1200 km kājām gar jūru

2019. gada 5. jūnijs 17:51

1257

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā ir īpaši populāra kļuvusi skriešana un staigāšana. Ne visi var skriet, bet staigāt ir daudz vienkāršāk. Ir dažādi taku mīļotāji – vieniem patīk iet pa mežu, citiem – pa purva takām. Manuprāt, īpaši patīkami to darīt ir gar jūras krastu, jo tur ir gan acij tīkams skats, gan fantastisks jūras gaiss.
Eiropā ir tāds garās distances pārgājienu maršruts E9, kas sākas pie Svētā Vincenta raga Portugālē un beidzas pie Narvas ietekas Somu līcī. E9 maršruta daļa ir arī pārgājienu maršruts Jūrtaka, kas vijas gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā. Tas sākas pie Lietuvas-Latvijas robežas Nidas ciemā un beidzas pie Tallinas ostas Igaunijā. Maršruta gaita: Nida – Liepāja – Ventspils – Kolkasrags – Jūrmala – Rīga – Saulkrasti – Ainaži – Ikla – Pērnava – Virtsu – Lihula – Hāpsala – Paldiski – Tallina. Projekts tapis Igaunijas-Latvijas programmas Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā “Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā”.
Kopā ar lauku tūrisma asociāciju “Lauku ceļotājs” un Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvēm arī žurnālistiem bija iespēja izmēģināt, kā ir iet kājām gar jūru, turklāt arī tad, ja mazliet līst. Secinājums ir viens – jūra ir skaista visos gadalaikos un laika apstākļos. Mēs gan nogājām tikai apmēram 5 km no 17. un 19. dienas maršruta, apmeklējot Roju, Mērsraga randu pļavas, putnu vērošanas torni un Abragciema piekrasti.

Latvijā - pirmo reizi
“Sanākot kopā pirms trijiem gadiem, mēs nolēmām, ka arī mums ir jāveido garas distances pārgājienu maršruts un jādara tas ir gar jūru. Kāpēc gar jūru? Jo mums ir 500 km garš jūras krasts, kas faktiski visā garumā ir ejams, izņemot, protams, ostas, kurām var apiet apkārt. Un izņemot lielo upju (Venta, Lielupe, Gauja, Daugava, Salaca) ietekas, bet visām šīm upēm ir tilti, kuriem var pārbraukt ar sabiedrisko transportu vai pāriet kājām. Bieži tiek uzdots arī jautājums, kā mazajām upītēm tiek pāri. Pārbrienam!” saka tūrisma un vides eksperts, “Lauku ceļotāja” pārstāvis Juris Smaļinskis, kurš pats visu Jūrtaku ir izgājis. Viņš uzsver, ka tik garš maršruts Latvijā ir izveidots pirmo reizi, turklāt tas šķērso divas valstis. Pārrobežu takas ir samērā retas.
Taka ir sadalīta pa dienām un grūtības pakāpēm un marķēta arī dabā. Ja uz kāda staba, koka, akmens vai citur ieraudzīsies zili baltu karodziņu vai uzlīmi, tad ziniet, ka esat uz pareizā ceļa. Jūrtakas kopējais garums ir apmēram 1200 km, kas esot apmēram 1,5 miljoni soļu. Protams, katram soļa garums var atšķirties, bet vidēji noiet visu maršrutu varot apmēram 60 dienās. Pa ceļam var aplūkot vairāk nekā 500 dabas, vēstures un kultūras objektus.
Latvijā Jūrtakas garums ir 580 km, tā vijas galvenokārt pa smilšainām pludmalēm, taču dažās vietās ir akmeņaini liedagi, vietām – arī piejūras jeb randu pļavas. Arī piekrastes mežos ir iestaigātas takas un nelieli ceļi. Pilsētās un apdzīvotās vietās Jūrtaka ved pa gājēju ietvēm. Skaisti stāvkrasti redzami no Strantes līdz Ošvalkiem un Staldzenes apkārtnē, kā arī Vidzemes akmeņainajā piekrastē.

Ceļvedis palīdzēs
“Dažkārt ar takām saprot dēļu laipas. Mēs neesam nolikuši ar dēļu laipām visu jūras krastu. Šis ir maršruts. Esam radījuši informāciju. Lai to radītu, viss šis maršruts bija jāiziet kājām. Kopā ar partneriem nogājām visu maršrutu - 1200 km. Tas aizņēma 50 dienas. Vienas dienas maršruts ir aptuveni 20 km. Staigāt var ikviens cilvēks, kas regulāri kustas. 20 km var noiet bez jebkādām problēmām. Vienmēr startā un finišā ir kāda naktsmītne,” stāsta J.Smaļinskis.
Jūrtakas ceļvedī aprakstīti 60 atsevišķi vienas dienas gājieni. Sākt iet var jebkurā vietā un vienā vai otrā virzienā, jo marķējums ir abos virzienos. Ceļvedī ir norādīts katras dienas ieteicamais starta un finiša punkts, kā arī daudz citas noderīgas informācijas, piemēram, par naktsmītnēm, ēdināšanu, veikaliem, sabiedrisko transportu, atpūtas vietām. Ceļveža beigās ir noderīgi padomi par naudu un dokumentiem, inventāru, teltīm un ugunskuriem, drošību un sakariem, videi draudzīgu ceļošanu.
Ceļvedis ir izdots latviešu, igauņu, vācu, angļu, krievu valodā. “Katra no 60 dienām ir ļoti detāli aprakstīta. Visbiežāk tūristu uzdotie jautājumi: kur jāsāk, kur jābeidz, kā var tikt uz starta punktu, kā var tikt prom no finiša punkta, kāda grūtības pakāpe, cik ilgu laiku prasa, ko der zināt, kur kaut kādi šķēršļi, servisa objekti, kur var tūrisma informāciju dabūt? Nosaukti interesantākie objekti, ko ir vērts apskatīties. Ceļvedis ir dabūjams gan visos informācijas centros, gan arī interneta vietnē “www.jurtaka.lv”, kur var izprintēt gan katras dienas aprakstu, gan visu ceļvedi. Taka ir nomarķēta visā garumā. Latvijā 94 % jūras krastu ir bez šķēršļiem. Sliktāk ir Igaunijā, kur ir mitrāji, purvi, tāpēc lielākoties taka iet pa maziem ceļiem, takām,” stāsta J.Smaļinskis.
Viņš saka, ka bieži vien cilvēki apraksta sociālajos tīklos Santjago ceļu, kas ir apmēram 700 km garš. “Tad es jautāju: vai jūs Jūrtaku Latvijā esat nogājuši? Varbūt vajag iziet, jo, pirmkārt, sagatavosieties psiholoģiski, otrkārt, sapratīsiet, kas spiež, kas jāņem līdzi, kam mugursomā jābūt. Jūrtaka ir pusotrs Santjago ceļš. Domājam, ka arī Lietuvā vajadzētu Jūrtaku pagarināt, jo tad tā savienotu visas trīs Baltijas valstis. Tā ir nākotnes lieta, nevar visu izdarīt vienā īsā periodā,” teic J.Smaļinskis.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

1200 km kājām gar jūru

Kategorijas