Gatava atkal pārstāvēt Latvijas intereses

2019. gada 28. maijs 00:00

273

Gatava atkal pārstāvēt Latvijas intereses

Sandra Kalniete bija pirmā Eiropas Savienības komisāre no Latvijas 2004.gadā. Viņa bijusi Eiropas Parlamenta deputāte divos iepriekšējos sasaukumos un ievēlēta arī šoreiz.
Lai gan S.Kalniete bija paudusi, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās vairs nepiedalīsies, “Jaunā Vienotība” aicināja viņu startēt partijas sarakstā ar otro numuru, jo tas būtu “būtisks pienesums”. S.Kalniete atzinusi, ka tas nebija viegls lēmums, tomēr ir gatava atkal strādāt ar vēlētāju doto mandātu, pārstāvot Latvijas intereses tikpat intensīvi, kā to ir darījusi līdz šim.
Eiropas dienā S.Kalniete bija pie Latvijas austrumu robežas, kas ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža. “Gribēju būt pie Latvijas robežas, kur līdz šim nekad nebiju bijusi. Fiziska pieskaršanās mūsu robežai man bija ļoti svarīga, tāpēc simboliski pie tās nofotografējos,” saka S.Kalniete.
Viņa apmeklēja Vientuļu un Šķilbēnu robežpārejas punktus, lai redzētu, kā ir aprīkota robeža. S.Kalniete norāda, ka tagad ir atlicis pavisam nedaudz, lai robeža būtu nodrošināta gan ar sensoriem, gan ar skaidri iezīmētām robežjoslām.
“Es apbrīnoju robežsargu pašaizliedzību! Manuprāt, nav pareizi, ka robežsargu algas netiek pielīdzinātas Nacionālo bruņoto spēku karavīru algām, bet ir ievērojami mazākas. Latvijas valdībai ir jāgādā, lai situāciju mainītu, jo robežsargi ir aktīvajā dienestā 24 stundas diennaktī jebkuros laikapstākļos. Ik dienu viņi sargā robežu no nelegāliem pārkāpējiem, kuri var radīt apdraudējumu veselībai un dzīvībai,” atzīst S.Kalniete.
- Kā vērtējat ES migrācijas politiku? Vai piekrītat, ka nelegālā migrācija nerada problēmas, ja ir nostiprinātas ārējās robežas?
- Latvijas robeža ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, tāpēc mūsu valstij par to ir liela atbildība. Tagad robežu pārkāpj tikai nelielas migrantu grupas, galvenokārt vjetnamieši. Ja rēķina nelegālo migrantu skaitu proporcionāli valsts iedzīvotāju skaitam un teritorijas lielumam, tas ir pietiekami augsts, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tomēr mūsu robežu neapdraud liela masveida plūsma, kāda 2015.gadā bija caur Maķedoniju un Balkāniem uz Eiropu. Tagad apmēram 10 reizes ir samazinājies migrantu skaits, kas tuvojas ES valstīm pa jūras ceļiem. Tas liecina, ka ir ļoti daudz darīts, lai bēgļu problēmu risinātu vēl pirms robežas šķērsošanas. Ir izveidotas bēgļu uzturēšanās nometnes, turklāt katra cilvēka dati tiek pārbaudīti, pirms tas ir nokļuvis kādā ES dalībvalstī. Tas palīdz novērst dažādu teroraktu iespēju, kā arī krimināli sodāmu personu iekļūšanu. Ir skaidrs, ka migrācijas jautājumi ir jārisina visām dalībvalstīm solidāri. Tomēr pirmais princips, ko piedāvāja, lai atvieglotu Grieķijā un Itālijā nonākušo bēgļu plūsmu no jūras, nosakot katrai valstij nelegālo migrantu kvotas, izrādījās nederīgs. Ir jāņem vērā, ka Austrumeiropas valstis nav šo migrantu mērķis. Biju aizbraukusi uz bēgļu nometni pie Serbijas – Maķedonijas robežas un runāju ar šiem cilvēkiem. Tur nepārtraukti pienāk autobusi, tā ir pagaidu vieta, kur bēgļi var piestāt, nomazgāties, apmeklēt tualetes. Un tad viņi atkal kāpj autobusā un dodas tālāk. Šī plūsma ir jāregulē, jo citādi tik lielas cilvēku masas var kļūt bīstamas vietējiem iedzīvotājiem. Vairumā gadījumu šo migrantu mērķis ir Vācija, Nīderlande vai kāda cita no pārtikušajām valstīm. Starp tām nav Polijas, Bulgārijas, Ungārijas vai Baltijas valstu.
- Vai ir rasts cits risinājums kvotu vietā?
- Esam nodrošinājuši savas ārējās robežas tā, ka daudzi bēgļi tām nemaz netiek pāri. Taču svarīgākais ir lēmums par Eiropas Savienības ārējās robežas apsardzības vienības “Fronteks” izveidi. Paredzēts tajā iekļaut apmēram 10 000 robežsargu. Ja kāda dalībvalsts izjūt lielu ārējo spiedienu, tad šie robežsargi var operatīvi palīdzēt tās robežsargiem gan sargāt robežu, gan nodrošināt dokumentu pārbaudi, gan fizisku pārkāpēju aizturēšanu. Arī Latvija piedalās “Fronteksa” izveidē. Tā ir gan pieredze, ko Latvijas robežsargi var dot ārējās robežas apsardzē, gan iespēja mācīties no citu valstu robežsargiem. Tagad ir nepieciešams nodrošināt pietiekami daudz robežsargu valstī, no kuras joprojām daudzi aizbrauc.
- Latvijas iedzīvotāji salīdzina savas algas ar tām, kādas saņem ES vecajās dalībvalstīs, un, protams, vēlas tādas pašas. Nevienlīdzība ir galvenais iemesls cilvēku izbraukšanai no valsts.
- Uz vienlīdzību var dažādi skatīties. 50 gadus bijām atšķirti no Eiropas valstu normālas attīstības, un šie gadi ir radījuši milzīgas atšķirības, kādas joprojām ir starp Latviju un vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lai dzīves līmeni varētu izlīdzināt, Latvija katru gadu saņem ievērojamas summas no ES fondiem. Diemžēl tās gaidas, ka vienā brīdī pēkšņi Vācijā vai Francijā cilvēki novilks savu pēdējo kreklu, lai vairāk tiktu mums, ir romantiskas, bet ne reālas. Tā nekad nenotiek! Tomēr pirmo reizi cilvēces vēsturē pēc 2. pasaules kara ir izveidojusies valstu savienība, kas uzskata, ka dzīves līmeņa izlīdzināšanās ir svarīgs priekšnoteikums mieram un drošībai. Problēma ir tā, ka ne visas valstis par Eiropas Savienības dalībvalstīm kļuva reizē un arī to attīstība bijusi atšķirīga. Tās valstis, kuras izveidoja savienības kodolu, šo ceļu sāka reizē, tāpēc tām dzīves līmenis auga reizē, bet Latvijai ir nepieciešams ilgāks laiks.
- Vai kādreiz Latvijai izdosies panākt citas dalībvalstis, kuras arī nestāvēs uz vietas?
- Tā tas ir. Viena lieta ir atbalsts un palīdzība, ko Latvija saņem no ES fondiem kā solidaritātes apliecinājumu. Otra lieta ir, ko mēs ar šo finansiālo atbalstu darām, kā to izlietojam, kādā veidā attīstāmies, kā tiek atbalstīta uzņēmējdarbība un lauksaimniecība. Latvijā vidējā alga ir 67 % no vidējās algas Eiropas Savienībā. Izskanējis priekšlikums visās dalībvalstīs noteikt vienādu vidējo algu, bet tas nav iespējams. Ne Latvijas valsts budžetam, ne uzņēmējiem tas nav paceļams slogs. Tas varētu novest pie vēl lielākas nabadzības, nevis labklājības. Šobrīd atšķirības ir arī mūsu valsts reģionos. Rīgas iedzīvotāju pirktspēja krietni pārsniedz Eiropas valstu vidējo līmeni, bet Latvijā vidēji tas ir 70 %. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, tad valstī vidējā alga bija 40 %, tas nozīmē, ka šajos gados ir panākts liels kāpums. Nākamajā ES daudzgadu budžetā ir tikai četras valstis, kurām tiek palielināti lauksaimniecības tiešmaksājumi, starp tām ir arī Latvija. Sakarā ar Lielbritānijas izstāšanos no savienības, kopējais budžets samazināsies, tāpēc vairumam dalībvalstu tiešmaksājumi tiek samazināti par 15 %, bet Latvijai tie palielinās gandrīz par 5 %. Tas nozīmē, ka valstu izlīdzināšanās notiek, bet ļoti pakāpeniski.
- Līdz šim politiskās un ekonomiskās sankcijas bijušas galvenais instruments, vēršoties pret Krievijas agresīvo ārpolitiku. Diemžēl no tām cieš ne tikai Krievija, bet arī Latvija un citas valstis, turklāt, par spīti sankcijām, Krievija savu politiku nemaina.
- Statistikas dati liecina, ka sankcijas smagi ietekmē Krievijas ekonomiku. Krievija ir lielākā valsts pasaulē, bet tās ekonomikas apjomu var salīdzināt ar mazās Nīderlandes. Ne jau velti Krievijā tika palielināts pensionēšanās vecums, kā arī tiek pieņemti citi nepopulāri lēmumi. Latvijā, protams, sankciju rezultātā triecienu saņēma uzņēmumi, kas eksportēja produkciju uz Krieviju. Lai ietekmi mazinātu, lauksaimnieki no Eiropas Savienības kompensācijās saņēma 11 miljonus eiro. Tika finansēta īpaša programma jaunu tirgu meklēšanai, tāpēc tagad vairums ar Krieviju saistīto uzņēmumu ir pārorientējušies. Par laimi, liela daļa mūsu valsts tirdzniecības produkcijas neiet uz Krieviju jau kopš pirmā sprieguma attiecībās 1998.gadā, kad bija pirmie aizliegumi no Krievijas un sākās pārorientēšanās uz citiem tirgiem. Pēc 2014.gada Krievijai noteiktās sankcijas vairs neietekmē mūsu valsts ekonomiku.
- Sankciju mērķis bija panākt, lai Krievija pārtrauc savu agresīvo ārpolitiku, bet tas pagaidām nenotiek.
- Atbildēšu ar analoģiju. Kad tika noteiktas sankcijas pret Irānu, pagāja vairāk nekā 20 gadi, pirms Irāna uzsāka sarunas par sankciju režīma atvieglojumiem. Protams, Eiropas Savienība un ASV izvirzīja prasības par Irānas kodolprogrammas ierobežojumiem. Diemžēl šobrīd šī vienošanās ir apdraudēta, jo ASV prezidents Donalds Tramps uzskata, ka šī vienošanās ir nepietiekama, un atsauca dalību tajā. Kopš sankciju noteikšanas Krievijai ir pagājuši tikai pieci gadi. Pašlaik atrodamies tādā kā stagnācijas stāvoklī - nekas neuzlabojas, bet arī nepasliktinās. Ir svarīgi saprast, vai sankcijas tiek izvirzītas pret kādu nozari, pret kādu uzņēmumu vai pret kādu indivīdu. Krievijas opozīcijas pārstāvji ir lūguši noteikt sankcijas pret konkrētām personām, kas ir atbildīgas. Tas ir skaidrs, ka mūsu valsts attiecības ar Krieviju vēl kādu laiku būs sliktas, jo turpinās masīvi cilvēktiesību pārkāpumi. Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu izveidot tā saucamo Magņitska sarakstu, kurā ir iekļautas tās personas, kas ir pastrādājušas cilvēktiesību pārkāpumus un pret kurām tiek ierosinātas sankcijas. Tas tika izdarīts pirmo reizi. Cerams, ka jaunā sasaukuma Eiropas Padome šo sarakstu apstiprinās.
- Kā vērtējat Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas vizīti Maskavā un tikšanos ar Valsts prezidentu Vladimiru Putinu? Vai bez sankcijām būtu nepieciešamas savstarpējas sarunas?
- No līdzšinējās pieredzes zinu, ka Putins nav tas cilvēks, ar kuru var vienoties vai kuru var par kaut ko pārliecināt. Sarunā ar viņu neveidojas dialogs, tas vairāk ir monologs. Tomēr katrai valstij ir tiesības īstenot savu politiku, tāpēc Igaunijas prezidentes vizīte ir suverēns lēmums. Arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un Vācijas kanclere Angela Merkele ir tikušies ar Krievijas prezidentu. Savu vērtējumu par Igaunijas prezidentes tikšanos neizteikšu. Uzskatu, ka šīs tikšanās ir tāda kā “piespraude” Putinam, kas liecina, ka viņš nav pilnīgi izolēts.
- Kā, jūsuprāt, noritēs Latvijas prezidenta vēlēšanas?
- Pašlaik izskatās, ka viss būs labi. Tomēr esmu piesardzīga, jo uzskatu, ka nevar priecāties, pirms grāvim nav pārlēkts. Negribu komentēt ZZS izvirzīto kandidātu, jo šīs partijas deputātu balsis neko neizšķirs. Valdošās koalīcijas partiju atbalsts ir Egilam Levitam, tātad arī balsu vairākums parlamentā. Šoreiz Saeimas deputātiem būs grūtāk teikt vienu un balsot citādi, jo prezidenta vēlēšanas ir atklātas. Turklāt arī valsts iedzīvotāji zina prezidenta amata kandidātus. Paldies pašreizējam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, jo viņa laikā tomēr daudz ir padarīts. Ir nostiprināta Latvijas drošība, un viņš ir godam pildījis savus pienākumus. Novēlu viņam labu veselību, jo tā pēc šī smagā darba perioda būs vajadzīga.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gatava atkal pārstāvēt Latvijas intereses

Kategorijas