Par zvejnieku ciema dzīvi

2019. gada 11. jūnijs 00:00

Dodoties pārgājienā gar jūru, noteikti ir vērts aplūkot arī objektus, kas ir tuvumā. Ja Jūrtaka ved gar Mērsragu, ieteicams uzkāpt Mērsraga bākā. Savukārt Rojā pusdienas var ieturēt zvejnieku sētā “Otra puse”, kur var nobaudīt arī uz dzintariem noturētu “Dzimtenīti” un vietējās rūpnīcas “Banga” ražojumus. Naktsmājas var izīrēt, piemēram, brīvdienu mājā “Lēveri” Valgalciemā. Ja dodaties gar Lapmežciemu, iesaku apmeklēt Lapmežciema pagasta muzeju, kas dibināts 1999.gadā. Tajā var uzzināt gan par pagasta vēsturi, gan aplūkot dažādus zvejnieku darbarīkus, gan uzzināt, kā senāk izskatījās zvejnieku istabiņas. Muzejā arī ir mainīgas izstādes, kurās var iepazīties ar dažādu mākslinieku darbiem.
Engures novada Lapmežciema pagastā apvienoti trīs zvejnieku un divi zemnieku ciemi: Lapmežciems, Ragaciems, Bigauņciems, Antiņciems un Čaukciems. Teika vēsta, ka Lapmežciemā kādreiz bijis daudz lielu lapu koku, tāpēc ciemam tāds nosaukums. Ir gan arī versija, ka pirmais ciema iedzīvotājs bijis vācietis Lappe, kas latviski nozīmē tautību - laps.
Lielākais no pieciem ciemiem ir Lapmežciems, kas atrodas pašā jūras krastā un ir pagasta centrs. Tā ir šaura zemes strēle starp Rīgas jūras līci un Kaņiera ezeru. Pirmās ziņas par iedzīvotājiem šajā apvidū saistītas ar 2.-3.gadsimtu pirms mūsu ēras, kad pēc jūras atkāpšanās līdz tās mūsdienu robežām pie Siliņupes apmetušies senie zvejnieki un mednieki. Tā ir senākā zināmā apmetne tik tuvu Baltijas jūrai Latvijas teritorijā, tāpēc 2000.gadā tās vietā tika atklāts piemiņas akmens. Muzejā var arī aplūkot senos atradumus, kas izrakti netālu no Kaņiera ezera un, kā uzsver muzeja vadītāja, ir lielākās muzeja vērtības.
Lapmežciemu no Ragaciema atdala Starpiņupīte, ko 1667./1668. gadā licis izrakt hercogs Jēkabs, lai savienotu Kaņiera ezeru ar jūru. Ciems savu nosaukumu ieguvis no zemesraga, kas iestiepjas jūras līcī. 1933.gadā Ragaciema “Birutās” dzimis rakstnieks un dzejnieks Imants Ziedonis. Viņam muzejā arī ir veltīts neliels stends. Muzeja vadītāja pastāstīja, ka jau bērnībā Imants Ziedonis atšķīries no citiem puikām. Viņa atcerējās, ka Imantam ticis uzdāvināts ēzelītis. Viņš to atvedis pie savas mammas uz kūtiņu Ragaciemā. Mācoties Lapmežciema pamatskolā, bērni skrējuši uz ezermalu barot ēzeli un saukuši to par Ziedoņa ēzeli.
Muzeja vadītāja pastāstīja arī dažādus interesantus nostāstus. Piemēram, viņa sasēja interesantus mezglus un stāstīja, ka senāk, ja puisim iepatikās kāda meitene, bet viņš nevarēja to pateikt, tad viņš vienkārši uzsēja mezgliņu, nodeva savai simpātijai un viņa visu saprata. Ja zvejnieks bija projām tālu jūrā, sieva viņu gaidīja krastā. Kad kuģis atnāca ostā, viņu mezgliņi satikās. Interesanti, ka agrāk meiteni vajadzēja precēt tikai no ciema, jo pilsētnieces un citas meitenes neprata tīklus tarāt un lāpīt. Muzeja vadītāja stāstīja par kādu meiteni, kura tomēr ieprecējusies no pilsētas, bet negribējusi strādāt pie tīkliem. Viņa gājusi meklēt citu darbu. Kad darba devējs prasījis, kur viņa iepriekš strādājusi, viņa sajaukusi un teikusi - “robežsargos” par kratītāju, lai gan viņas mājas saukušās “Robežnieki” un viņa bijusi tarātāja.
Muzeju ir vērts apmeklēt īpaši tiem, kas nedzīvo pie jūras un kam ar zvejnieku dzīvi maz sakara, - būs interesanti!
Un vēl - ir izdots buklets “Kino pieturvietas”, jo Lapmežciema pagastā filmētas daudzas no latviešu zelta fonda filmām, piemēram, “Ilgais ceļš kāpās”, “Mērnieku laiki”, “Nāves ēnā”, “Zvejnieka dēls”, “Nauris”, “Sprīdītis”.

+ 4

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Par zvejnieku ciema dzīvi

Kategorijas