Nedēļa vēsturē

2019. gada 11. jūnijs 00:00

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs “Ziņām” sagatavojis apskatu par notikumiem šajā laika periodā pasaulē pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz jūniju pilnīgi citā laikmetā.

1523. gada 6. jūnijā zviedru sacelšanās pret dāņu virskundzību vadītāju 27 gadus veco zviedru augstmani Gustavu Ēriksonu izvēlēja par atbrīvojušās Zviedrijas pirmo karali Gustavu Vāsu.
16. gadsimta vidū Zviedriju bija pakļāvuši dāņi. Tautā brieda sacelšanās. Dāņi ar viltu sagūstīja un iznīcināja zviedru augstdzimušo dzimtu vadītājus, cerot draudošajiem nemieriem atņemt vadoņus. 1522. gada februārī Moras pilsētiņā pulcējās Zviedrijas novadu pārstāvji, lai lemtu par tālāko rīcību. Sapulcē uzstājās no zviedru gūsta izbēgušais Gustavs Ēriksons – vienīgais dzīvais pietiekami ietekmīgu dzimtu pārstāvis. Viņš aicināja sākt sacelšanos, bet lielākā daļa delegātu uzskatīja, ka spēki ir par vājiem un tā būs tikai veltīga zviedru asiņu izliešana. Kad notika balsošana, lielākā daļa bija pret sacelšanos. Bija skaidrs, ka Ēriksonu meklēs, tādēļ viņš ar tuvākajiem biedriem slēpoja uz ziemeļiem, lai paslēptos Norvēģijas kalnos. Strīdi sapulcē nerimās arī pēc viņa aiziešanas, visu laiku ieradās delegāti no attālākiem reģioniem, pārsvarā jauni un enerģiski cilvēki. Pēc ilgām un asām debatēm notika atkārtota balsošana – šoreiz balsojums bija par sacelšanos. Pa Gustava pēdām tika nosūtīti divi labākie slēpotāji, kas pēc 90 kilometriem viņu panāca un aicināja atgriezties, lai vadītu sacelšanos. Gustavs piekrita, un Zviedrija kļuva brīva.
1922. gadā, vēsturiskā slēpojuma četrsimtgadē, notika pirmais “Vasaloppet” – šodien pasaules garākais un laikam arī vispopulārākais slēpojums, kas startē pie nelielā Sēlernas ciema, bet finišē pēc 90 kilometriem Morā.

1494. gada 7. jūnijā, divus gadus pēc Kolumba pirmās ekspedīcijas atgriešanās Tordesiljasā (Spānijā), Spānija un Portugāle parakstīja līgumu par savu ārpus Eiropas esošo īpašumu sadalījumu. Demarkācijas līniju pa meridiānu Atlantijas okeānā 2000 kilometru uz rietumiem no Zaļā raga salām bija novilcis Romas pāvests Aleksandrs VI, pēc tautības – spānis, tādēļ līgums bija izdevīgāks Spānijai – tajā gan atklātās, gan vēl neatklātās zemes uz rietumiem no šīs līnijas tika pasludinātas par Spānijas, bet uz austrumiem – par Portugāles īpašumiem. Toreiz ne pāvestam, ne kādam citam nebija ne jausmas, ka liela Brazīlijas daļa atrodas austrumos no šīs līnijas – tā krita Portugālei. Tagad Brazīlija ir vienīgā Dienvidamerikas valsts, kuras iedzīvotāji runā portugāļu valodā. Otro demarkācijas līniju – zemeslodes otrajā pusē Klusajā okeānā – noteica Saragosas līgums 1529. gadā.

1794. gada 8. jūnijā, Lielās franču revolūcijas norieta posmā, Parīzes Tilerī parkā revolūcijas vadonis Maksimiljēns Robespjērs sarīkoja pret kristietību vērstus svētkus par godu Augstākajai būtnei, turklāt pats Neuzpērkamais (Robespjēra iesauka) uzstājās kā sava veida jaunizveidotās superreliģijas augstākais priesteris. Bet, līdzīgi kā citas Francijas attīrīšanai no kristiānisma izlolotās idejas, arī neizprotamais un neizteiksmīgais Augstākās būtnes kults cieta pilnīgu fiasko un tikai paātrināja jakobīņu diktatūras krišanu valstī.

1915. gada 9. jūnijā Vokešā (Waukesha) (Viskonsinas štats, ASV) piedzima mūsdienu rokenrola vectētiņš Lesters Viljams Polsfuss jeb Less Pols (Less Paul) (miris 2009. gadā). Izcils ģitārists, džeza, kantri un blūza komponists, arī talantīgs inženieris, viens no elektriskās ģitāras izgudrotājiem. Viņa 1941. gadā radītā ģitāra, ko sāka izplatīt kompānija “Gibson Guitar Corporation”, ievadīja jaunu rokenrola ēru, un to sāka izmantot visa pasaulē. To spēlēja pasaulslaveni mūziķi, Bobam Mārlejam pēc nāves to pat ielika zārkā. Vēlāk Less Pols izstrādāja daudzceliņu ieraksta tehnoloģiju, kas ļāva ierakstīt atsevišķus instrumentus un vokālās daļas un vēlāk tās apvienot vienotā ierakstā. 1988. gadā viņu uzņēma Rokenrola slavas zālē.

1791. gada 10. jūnijā britu parlaments apstiprināja Kanādas Konstitucionālo aktu. Koloniju sadalīja divās neatkarīgas daļās: pārsvarā franciski runājošajā Lejas Kanādā (tagad – Kvebekas province) un angļu valodīgajā Augšējā Kanādā (tagad – Ontārio provinces dienvidu daļa). Katram veidojumam paredzēja savu vēlētu likumdevēju orgānu (parlamentu), kopā tie veidoja Kanādas konfederāciju.
Francija Kanādā bija ieguvusi plašas teritorijas, sauktas par Jauno Franciju, bet, zaudējot Septiņgadu karā (1756–1763), bija spiesta tās atdot Anglijai. Tā apsolījās garantēt katoļticīgajiem franču tautības iedzīvotājiem vienādas tiesības ar protestantiem angļiem. Šai politikai pretojās gan angliski runājošie kanādieši, gan “lojālisti” – pēc Amerikas Neatkarības kara uz Kanādu emigrējušie ap 50 tūkstoši Anglijas karalim uzticīgi kolonisti. Akts tika radīts, lai nošķirtu šos naidīgos grupējumus. 1867. gadā, trim britu Ziemeļamerikas kolonijām apvienojoties ar Kanādas konfederāciju, izveidojās Kanādas federālā domīnija.
1982. gada Kanādas akts atbrīvoja to no britu parlamenta varas, bet valsts joprojām ir Nāciju sadraudzības locekle un nominālā valsts galva ir Anglijas karaliene Elizabete II. Angļu valoda ir mātes valoda 60 procentiem valsts iedzīvotāju, franču – 25 procentiem (85 procenti no tiem dzīvo Kvebekas provincē). Franciski runājošie vairākas reizes centās referendumā panākt provinces lielāku autonomiju vai vispār atdalīšanos no Kanādas, taču bez panākumiem.

1938. gada 11. jūnijā ap pulksten 10.30 Ludzā izcēlās ugunsgrēks. Uguns uzliesmoja kāda nama bēniņos, vairums mājinieku atradās vienā no sinagogām, kur notika ebreju sabata pulcēšanās. Kad dūmus pamanīja, baznīcas zvani sāka zvanīt trauksmi, dievlūdzēji metās uz mājām, bet kailām rokam maz ko varēja glābt. Ugunsdzēsēji ieradās pēc astoņām minūtēm, bet ēkas jumts jau dega ar atklātu liesmu. Spēcīgais vējš iznēsāja dzirksteles, vienlaikus sāka degt vairākās vietās, aizdegās arī katoļu baznīca. No veikaliem izdalīja ap 500 spaiņu, bet akas izsmēla sausas jau dažās minūtēs. Vienīgais ūdens bija Ludzas ezerā; cilvēki sastājās ķēdē un deva spaiņus no rokas rokā, veda ūdeni mucās, pa visu pilsētu bija izvilktas ugunsdzēsēju šļūtenes. Ebrejiem – ceturtajai daļai iedzīvotāju – ticības dogmas liedza sestdienās strādāt (arī dzēst uguni un glābt iedzīvi), tie glābšanas darbos nepiedalījās. Pēc stundas liesmoja vairāk nekā 30 māju, uguns turpināja izplatīties. Daudzus liesmas iedzina ezerā, kur tie, turot virs galvas vērtīgākās mantas un mazos bērnus, pavadīja vairākas stundas. Uguni izdevās ierobežot ap pulksten 17, kad ieradās ugunsdzēšanas vilciens no Rīgas, bet visu nakti ik pa laikam kaut kur uzliesmoja jauni uguns perēkļi. Liesmas plosījās piektajā daļā pilsētas, iznīcinot 372 namus. Bojā gāja gan, par laimi, tikai divi.

1824. gada 12. jūnijā Parīzē iznāca vienīgais 28 gadus vecā kara inženiera Nikolā Leonāra Sadī Karno darbs “Pārdomas par uguns kustības spēku un mašīnām, kas spējīgas attīstīt šo spēku”.
N.Karno piedzima Parīzē 1796. gadā. Ieguvis labu izglītību, viņš vairākus gadus dienēja par inženieri karaspēkā. 1821. gadā Nikolā ieinteresējās par tvaika mašīnām, tajā laikā tās būvēja jau vairāk nekā gadsimtu, bet konstruktori paļāvās tikai uz pieredzi un intuīciju – teorijas, kas aprakstītu mašīnas darbību, nebija. N.Karno ar lielu entuziasmu ķērās pie šādas teorijas izstrādāšanas. “Pārdomās” bija tikai dažas desmit lapaspuses, bet aplūkotais temats bija izstrādāts tik pamatīgi, ka turpmākajos gados šai teorijai nekādi papildinājumi nebija vajadzīgi.
N.Karno darbu zinātnieku aprindās uzņēma visai labvēlīgi, tomēr drīz vien aizmirsa, interese par to atkal radās pēc desmit gadiem, kad paša zinātnieka vairs nebija starp dzīvajiem – viņš mira 1832. gadā holeras epidēmijā 36 gadu vecumā. Kā lipīgas slimības epidēmijā mirušam viņa personīgās mantas sadedzināja. Viss līdz mūsdienām nonākušais inženiera zinātniskais mantojums ir piezīmju grāmatiņa, kuru bija saglabājis viņa brālis, un viens vienīgs oriģinālā “Pārdomu” izdevuma eksemplārs.

+ 3

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedēļa vēsturē

Kategorijas