Pastaiga pa ceļam no Aizkraukles

2019. gada 21. maijs 16:54

Aizkrauklē gribējās kādu pieturas punktu, kur izlocīt kājas un apskatīt kādu jauku vietu tajā pusē. Kolēģi Aizkraukles redakcijā ieteica Skrīveru dendroloģisko parku un Kalnamuižas ezera taku. Jāatzīst gan, ka tā nebija pati jaukākā diena pastaigām. Saulainais laiks vēl nerādījās ne tuvumā, turklāt pūta pamatīgs auksts vējš, bet nolemts paliek nolemts, tāpēc pastaigā tomēr devāmies.

Ar pastaigas maršrutu gan mums sanāca jautri. Bijām sapratuši, ka no dendroloģiskā dārza uz Kalnamuižas ezeru jābrauc ar mašīnu. Paši pēc tam gardi izsmējāmies, kad, iznākot no Laimes lāča takas, pāri ceļam ieraudzījām to pašu dendroloģisko dārzu, no kura bijām braukuši ar auto. Katrā gadījumā šos objektus ērti var apvienot vienā pastaigā. Mums, saskaitot nostaigātos kilometrus kopā, sanāca aptuveni septiņi, bet maršruta garums atkarīgs no tā, cik lielu loku metat pa dārzu.

Paši Skrīveri atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī Daugavas labajā krastā 80 kilometru no Rīgas Daugavpils virzienā. Novadu šķērso arī dzelzceļa līnija Rīga–Daugavpils un valsts autoceļš Skrīveri–Līgatne.

Viens no pazīstamākajiem skrīveriešu novadniekiem ir rakstnieks Andrejs Upīts, kurš daudzu savu darbu varoņu prototipus un norises vietas atradis tieši šajā pusē. Skrīveros atrodas arī rakstnieka memoriālā muzeja filiāle, ko ieskauj viņa stādītais dārzs.

Parks īpašiem augiem
Vēstures fakti liecina, ka Skrīveru dendroloģiskā dārza stādījumu plānu izstrādājis un dēstījumus veicis Skrīveru muižas īpašnieks Maksimilians Siverss (1857–1919). Pirmos stādījumus savā dendrārijā fon Siverss sāka veidot 1891. gada pavasarī. Viņa sākotnējā iecere bija vienā parkā reprezentēt Ziemeļu puslodes mērenā klimata joslas kokaugus, izvietojot tos 19 floristiskajos apgabalos. Līdz Pirmajam pasaules karam 1914. gadā parkā bija izvietotas 590 koku sugas. Sadarbībā ar Vācu dendroloģisko biedrību fon Siverss 1899. un 1900. gadā organizēja un finansēja ekspedīciju Britu Kolumbijas (Rietumkanādas) kokaugu sēklu vākšanai Freizeras upes baseinā.
Nelabvēlīgās ziemas, karus un citus postījumus pārcietušas apmēram puse no sākotnēji iestādītajām sugām. Saglabājušās tādas Baltijā reti kultivētās sugas kā Kanādas cukurkļava un Amerikas dižskābardis.

Līdz mūsdienām parka centrālajā daļā izdzīvojusi arī strūklaka, kuru Siversa laikā ar ūdeni apgādājis Kalnamuižas ezers. Tuvākajā laikā strūklaku ir paredzēts atjaunot. Dendrārijā starp abām terasēm atrodas ala. Leģenda stāsta, ka no pils pagraba eja vedusi zem Daugavas uz Jaunjelgavu.

Siverss ir studējis botāniku Tērbatas Universitātē, daudz zināšanu ieguvis pats lasot. Viņš pētījis izvēlēto floristisko apgabalu klimatu, augsni, veģetācijas īpatnības un salīdzinājis tos ar Skrīveriem. Savos pētījumos noskaidrojis vispiemērotākos reģionus izejmateriāla vākšanai un secinājis, ka Baltijā labi jūtas Ziemeļamerikas sugas, tāpēc tām atvēlēta lielākā vieta.

Skrīveru dendrārijs ir pirmais tik plaša mēroga eksperiments Baltijā, un tas dod iespēju spriest gandrīz par sešsimt citzemju sugu introducēšanas izredzēm un to ekoloģiskajām īpašībām. Kopš 1977. gada 17 hektāru lielais Skrīveru dendrārijs ir aizsargājams dabas objekts. Dendrāriju katru gadu apmeklē dendrologu delegācijas no dažādām Eiropas valstīm. 2016. gadā Skrīveru dendroloģiskais parks atzīmēja 125 gadu jubileju.

Mežu ielokā
Kalnamuižas ezers (Apaļais) mums bija īsts pārsteigums. Simtiem reižu braukts uz Aizkraukli, bet par jauko ezeru, kas paslēpies turpat netālu no šosejas mežā, uzzināju tikai tagad. Ezers nav liels, tam apiet apkārt spēs arī mazi bērni. Mēs šeit bijām dienas gaišajā laikā, tāpēc neredzējām ezeru izgaismotu. Būs kādreiz jāatgriežas, lai paskatītos, kā tas izskatās tumsā. Aptuveni 800 metru garā taka sākas pie izmūrētās ūdensvada akas un vijas apkārt Kalnamuižas ezeram, kas ir mākslīgs veidojums. Ejot tam apkārt pa taku, ziemeļu pusē skaidri redzams uzbērts valnis, kas ezeru atdala no Vecā ezera. Ezers ir avotiem bagāts.

Ezera takas nosaukums saistās ar Andreja Upīša stāstu “Sūnu ciema zēni”. Pa šīm vietām maldījušies trīs sūnciemieši – Andrs, Ješka, Bukstiņš –, meklēdami Laimes lāča pēdas. Sūnu takā var sastapt muižkungu un čigānieti, mežsargu un daudzus kolorītus sūnciemiešu koka tēlus – Tauķieni un Plauķieni, Ciepsliņu, Radzieni…

Viesošanās Aizkrauklē ar pastaigāšanos atpakaļceļā Skrīveru dendroloģiskajā dārzā un pie Kalnamuižas ezera mums kārtējo reizi spilgti parādīja – interesantas un skaistas vietas var atrast jebkur. Atliek uz brīdi piestāt un ieskatīties.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pastaiga pa ceļam no Aizkraukles

Kategorijas