Novadā - zema vēlētāju aktivitāte

2019. gada 28. maijs 00:00

Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir notikušas, provizoriski Gulbenes novadā tajās piedaloties 25,87 procentiem no visiem šeit dzīvesvietu deklarējušajiem vēlētajiem.
Šī aktivitāte ir mazāka neka valstī kopumā, kur balsojuši 33,60 procenti balsstiesīgo. Jau zināms, ka Eiropas Parlamentā, visticamāk, iekļūs Valdis Dombrovskis (“Jaunā Vienotība”), Sandra Kalniete (“Jaunā Vienotība”), Nils Ušakovs (“Saskaņa”), Andris Ameriks (“Saskaņa”), Roberts Zīle (“VL-TB/LNNK”), Dace Melbārde (“VL-TB/LNNK”), Ivars Ijabs (“Attīstībai/Par!”) un Tatjana Ždanoka (“Latvijas Krievu savienība”).
Toties vēlēšanu rezultāti Gulbenes novadā dažās pozīcijās atšķiras no rezultātiem valstī kopumā.
“Gulbenes novada vēlētāju aktivitāte nebija liela. Kopumā ir nobalsojuši 4386 vēlētāji. Balsstiesīgo skaits novadā mainījās saistībā ar vēlētāju datu apmaiņu,” “Dzirkstelei” stāsta Gulbenes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Lienīte Reinsone. Novadā tādējādi saskaitīti vairs 16 951 sākotnējo 17 087 vietā. Saprotams, ka visvairāk nobalsojušo ir Gulbenes vienīgajā vēlēšanu iecirknī - 30,83 procenti (1815 balsstiesīgie). “Procentuāli labi sevi parādījis Kalnienas tautas nama vēlēšanu iecirknis, kurā nobalsojuši 38,57 procenti vēlētāju, taču tie ir tikai 86 cilvēki. Lejasciema iecirknī nobalsojuši 25,28 procenti jeb 312 vēlētāji. Lizuma vēlēšanu iecirknī – 28,49 procenti jeb 304 vēlētāji. Rankā – 21,08 procenti jeb 222 vēlētāji. Šie trīs pagastos esošie vēlēšanu iecirkņi gan pēc balsstiesīgo skaita, gan aktivitātes ziņā ir pierādījuši sevi,” stāsta L.Reinsone.

Problēmas ar iepriekšējo nobalsošanu
Gulbenes pilsētas vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Anita Rauza “Dzirkstelei” atklāj, ka tur vēlēšanu dienā līdz pulksten 16.00 nobalsoja 883 cilvēki. 34 gadījumos tika nodrošināta iespēja balsot atrašanās vietā – mājās, slimnīcā. Trīs iepriekšējās balsošanas dienās Gulbenes iecirknī tika nobalsojis 731 cilvēks. Visgrūtāk esot bijis izturēt spriedzi sakarā ar to, ka ceturtdien pēkšņi vairs nevarēja nobalsot paša vēlētāja izraudzītajā iecirknī, jo nedarbojās elektroniskā datu apmaiņas sistēma. “Daudzi bija ļoti neapmierināti ar to, ka nevar mainīt vēlēšanu iecirkni,” saka A.Rauza.
Arī L.Reinsone pati Gulbenē bijusi lieciniece situācijai, kad kāda vēlētāja pauda satraukumu par neiespējamību iepriekš nobalsot šeit, kaut viņas vēlēšanu iecirknis atrodas Rīgā. Sieviete teikusi, ka atbraukusi uz Gulbeni, lai te noorganizētu savas mātes balsošanu atrašanās vietā. “Kundze vairākkārt divas dienas pēc kārtas nāca uz vēlēšanu iecirkni un ļoti skaļi pauda savu neapmierinātību. Un tas bija pamatoti,” saka L.Reinsone. Tā kā piektdienas otrajā pusē valstī tomēr atjaunojās iespēja veikt vēlētāju datu apmaiņu, neapmierinātajai vēlētājai, kuras kontakttālruņa numurs bija piefiksēts, no Gulbenes iecirkņa piezvanīja un aicināja nākt nobalsot. Taču viņa atteicās, paskaidrodama, ka ir saplānojusi nokļūšanu Rīgā, lai balsotu savā iecirknī.
L.Reinsone saka – piektdienas četras papildu stundas vēlēšanu iecirkņu darbībai bijušas vērtīgas. No vēlēšanu iecirkņiem ticis zvanīts ne vienam vien vēlētājam, kurš bija atstājis savu kontaktinformāciju, ja piepeši atsāk darboties vēlētāju datu apmaiņas sistēma. “Bija tādi, kuri iepriekš nesekmīgi vidēji no 40 minūtēm līdz stundai ne savā vēlēšanu iecirknī bija gaidījuši un cerējuši uz iespēju ceturtdien nobalsot,” uzsver L.Reinsone.
Viņa stāsta, ka piektdienas otrajā pusē laimīgi ir atrisinājusies situācija arī pašvaldības sociālās aprūpes namā “Dzērves”, kur vēlēšanos balsot tika izteikuši četri klienti, kas nav piederīgi Daukstu pagasta vēlēšanu iecirknim. Ticis noskaidrots, ka katram šim klientam savs vēlēšanu iecirknis ir dažādos novada pagastos. Sākts domāt, kā viņus izvadāt vēlēšanu dienā. Taču līdz ar vēlētāju datu apmaiņas sistēmas darbības atjaunošanos piektdienas pēcpusdienā viss atrisinājās. Daukstu vēlēšanu iecirkņa komisija deva iespēju nobalsot iepriekš arī šiem “Dzērvju” klientiem.

Vēlēšanas noritējušas taupības režīmā
Bijušas bažas, cik labi šajās vēlēšanās varēs strādāt iecirkņu vēlēšanu komisijas lauku teritorijā, jo sakarā ar ierobežoto finansējumu tika samazināts to locekļu skaits – agrāko septiņu vietā bija pieci iepriekšējās nobalsošanas dienās un sestais tika nodarbināts vienīgi vēlēšanu dienā. Tomēr viss noritējis labi, kaut arī šajās vēlēšanās bija jaunievedumi, svarīgākais no kuriem – vēlētāju datu apmaiņas sistēma. L.Reinsone norāda, ka novada vēlēšanu norises nodrošināšana nav ikdienas darbs, bet vienreizējs pasākums, uz kuru ir ļoti rūpīgi jāgatavojas un maksimāli jāsakoncentrē uzmanība. “Paldies novada vēlēšanu iecirkņu komisijām! Izdevās izturēt arī psiholoģisko spriedzi, esot pa vidu starp iedzīvotājiem (un Centrālo vēlēšanu komisiju – red.) un uzņemoties atbildību par to, ka pilnībā nefunkcionēja solītā iespēja nobalsot iepriekš,” saka L.Reinsone. Viņa stāsta, ka šajās vēlēšanās iecirkņu komisijas strādāja ar datorprogrammu, kura it kā nebija ļoti sarežģīta, bet ļoti niansēta gan. Šī programma nodrošinājusi datu sasaisti. “Ar loģisko domāšanu bija jāsaprot un jāizdomā, kā šī sistēma strādā. Nevarēja dienas veikumu vēlēšanu iecirknī noslēgt, ja sistēma ziņo par kļūdām vai datu nesakritību. Taču, ja viss tika darīts secīgi, kā tas ir paredzēts pēc instrukcijas, tad problēmu nebija,” skaidro L.Reinsone. Tagad viņa arī secina, ka iepriekšējā balsošana lauku vēlēšanu iecirkņu komisijām bija neierasta un tāpēc – pārbaudījums.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu norises nodrošināšanai Gulbenes novadā paredzētais finansējums bija 33 916 eiro. No tā 30 899 eiro bija paredzēts komisijās strādājušo atlīdzībai, 3017 eiro – precēm un pakalpojumiem. Šajā sadaļā visvairāk bija paredzēts ēdināšanas nodrošināšanai sestdien komisiju locekļiem - uz vienu cilvēku 5,69 eiro. Tika segti arī degvielas izdevumi, lai divreiz aizbrauktu uz Centrālo vēlēšanu komisiju, kā arī lai pagastos izvietotu informatīvos plakātus un sestdien varētu nodrošināt vēlētājiem iepriekš pieteikto balsošanu atrašanās vietā. Saimnieciskie līdzekļi bija ieplānoti 10 eiro uz vienu vēlēšanu iecirkni. 50 eiro tika tērēti biroja un kancelejas precēm. Sakarā ar iepriekšējās balsošanas iespēju pagarinājumu piektdien par četrām stundām novadā ir radušies papildu izdevumi komisiju darba nodrošināšanai. Tiek plānots, ka papildus no valsts ir jāsaņem 2301 eiro. Tajā skaitā 552 eiro ir pusdienu nauda komisiju locekļiem, kuri strādāja vēlēšanu iecirknī vismaz 8 stundas.

Kopā Gulbenes novadā (5 procentu barjeru pārvarējuši)

◆ “Jaunā Vienotība” - atdoti 31,53 procenti vēlētāju balsu;
◆ Nacionālā apvienība ““Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – 18,69 procenti;
◆ “Attīstībai/Par!” - 13,30 procenti;
◆ ZZS – 10,08 procenti;
◆ “Latvijas Reģionu apvienība” – 7,35 procenti;
◆ “Saskaņa” - 7,10 procenti.

Visvairāk plusu Gulbenes novada vēlētāji ielikuši “Jaunās Vienotības” līderim Valdim Dombrovskim (1013) un Sandrai Kalnietei (710), bet visvairāk svītrotie ir Kārlis Šadurskis (258) un Arvils Ašeradens (185); Nacionālajai apvienībai “Visu Latvija!” - “Tēvzemei un brīvībai”/ LNNK” ar krustiņiem visvairāk atzīmējuši Robertu Zīli (587), Daci Melbārdi (166) un Ansi Pūpolu, svītrojuši Mariku Zeimuli un Jurģi Klotiņu; “Attīstībai/Par!” visvairāk plusiņu ir Ivaram Ijabam (366), Ievai Ilvesai (182) un Baibai Andai Rubesai (101); Zaļo un Zemnieku savienībai plusiņus visvairāk saņēmusi Dana Reizniece-Ozola (252) un Raimonds Bergmanis (190), visvairāk svītrojuši Edgaru Voslovu un Ņinu Lindi.

Viedokļi

Kā vērtējat vēlēšanu rezultātus?
Normunds Audzišs, Gulbenes novada domes priekšsēdētājs (ZZS): - Vēlētājs savu gribu ir izrādījis. Skatoties uz rezultātiem, protams, ir pārsteigums, ka “Jaunā Vienotība” tik pārliecinoši uzvarēja. To neviena socioloģiskā aptauja pirms tam nevēstīja. No vienas puses tas ir labi. Pārsteidz tas, ka Latvijā kopumā cilvēki atkal ir nobalsojuši arī par Tatjanu Ždanoku no “Latvijas Krievu savienības”. Likās, ka šoreiz varētu arī nepietikt balsu viņas iekļūšanai Eiropas Parlamentā. Plus vēl “Saskaņa” ir saņēmusi vajadzīgo balsu skaitu. Žēl, ka “Zaļo un zemnieku savienībai” mazliet pietrūka, lai pārvarētu 5 procentu slieksni. Jā! Taču tas nozīmē, ka mums ir, ko darīt. Izvērtēsim, kas ir izdarīts ne tā. Vajadzīgs laiks, lai nogulsnējas pārdomas un varētu saprast gan to labo, gan pārsteidzīgi izdarīto. Jāsaprot, ka vēlētāji ir parādījuši savu labo gribu, un rezultāti ir tādi, kādi ir. Strādāsim uz priekšu. Ir demokrātijas laiks. Un tas ir labi, lai vai kā!

Andis Caunītis, Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks (pārstāv “Latvijas Reģionu apvienību”): - Kopumā jau vēlēšanu rezultāti ir diezgan prognozējami. Biju domājis, ka par Ždanokas kundzi Latvijas vēlētāji tomēr nenobalsos un viņas vietā Eiropas Parlamentā Latvijas intereses pārstāvēs kāds cits. Mani satrauc radikāli domājoši cilvēki un viņu atbalstītāji. Priekšvēlēšanu kampaņā šai partijai bija viena tāda reklāma, kuru tagad izvērtē Valsts drošības dienests. Pilnīgi saprotami, ka novērtēts un atbalstīts ir Valdis Dombrovskis no “Jaunās Vienotības”. Skaidrs bija arī, ka tiks nobalsots par nacionālās apvienības ““Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” sarakstu. Par to, ka “Saskaņa” ir atbalstīta, katrs lai izdara secinājumus. Tagad liekas, ka varbūt Latvijā pietrūka informācijas par vēlēšanām. Bija juceklis ar iepriekšējo nobalsošanu. Nedomāju gan, ka tīšām. Taču, ja būtu bijusi iespēja visiem, kuri gribēja piedalīties iepriekšējā nobalsošanā, varbūt iznākums būtu cits. Cilvēki jau bija apvainojušies, ka nesaņēma informatīvo vēstuli par gaidāmajām vēlēšanām. Ja vēl tika atraidīti vēlēšanu iecirknī, varbūt otrreiz negāja un necīnījās par savām vēlētāja tiesībām. Mani pārsteidza kāda Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvja publiski paustais, ka balsošana nav vēlētāja pienākums, bet tiesības.

Larisa Cīrule, Gulbenes novada domes deputāte (šobrīd bezpartejiskā): - Pēdējā laikā politika ir kļuvusi neprognozējama. Daudzi varbūt spontāni izvēlējās, par kuru sarakstu nodot savu balsi. Nezinu, kā vērtēt notikušo vēlēšanu rezultātus. Daudz arī par to nedomāju. Gan jau paši par sevi runās ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbi. Es pati balsoju. Pret šo procesu izturējos mierīgi, kā pret pienākumu. Necentos iepriekš zīlēt, kādi kopumā būs šo vēlēšanu rezultāti. Manu draugu un paziņu lokā visi balsstiesīgie gāja balsot. Daudzi teica, ka tāpat kā es pēdējā mirklī ir izlēmuši, par kuru sarakstu atdos balsi. Manuprāt, jaunieši mazāk bija ieinteresēti piedalīties, bet vidējā un vecākā gadagājuma cilvēki šim procesam piegāja ar atbildības sajūtu. Viņi vēlēt gāja kā uz svētkiem. Laiks rādīs, kas notiks tālāk.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Novadā - zema vēlētāju aktivitāte

Kategorijas