, kuri, kā viņš uzskata, “nav adekvāti”.
Ēkas konservāciju veiks “lēna garā”
A.Melderam ir radies iespaids, ka Balto pili patiesībā “valstij nevajag”. Arī novada pašvaldībai nevajag, jo tā neizmantoja iespēju atgūt šo vēsturisko objektu savā īpašumā. SIA “A.S.I.M.” faktiski tika uzspiesta Baltās pils iegāde komplektā ar interesējošo Vecgulbenes muižas daļu.
Baltās pils atjaunošana ir nepaceļams uzdevums, tāpēc A.Melders neslēpj, ka arī viņam Baltā pils nav vajadzīga. Piesaistīt valsts naudu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa glābšanai esot nereāli, jo vajadzīgas pārāk lielas summas. A.Melders ir par to interesējies. Vienīgā iespēja būtu meklēt sadarbības partnerus, piesaistīt ārvalstu kapitālu. “Ieceres ir. Lai kaut kas iesākas, tad pastāstīšu,” sola A.Melders, piebilzdams, ka runa ir par Baltās pils konservāciju “lēnā garā”.
Viņš piebilst, ka arī pašvaldībai būtu jāpadomā par tā saucamās kalpu mājas, kurā ir dzīvokļi, izskatu. Ēka atrodas blakus manēžai, kurā ir Vecgulbenes muižas viesnīca. Abas ēkas un to apkārtnes sakoptības pakāpe savā starpā disonējot. “Kalpu mājas fasāde būtu jānokrāso un jānomaina jumts,” saka A.Melders.