Situācija Beļavā izceļ problēmu

2019. gada 21. maijs 11:40

1584

Aizvadītā apkures sezona Beļavas ciemā esot devusi vēl nebijušu pieredzi – lepojas Gulbenes novada pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions. “Ceturtās paaudzes siltumapgādes sistēma” - ar šādiem epitetiem tiek apveltīta pagājušajā gadā ciemā uzstādītā jaunā katlumāja un pārbūvētā siltumtrase.
Taču vietējie iedzīvotāji no 18 dzīvokļu mājas Vienības ielā 5 atklāti “Dzirkstelei” pauž, ka nav apmierināti. “Tas ir nevietā,” laikrakstam saka novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs. Viņš uzskata Beļavas ciema centrālapkures pārkārtošanā viss ir izdarīts maksimāli labi. Un pašvaldība ir centusies iet pretī iedzīvotājiem, cik vien iespējams.
Lidija Bokaldere, kura dzīvo šajā mājā, laikrakstam saka – ziemā ir saluši. Viņa apšauba projekta lietderību. Arī Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš “Dzirkstelei” saka – diezin ko apmierināti neesot ne projekta realizētāji, ne ieguvumu izmantotāji. Bet SIA “Rubate” speciālists Jurģis Kočāns laikrakstam iebilst: “Cilvēki ir pieraduši, ka agrāk pagasts kurināja ar malku un nodrošināja 60 līdz 70 grādu ienākošo temperatūru. Tagad tā sistēma ir sakārtota. Un ir jāsāk maksāt! Tāpēc ceļ traci. Lai nebūtu jāmaksā, paši griež nost apkuri. Rezultāts ir tāds, kāds ir.”

Projekts domāts siltinātām ēkām
Kopš 2017. gada Gulbenes novada pašvaldība kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti un Vidzemes plānošanas reģionu ir īstenojusi projektu “Zemas temperatūras centralizētā siltumapgādes sistēmas Baltijas jūras reģionā”. Projekts ir īstenots ar Eiropas Savienības fondu atbalstu - 180 000 eiro, savukārt pašvaldības līdzfinansējums dalībai projektā ir 27 000 eiro. Jau pats projekta nosaukums runā par tā būtību. Jaunā Beļavas ciema siltumapgādes sistēma, kuru būvēja SIA “Rubate”, ir domāta siltinātam ēkām. Taču no visiem objektiem, kuriem katlumāja piegādā siltumu, siltinātas ir tikai divas ēkas – pagasta pārvaldes ēka un tautas nams. Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un veikals, kurš arī ziemā sildās ar šīs katlumājas palīdzību, ir nesiltinātas ēkas.
Projekta ieguvumu izvērtējumā uzsvērts – ēku siltināšana ir “būtisks priekšnosacījums, lai centralizēto siltumapgādi nodrošinātu ar zemu siltumnesēja temperatūru, kas atbilst 4. paaudzes apkures sistēmām”.
“Jauna katlumāja nav piemērota mums, iedzīvotājiem. Pagasta pārvalde un projekta vadītājs taču to zināja! Uzreiz vajadzēja mums skaidrot, ka tas nav domāts mūsu mājai. Iznāk, ka Beļavas pagasts un novads ir piekritis ar mums eksperimentēt. Pie kā mēs, iedzīvotāji Vienības ielā 5, esam vainīgi? Cik tad mums vispār novadā ir to siltināto daudzdzīvokļu māju?!” dusmojas L.Bokaldere. Viņa saka – zemas temperatūras siltumapgādes sistēma darbojas, ja iznākošā ūdens temperatūra ir vien +40 grādi. “40 grādu temperatūra taču nevar sasildīt mūsu mājas radiatorus!” pauž L.Bokaldere. Projekta ieguvumu aprakstā ir lepošanās, ka “tradicionālajā sistēmā ūdens pieplūde ir robežās no +75 līdz +120 grādiem, savukārt zemas temperatūras sistēmā šī temperatūra ir no +40 līdz +70 grādiem, kas ļauj nodrošināt mazākus siltuma zudumus un sniedz enerģijas ietaupījumu”.
“Šobrīd centralizētajai siltumapgādei ir jābūt elastīgai, lai tās esošo infrastruktūru varētu pielāgot jauniem risinājumiem,” ir uzsvērusi Dagnija Blumberga, Rīgas Tehniskās Universitātes profesore, kura ir Beļavā realizētajam projektam ir pieaicināta kā eksperte. Viņa skaidri liek noprast, ka ir jāpielāgo apkures sistēma tā, lai labi justos arī nesiltinātajās ēkās mītošie. L.Bokaldere piekrīt: “Apkures sezonas beigas bija kaut ko darījuši. Jo beigās vismaz jutām siltumu radiatoros.”

Lidija Bokaldere: “Cena galīgi garām!”
Gan L.Bokaldere, gan novada deputāts Intars Liepiņš, kurš arī dzīvo Vienības ielā 5, šaubās par siltuma cenas adekvātumu Beļavā. Viņi rēķina līdzi un nesaprot, kāpēc ir tāda dārdzība. “Tarifs ir tāds, kā ir. Tur mēs nevaram neko risināt. Par visu dzīvē ir jāmaksā. Kokskaidu granulas paliek dārgākas, elektrība paliek dārgāka,” saka pagasta pārvaldes vadītājs A.Rakstiņš. SIA “Rubate” pārstāvis J.Kočāns saka: “Vienības ielā 5 līdz šim nav bijusi siltuma patēriņa uzskaite. Viņi nezināja, cik tērē. Tagad reāli redzams patēriņš.“ Jāatgādina arī, ka Beļavā iedzīvotāji nemaksā reālo tarifu – 82 eiro par megavatstundu siltuma bez PVN. Pašvaldība daļu dotē un siltuma tarifs noteikts 63,26 eiro par megavatstundu siltuma bez PVN.
Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis sarunā ar “Dzirksteli” atzinīgi vērtē to, ka Vienības ielā 5 iedzīvotāji ir sākuši sekot līdzi savām siltuma patēriņa izmaksām, ir domājuši par siltuma efektivitāti un taupīšanu, jo ir nosiltinātas caurules pagrabā, ir nomainīti logi dzīvokļiem un ziemā tie arī vairs netika turēti vaļā. Taču esot jāsaprot, kā veidojas siltuma cena. Mazāks patēriņš ne vienmēr nozīmē arī mazākas izmaksas, jo runa ir par rentabilitāti. A.Caunītis saka, ka pa vecam vienalga Beļavā dzīvot vairs nevarēja, iedzīvotājiem tā vai citādi būtu jāsāk maksāt reālā siltuma cena. “To visu var sarēķināt!” uzsver novada domes priekšsēdētāja vietnieks.
L.Bokaldere stāsta, ka uzrakstījusi vēstuli uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Pagaidām notikusi vien sarakste, iesaistot arī Gulbenes novada pašvaldību. Atbildes no ministrijas vēl neesot. L.Bokalderi aizvaino tas, ka pašvaldības atbilde ministrijai un arī viņai kā privātpersonai esot bijusi “augstā tonī”.
I.Liepiņš saka – sākotnējā publiski paustā informācija un gala iznākums apkures sistēmas pārbūvē Beļavā nesakrīt. Līdz apkures sistēmas rekonstrukcijai Vienības ielā 5 ziema bijis tik silti, ka cilvēki dzīvokļos ir turējuši vaļā logus. Un tas – neraugoties uz siltuma noplūdēm. “Kas notika reāli dzīvē? Mājā tika nosiltināti siltumtīkli. Bet siltuma padeves temperatūra mājai bija tik zema, ka taupīt nevarēja. Un rezultātā siltuma patēriņš aizvadītajā ziemā mājā bija tāds pats kā vecās katlumājas darbības laikā. Atšķirība: senāk bija tik karsti, ka logi jātur vaļā, bet tagad siltuma kvalitāte iedzīvotājus neapmierināja,” saka I.Liepiņš. Tas viss liekot justies vainīgam pašam kā deputātam. “Ir sajūta, ka es, sākumā atbalstīdams šo projektu, esmu maldinājis cilvēkus. Bet novada pašvaldības administrācija, novada dome izliekas, ka viss ir kārtībā?! Cilvēki taču cerēja uz pašvaldības amatpersonu godprātību, cerēja, ka siltums būs lētāks. Ir sajūta it kā pašvaldībai nebūtu mugurkaula, ka tik ātrāk, vieglāk. Bet pašvaldībai ir jābūt līdzatbildīgai pret to vidi, kādā dzīvo cilvēki. Pašvaldībai ir jāuzņemas atbildība, ja tā neko nedara, lai mazinātu nabadzības līmeni ciemā,” viņš saka. Viennozīmīgi esot, ka siltumam Beļavā vajadzēja būt stipri lētākam.

Deputātam ir bažas arī par Šķieneriem
I.Liepiņš saka – pie viņa kā pie deputāta tagad vēršas arī Stradu pagasta Šķieneru un Stāķu iedzīvotāji, jo arī tur ir paredzēts Šķieneros uzstādīt diviem ciemiem domātu kopīgu modernu apkures katlu un jaunu apkures sistēmu, kurai būs daudz plašāks klientu-iedzīvotāju loks, salīdzinot ar Beļavas ciemu. Deputāts tāpēc esot ļoti piesardzīgs, pirms cilvēkiem paust savu sajūsmu par projektu. Arī Stāķos un Šķieneros daudzdzīvokļu māju siltināšana nav bijusi plaši izvērsta. Zināma tikai viena šāda māja.
“Man ir sajūta, ka atkal cilvēki daudz nezina, nav pietiekami informēti. Ja tā, ir jātiekas ar iedzīvotājiem vēl un jāskaidro. Tas, kāds šis projekts būs, kā to realizēs, tas ietekmēs divu ciemu cilvēku dzīvi ļoti ilgā laika posmā. Tāpēc – vai mēs iedzīvotājiem uzkrausim akmeni kaklā? Vai padarīsim viņu dzīvi vieglāku un ērtāku? Un iedzīvotāju viedoklis ir jāņem vērā! Lai paši pasaka, ko vēlas, jo runa taču ir par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu,” saka I.Liepiņš.
SIA “Gulbenes nami” ir Stāķu un Šķieneru siltuma operatora un jaunā siltumapgādes projekta virzītājs. Uzņēmuma valdes loceklis Rihards Korns “Dzirkstelei” saka – pašlaik intensīvi tiekot organizētas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju kopsapulces. Runa ir par siltumtrases virzību pa mājām pieguļošo zemi. Šķieneros iedzīvotāji esot nobalsojuši par. Tagad tiks aptaujāti Stāķu iedzīvotāji.
Daukstu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis “Dzirkstelei” saka – SIA “Gulbenes nami” komunikācija ar Stāķu un Šķieneru iedzīvotājiem ir uzlabojusies. “Par projektu. Tā ir novada pašvaldības ideja. SIA “Gulbenes nami” tikai realizē to. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem vai nu ir, vai nav jāpaļaujas uz novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas izstrādāto ideju par diviem ciemiem kopīgu siltumapgādes sistēmu. Domāju, ka ilgtermiņā iedzīvotāji būs ieguvēji. Siltums ir vajadzīgs. Droši vien, ka no šā projekta labums būs abiem ciemiem. Jā, projekta realizācijas izmaksas ir lielas,” viņš bilst.
Šķieneros paredzēts uzbūvēt šķeldas apkures katla (ar 1 megavata jaudu) sistēmu par 833 085 eiro, no tā Kohēzijas fonda finansējums ir 258 060 eiro un nacionālais privātais finansējums 387 090 eiro. Siltumtīklu pārbūvi paredzēts veikt par 1 305 864,36 eiro, no tā Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 431 690,70 eiro un nacionālais privātais finansējums 647 536,04 eiro. Realizācijas termiņš – nākamā gada 1.februāris.

Pašvaldība lepojas

◆ Beļavas ciema jaunā katlumāja ir piecas reizes mazāka par iepriekšējo, kura kalpojusi 49 gadus.
◆ Jaunā kokskaidu granulu apkures katla efektivitāte ir 93 procenti.
◆ Ciemā ir pārbūvētas siltumtrases, izmantojot jaunas rūpnieciski izolētas caurules. Siltuma zudumi ir vairs tikai 3 līdz 7 procenti. Pirms trašu nomaiņas siltuma zudumi tajās bija aptuveni 40 procentu apmērā.
◆ Līdz ar jauno siltumapgādes sistēmu Beļavas ciemā, tika uzstādīta attālinātās datu nolasīšanas sistēma, kuru apkalpo SIA “ULTRAN”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Situācija Beļavā izceļ problēmu

Kategorijas