Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Gulbene teātra gaisotnē - “Hepenings 2019”

Pārsla Konrāde
Laikraksta arhīvs

2019. gada 4. jūnijs 00:00

304
Gulbene teātra gaisotnē - “Hepenings 2019”

Pagājušajās brīvdienās Gulbenē teātra mākslu varēja izbaudīt no sirds - no rīta līdz vēlam vakaram, jo Gulbenē notika starptautiskais amatierteātru un pūtēju orķestru festivāls “Hepenings 2019”. Turklāt visiem šī iespēja tika piedāvāta par brīvu, tāpēc izbrīnīja nelielais apmeklētāju skaits. Lai gan tam bija arī savi plusi – varēja brīvi izvēlēties labāku vietu. Izrādes vēroja arī eksperti - režisors un aktieris Valdis Lūriņš un horeogrāfe, skatuves kustību pedagoģe Rita Lūriņa.
Viss sākās ar “Bernardas Albas māju” piektdienas vakarā, ko izrādīja Gulbenes Tautas teātris. Lai gan Federiko Garsija Lorka savu darbu nosaucis par Spānijas “lauku sieviešu drāmu”, man drāmas mazliet pietrūka.
Sestdien festivāls tika svinīgi atklāts ar Latvijas cirka mākslinieku priekšnesumiem, bet pēc tam sākās izrādes. Hmeļņickas (Ukraina) amatierteātra “Spogulis” sniegumā “Stāsti no kastes” bira bez vārdiem, bet bija tik ļoti spilgti, emocionāli, skanīgi un kustīgi, ka viss bija skaidrs tāpat. Pēc skatītāju un organizatoru lūguma festivāla noslēguma dienā ukraiņu aktieri vakarā vēlreiz no kastes izbēra savus stāstus. Tas tiešām bija jāredz! Teātra režisors atzina, ka viņi ir iemīlējuši mūsu skaisto zaļo pilsētu un arī mūsu valsti, ka latvieši ir atvērti un sirsnīgi.
Ogres Tautas teātra sniegumā varēja vērot izrādi “Cik svarīgi būt nopietnam”, ko varētu gan arī tulkot kā “Cik svarīgi būt Ernestam”, jo angļu vārds “earnest”, kas nozīmē – nopietns, un vārds Ernests skan līdzīgi. Par vārda Ernests nozīmi precoties un citiem smieklīgiem pārpratumiem arī bija šis stāsts, jo autors taču - Oskars Vailds. Teātris pat bija parūpējies par svešvārdu izskaidrojumiem savā programmiņā.
Madlienas amatierteātris izrādīja V.Krasnogorova “Laulības dzīves ainiņas”, kas arī bija uzjautrinošas, jo kā tik dzīvē negadās. 
Latvijas Universitātes studentu teātris skatītājiem piedāvāja Noras Ikstenas “Aplamo mīlu”. Sniegums bija labs, ļoti māksliniecisks un plastisks, varētu teikt – kosmisks. Nu gluži kā pati luga, jo viens no personāžiem ir eņģelis Amo. Diemžēl otru šī teātra izrādi – A.Volodins “Divas bultas” - noskatīties neizdevās, jo tā bija vēlu vakarā.
Antona Čehova darbus bija izvēlējušies trīs teātri. Izcili Antona Čehova “Bildinājumu” nospēlēja Gulbenes kultūras centra jauniešu teātra studija. Nav nemaz tik viegli jaunietim nospēlēt tēvu, kurš izdod meitu pie vīra. Tiešām bija smieklīgi! Īpaši labs bija precinieks, par ko liecina tas, ka V.Lūriņš noslēguma pasākumā Ņikitam pasniedza specbalvu – par izcilo strīdēšanos.
Lubānas amatierteātris “Priekšspēle” parādīja, ka ar vienu galdu un dažiem krēsliem uz skatuves var izspēlēt “Trīspadsmit stāstus”. Smieklīgie atgadījumi gan uzjautrināja, gan parādīja Čehova laika manieres un tērpus. Valkas pilsētas teātris svētdien piedāvāja A.Čehova “Jubileju”, kas mazliet sasaucās ar “Trīspadsmit stāstos” redzēto, bet katram bija savs, mazliet atšķirīgs sniegums.       
Izrāžu bija daudz – divpadsmit (viena tika atcelta, bet cita tika parādīta divreiz), tās izspēlēja deviņi amatierteātri. Valdis Lūriņš, uzsverot, ka teātris ir ļoti nopietna māksla, atzina, ka festivālā bija ļoti labas, spožas izrādes.
Tie, kam teātris nav tuvs sirdij, skvērā varēja klausīties Madonas kultūras nama pūtēju orķestra, Vohmas (Igaunija) jauniešu pūtēju orķestra, Gulbenes kultūras centra pūtēju orķestra un Laura Amantova džeza kvarteta mūziku.
Festivāla noslēgumā visiem teātriem tradicionāli tika pasniegtas mākslinieka un Gulbenes Tautas teātra aktiera Ģirta Jogura gleznas. Ar dziesmām priecēja Latvijas Nacionālā teātra aktieri Agnese Cīrule un Raimonds Celms, bet Dace Bonāte, Anita Grūbe un Mārtiņš Egliens izrādīja muzikālu uzvedumu par un ap latviešu teātra tēvu Ādolfu Alunānu “Re, kā ziņģe skan!”. Protams, mūzikas pavadījumu spēlēja novadnieks Valdis Zilveris. Izskanēja joks, ka Gulbenē sabraucis viss Nacionālais teātris, bet tas jau esot labi. Tiešām labi! Un labi, ka sanākušajiem pietika vietas, kur apsēsties, lai gan atkal jāsaka – vai tiešām esam tik maz? 

+ 2
Kategorijas

Kategorijas