Dzirkstele.lv ARHĪVS

100 gadi kopš Gulbenes atbrīvošanas no lieliniekiem

Diāna Odumiņa

2019. gada 31. maijs 17:50

8336
100 gadi kopš Gulbenes atbrīvošanas no lieliniekiem

1919.gada 31.maijs Gulbenei ir īpašs datums. Tad pilsēta un visas apkārtnes iedzīvotāji tika atbrīvoti no lielinieku varas un Gulbene kļuva par pilntiesīgu neatkarīgās Latvijas sastāvdaļu. Tas notika, pateicoties 1. (4.)Valmieras kājnieku pulkam. Tādējādi tika pārtraukta Malienas kara revolucionāra tribunāla darbība Vecgulbenē. Vēstures liecības vēsta, ka šā tribunāla darbība izcēlusies ar īpašu nežēlību, uz nāvi notiesājot vairāk nekā 200 Latvijas iedzīvotājus. 31.maijā pašvaldība organizēja piemiņas brīdi pie pieminekļa par Latvijas brīvību kritušajiem Gulbenes draudzes locekļiem. Kopā ar klātesošajiem klusuma brīdi noturēja vietējās varas pārstāvis – novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis. Viņš izteica nožēlu, ka pie pieminekļa šoreiz redz maz jaunatnes. Viņš uzsvēra – Gulbenes atbrīvošana no lieliniekiem 1919.gadā bija ieliktais pamats šodienai, lai cilvēki savā dzimtenē varētu dzīvot un saimniekot tā, kā paši grib. “Tāpēc dziļā cieņā ir jānoliec galvas ne tikai par tiem, kuri ir krituši, bet par visiem tiem, kuri ir izrādījuši pretestību iekarotājiem, svešas varas uzspiedējiem, kuri ir pretojušies, cīnījušies ar domu par brīvu Latviju, par neatkarību,” teica A.Caunītis. Viņš aicināja gulbeniešus interesēties par vēsturi, biežāk ielūkoties vietējā muzejā, interesēties, runāt plašāk un biežāk par novada pagātni.

Atnākušie nolika ziedus gan pie pieminekļa par Latvijas brīvību kritušajiem Gulbenes draudzes locekļiem, gan pie turpat netālu esošās piemiņas plāksnes 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkam. Plāksne ir izvietota pie Vecgulbenes muižas manēžas fasādes.

Pasākumu ar patriotiskām dziesmām kuplināja Gulbenes muzikanti Guntars Eniks un Vijārs Griķis. Piemiņas brīdi vadīja Gulbenes Tautas teātra aktieris Edijs Frīdenbergs.

31.maija pēcpusdienā arī Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā ar stāstījumu par 100 gadus seno pagātni Vidzemē un Gulbenē stāstīja vēsturnieks Kristaps Pildiņš no Latvijas Kara muzeja.