Ceļu policijai ir jauns rokas videoradars

Papildus jau ierastajām atļautā braukšanas ātruma kontroles metodēm Valsts policija satiksmes uzraudzībā no aprīļa ir sākusi izmantot 40 jaunus rokas videoradarus, arī Gulbenē.
Satiksmes uzraudzības rotas virsniekvietnieks Igors Sidorovs “Dzirkstelei”, rādot rokas videoradaru, stāsta, ka jaunie videoradari mēra transportlīdzekļa ātrumu, vienlaikus veicot videoierakstu. Ar šo mērierīci var veikt ātruma kontroli jebkurā diennakts laikā. Viņš stāsta, ka radars spēj nomērīt ātrumu transportlīdzeklim pat viena kilometra attālumā. Ņemot vērā, ka radarā izmantota lāzera tehnoloģija, ir iespējams izvēlēties konkrētu transportlīdzekli un izmērīt tā ātrumu. Darbība tiek fiksēta videoierakstā, kuru tūlīt var arī noskatīties atkārtoti, piemēram, uzrādīt apturētajam autovadītājam. “Nu jau vairs neviens nepateiks: tas nav mans ātrums. Turpat uz vietas varam parādīt ierakstu. Bieži cilvēki apstrīd. Viņiem liekas, ka policijas darbinieks izdomā pats,” stāsta I.Sidorovs.
Viņš stāsta, ka ar ātruma pārsniegšanu autovadītāji grēko visur - gan apdzīvotās vietās, gan ārpus tām. “Grib ātri braukt, bet negrib saprast, ka pa vienu joslu katrā virzienā mēs nekad nebrauksim ātri. Un to robežu 90 kilometri stundā - ne es to izdomāju, tas ir saistīts ar drošību,” uzsver I.Sidorovs.
Būtiskākie pārkāpumi autovadītājiem joprojām ir drošības jostas nelietošana, ātruma pārsniegšana, kā arī braukšana reibumā, kaut gan dzērājšoferu kļūst mazāk. “Daudz iesaistās sabiedrība: ierauga, piezvana un informē. Runājot par drošības jostām, tad daļai liekas, ka tā ir policistu iegriba,” saka I.Sidorovs.
Ceļu satiksmes noteikumus pārkāpj arī jaunieši, kuri brauc ar mopēdiem un motorolleriem. Būtiskākie pārkāpumi – brauc bariņos un bez vadītāja apliecības.
“Liela loma ir vecākiem. Daļai vecāku liekas, ka mums nekā cita nav, ko darīt. Mēs personīgi esam bijuši klāt konkrētajā situācijā, bet vecāki nav bijuši klāt. Atvasēm, redzot vecāku attieksmi pret policiju, veidojas savs priekšstats, proti, ka viss ir kārtībā un vecākiem ir taisnība,” skaidro I.Sidorovs.
Grēko arī vecāki, braucot mašīnā kopā ar bērniem, kuri nav piesprādzēti. “Bērnam ir jābūt savā krēsliņā un piesprādzētam. Ja arī pats brauc mierīgi, nekad nevar paredzēt, kas var izbraukt pretī un kā var braukt. Mēs nezinām, kas var notikt pēc minūtes vai divām. Arī braucot tikai no mājām līdz veikalam, ir jādomā par drošību,” uzsver I.Sidorovs.
Arī visi gājēji nav priekšzīmīgi, piemēram, neievēro luksofora signālus. I.Sidorovs atgādina - ja tuvumā ir gājēju pāreja, tad tur arī ir jāiet pāri, nevis dažus metrus no gājēju pārejas, īpaši tas novērojams pretī veikalam “Santa”. “Kā grib, tā iet. Aizrādām un tad klausāmies pārmetumus. Mūsu tautiešiem daudz kas ir par grūtu,” secina I.Sidorovs.
Arī pie gājēju pārejas ir jāpārliecinās, vai autovadītājs tevi redz. Cilvēki, iegrimuši mobilajos telefonos, iet pāri ielai. “Nevajag iet pa gājēju pāreju ar pārliecību, ka man ir taisnība. Sākumā ir jāpārliecinās par drošību. Es nezinu, kuram tā taisnība būs pierādīta, ja autovadītājs notrieks un ieģipsētam būs jāguļ slimnīcā, bet ar savu taisnību. Nezinu, vai tas ir tā vērts,” liek aizdomāties I.Sidorovs.
Savukārt ļoti manāmi uzlabojumi ir atstarotāju lietošanā. Lai gan, protams, esot arī tādi, kuriem, pat vairākkārt skaidrojot, domas par to, ka atstarotājs nav nepieciešams tumšajā diennakts laikā, nemainās.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"