Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ir savs saliedēta novada modelis

Diāna Odumiņa

2019. gada 18. jūnijs 00:00

1949
Ir savs saliedēta novada  modelis

Jau otra vasara, kopš Gulbenes novada domi vada no uzņēmējdarbības vides nākušais Normunds Audzišs (ZZS). Pagājis gads un divi mēneši priekšsēdētāja amatā, līdz N.Audzišam ir izdevies uzsākt jaunas darbinieku komandas komplektēšanu izpildvarā. Ko varam gaidāt turpmāk?
- Izmaiņas pašvaldības izpildvarā, šķiet, tika gatavotas. Vai tiešām vajadzēja?
- Mēs katrs palaikam piedzīvojam pārmaiņas. Darba dzīvē ir normāli pēc katriem septiņiem gadiem ļauties jaunam izaicinājumam. Tas var būt kāpums karjerā. Tā var būt jaunu zināšanu ieguve. Un tā var būt arī darbavietas maiņa. Strādājot pašvaldībā, vajadzētu būt tāpat. Nevajag mānīt sevi ar domu, ka amats līdzinās uz mūžu piešķirtam statusam. Gulbenes novada pašvaldībā burtiski pa visām vīlēm spiedās ārā nepieciešamība kaut ko mainīt.
Tagad veidojas jauna darbinieku komanda, un es uz šiem cilvēkiem lieku ļoti lielas cerības. To varu sacīt par jauno izpilddirektori Lienīti Reinsoni, par viņas vietnieku Sandi Sīmani. Jau iepriekš viņi pašvaldībā ir sevi pierādījuši kā profesionāļi. Lienīte - finanšu un grāmatvedības, Sandis – juridiskajos jautājumos. Kopā tiek panākts sinerģisks efekts. Un var korekti virzīties uz priekšu, gan pildot novada deputātu lemto, gan nostiprinot izpildvaru. Pašvaldība kopumā ir ieguvēja. Par to esmu pārliecināts.
Protams, vienu otru šis pārmaiņu laiks ne visai patīkami skar personiski. Sevišķi, ja cilvēks ir bijis ērti iesēdies savā amatā un juties tur labi, bet piepeši krēsls ir jāatdod kādam citam. Iestājas neziņa, bailes un šaubas. Cilvēciski tas skumdina. Taču ir jāsaprot, ka pārmaiņas nekad nevar būt visiem vienlīdz tīkamas. Pārmaiņas arī nemēdz būt vieglas, tās vienmēr līdzi nes sāpes. Tomēr attīstībai ir jānotiek. Citas izejas nav. No grūtībām nebaidos. Redzu, ka nebaidās arī jaunie cilvēki, kuri stājas amatos novada pašvaldībā, izaicinājumu pilni. Viņi vēlas strādāt, atdot sevi darbam. Tuvinieki varbūt nemaz par to tik priecīgi nav, bet tāda ir izvēle.
Es ļoti ticu savai jaunajai komandai novada pašvaldībā. Ir labi, ja deputātu lemtais izpildvarai ir saprotams un līdz ar to nav iekšējas pretestības, uzņemoties atbildību. Jo labāka ir savstarpējā sapratne, jo lielākas garantijas, ka sekos precīza lēmumu īstenošana dzīvē. Saraut šo sapratni, nostāties savstarpēji naidīgās pozīcijās – vai tas ir labi? Tad seko skaidrošanās, pārmetumi, neapmierinātība un tiek tērēts daudz papildu līdzekļu, resursu, citam citu apsūdzot, rakstot vēstules. Tādas negācijas ir liekas. Ja mēs strādājam Gulbenes novada un iedzīvotāju labā, ir jābūt sazobei. Protams, tam visam ir jānotiek likumu robežās. Tagad ir jūtama savstarpēji saprotama, ļoti adekvāta, korekta, precīza un ātra sadarbība.
- Kas notiks ar pagastu pārvaldēm? Šo jautājumu, aizejot no amata, izcēla Guna Švika.
- Tuvākajā laika ir plānots braukt uz katru pagastu, izzināt situāciju uz vietas, kādus pakalpojumus pašvaldība tur sniedz, kādā apjomā, cik efektīvi. Tas viss ir jāsaprot. Visu cieņu to cilvēku priekšā, kuri strādā pagastu pārvaldēs. Bet varbūt ir kaut kas, ko var un vajag darīt citādāk. Jā, iedzīvotāju ir mazāk, bet viņiem ir jājūtas labi un droši. Pagastu teritorijas ir lielas. Tās ir jāpārrauga, jākopj. Droši vien, ka, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, šīs izmaksas būs kļuvušas lielākas. Vai vēl spersim soļus samazinājuma virzienā? Tikai objektīvi izvērtējot! Pieņemams varētu būt virziens, ka pagastu pārvalžu vadītājiem nav jāatbild par saimnieciskajām darbībām. Priekš tam mums ir pašvaldības uzņēmumi. Ir vajadzīgs skatījums no malas un aprēķini, kādas summas visam ir apakšā un kāds tam ir ekonomiskais efekts. Svarīgi ir neapstāties pie domas, ka viss jau ir izdarīts un neko labāk paveikt vairs nevar. Es velku paralēles ar uzņēmējdarbības vidi. Ilgi pastāv tikai tie uzņēmumi, kuri visu laiku izvērtē savu efektivitāti un vienlaikus arī palielina apgrozījumu. Ja ir attīstība, ir arī darbavietas, notiek jauno tehnoloģiju ieviešana. Pagastu pārvaldēm jādarbojas Gulbenes novada pašvaldības ietvaros, nevis pašām par sevi.
- Citi speciālisti nozīmē arī pārmaiņas kultūras un sporta nozarē?
-  Ja papētām pasākumu kalendāru novadā, tad pirmā doma ir – kā vispār var paspēt to visu apmeklēt! Pieļauju, ka vajadzētu izvērtē pasākumu efektivitāti. To darīt būtu tikai normāli.
Ir redzams, ka darbojas mūsu tautas mākslas kolektīvi, notiek novada sporta dzīve. To visu vajag! Tā ir prioritāte! Un tomēr organizatoriskas pārmaiņas ir nepieciešamas. Viss virzās uz to, ka tiks veidota kultūras pārvalde. Tuvākajā laikā šīs pārvaldes tapšanas plāns tiks piedāvāts deputātiem – izskatīšanai un analīzei. Pašvaldībā ar lielu entuziasmu darbu ir sākusi kultūras jomas vecākā speciāliste Līga Vītola. Sākumā viņa ir pieņemta uz pārbaudes laiku. Speciālistei ir jaunas idejas un svaigs redzējums. Varbūt sākumam pat liekas, ka tā svaiguma ir par daudz, bet tas ir labi! Ir, piemēram, doma, ka turpmāk varētu rīkot konkursus novada pasākumu rīkošanā. Ar savu piedāvājumu varētu piedalīties ikviens kultūras jomas darbinieks. Uzvarētu tas, kuram veiksmīgākais projekts, un šis cilvēks arī varētu organizēt pasākumu.
Arī sporta jomā ir iecerēti pārkārtojumi. Te nedomāju tikai citu sporta skolas vadību. Pieļauju, ka pašvaldībā varētu tikt veidota sporta pārvalde. Šis  jautājums pagaidām vēl ir atklāts, apsveram vairākus variantus. Vel priekšā ir sarunas ar sporta dzīves organizatoriem, ar pašvaldības sporta komisiju. Jāizveido būtu visiem saprotama struktūra. Lai tā būtu orientēta uz sporta dzīves sakārtošanu novadā. Varbūt sporta pārvalde varētu savā pārziņā pārņemt visas bāzes, infrastruktūru, būves novadā. Savukārt sporta skola nodarbotos tieši ar savu izglītības programmu, ar treniņplānu realizāciju un dalību sacensībās. Savukārt pārējo sporta dzīvi, aktivitātes organizētu sporta pārvalde pēc sava plāna. Un tad vairs nebūtu tādas situācijas, kāda ir tagad, ka katrai sporta bāzei ir savs saimnieks un savs noteikts cilvēku loks, kurš izmanto šo sporta bāzi. Esam pētījuši citu pašvaldību pieredzi, kur jau ir ieviestas izmaiņas, kuras plānojam arī mēs savā novadā. Piemēram, tikko bijām Ķekavā. Palika labs iespaids.
- SIA “Gulbenes autobuss” ir jāmeklē jauns priekšnieks. Varbūt arī cita koncepcija?
- Vērtēsim, vai šim pašvaldības uzņēmumam ir izdevīgi piedalīties valstī izsludinātajā izsolē pasažieru pārvadājumu veikšanai. Tur ir noteiktas prasības gan autobusiem, gan veicamajiem drošības pasākumiem. Izzinām, kādi nākotnes plāni ir šādiem pašiem uzņēmumiem Balvos un Alūksnē. Var gadīties, ka izlemsim mainīt SIA “Gulbenes autobuss” darbības virzienu. Protams, paliks skolēnu autobusu maršruti. Paliks pašvaldības autobusu apkalpošana. Līdztekus ir svarīgi saprast un zināt, ka tā vai citādi satiksmes autobusi cauri novadam kursēs, pat ja to nodrošinās kāda cita firma, un iedzīvotāji varēs saprātīgās laika robežās ar sabiedrisko transportu nokļūt tur, kur viņiem ir nepieciešams.
- Vai jūs un jūsu jaunā komanda piekrīt apzīmējumam “likvidatori”? Runa nav tikai par slēgtajām skolām vien.
- Nē, tādi mēs nejūtamies. Mums ir jārēķinās ar to, ka iedzīvotāju skaits novadā un visā Latvijā samazinās. Tāpēc mainās arī izglītības procesi, labklājības procesi gan atbilstoši mūsdienām, gan atbilstoši tam, cik apdzīvota ir mūsu teritorija. Tajā pašā laikā tikai tāpēc, ka mūsu šeit kļūst mazāk, mēs nedrīkstam dzīvot ar veco domāšanu un kavēties jaukās atmiņās, ka agrāk viss bija tik labi. Es pieņemu, ka šodien starp mums vairāk tomēr ir darītāju, nevis raudātāju. Tagad ir citādāk, bet nav slikti. Mums ir jāizdzīvo šis laiks maksimāli gudri un savstarpēji saprotami. Jāizvērtē, cik var dot pašvaldība un ko vajag iedzīvotājiem. Situācija ir, kā saka, “jāizrullē”. Kurš nespēj izsekot līdzi pārmaiņām un tās pieņemt, tam atliek vienīgi kritizēt. Pārējie iet uz priekšu un rīkojas atbilstoši šim laikam. Tas nav viegli, bet ir jādara!
Nevienam negribas pieņemt smagus lēmumus. Taču, kad tiek izvērtēti visi “par” un “pret”, mēs nonākam līdz zināmiem secinājumiem, līdz lēmumiem. Vai var būt tā, ka esam kļūdījušies? Laiks rādīs. Šobrīd uzskatu – esam rīkojušies pareizi. Varbūt vēl vairāk daudz ko pašvaldībā vajadzētu pārkārtot, vēl stingrāk uz visu skatīties. Un varbūt vēl kaut kas būs arī jālikvidē. Taču nekas nenotiek tāpat vien bez nākotnes redzējuma. Tomēr pieļauju, ka kaut kur esam bijuši par vāju, lai jau tagad pieņemtu vēl kardinālākus lēmumus.
Līdz šim esmu balstījies uz demokrātiskām jautājumu risināšanas metodēm. Es redzu, ka tas strādā. Tāda ir mana pieredze. Politiskie spēki mani ir uzticējuši vadīt Gulbenes novadu, un es to daru saskaņā ar savu izpratni. Kulaku cirst galdā nav nepieciešams. Svarīgi ir izzināt cilvēku viedokļus un meklēt saskares punktus. Tas varbūt ir ilgāks ceļš līdz kopīgu lēmumu pieņemšanai. No spēka pozīcijām to varētu atrisināt ātrāk, bet vai vajag? Ir, protams, brīži, kad gribas parādīt zināmu stingrību, nepiekāpību. Piemēram, kad jautājums ir teju novests līdz kopīgam lēmumam, bet piepeši sākas plurālisms.
- Piemēram, par to, ka bērnudārza “Ābolīši” ideja var nekļūt dzīvotspējīga.
- Varbūt. Ja sabiedrība šo veidojumu nepieņems, tad tā būs pašu cilvēku izvēle. Pēc tā plāna, kāds ir mums pašvaldībā, izskatās, ka šāds bērnudārzs var pastāvēt un būt vajadzīgs. Iedzīvotāji paši izvērtēs un jutīs, kā viņiem liekas labāk. Tas būs objektīvi. Savā ziņā var teikt, ka “Ābolīši” ir tāds kā sociālais plāns. No pieredzes zinu, ka no 100 plāniem, kas ir, piemēram, biznesā, īsti veiksmīgi īstenot izdodas varbūt tikai pāris. Dzīve ienes savas korekcijas. Un tas ir tikai normāli. Pašvaldībai ir jābūt elastīgai – gan jāpiedāvā sabiedrībai, gan jāieklausās, vai sabiedrība to vēlas. Manā skatījumā, galvenais - ir jābūt kustībai. Visvieglāk ir nedarīt neko, bet tas ir briesmīgi! Labāk darām un ļaujam, lai viss pamazām sakārtojas pareizajā virzienā.
- Kas tur īsti ir ar pašvaldības projektu kreditēšanu? Vai tomēr iesniegšana nav nogulēta?
- Nē, nogulēts nav nekas. Mēs iepriekš nevarējām zināt, ka tā notiks. Un tomēr tieši šis jautājums ir šābrīža lielākā sāpe. Atgādināšu, ka valsts no savas puses bija noteikusi maksimumu, ko Latvijas pašvaldības varēs saņemt no Valsts kases jaunajā kreditēšanas periodā. Taču pietika vienas dienas, lai viss kredītlimits jau būtu izsmelts. Citi aizsteidzās priekšā, un Gulbenes novadam lielākā projektu daļa tika nobremzēta. No vienas puses - tas ir slikti, jo nevaram realizēt savus plānus. No otras puses - ne jau velti valsts “norāva roķeni”, gatavojoties reģionālajai reformai.
Vai valstij vajadzēja laikus brīdināt, pateikt pašvaldībām, ka notiks tā un ne citādi? Varbūt. Bet tikpat labi pieļauju, ka tad no mūsu puses sekotu neadekvāta rīcība. Noteikti pēc zināma laika mēs vērtēsim šo situāciju. Šodien es saredzu gan pozitīvo, gan negatīvo efektu. Ir ieceres, kuras pavisam noteikti bija paredzēts un vajadzēja turpināt īstenot. Piemēram, pilsētas lielā stadiona rekonstrukciju. Apstāšanās rada neapmierinātību. Parādās problēmas. Jāmaksā soda nauda. Domājam, kur ņemt naudu vai arī atlikt realizāciju. Šogad diemžēl nekas nenotiks.
- Vai notiks Stāķu un Šķieneru apkures sistēmas maiņa?
-  Cita ceļa nav. Esmu piedalījies neskaitāmās sanāksmes gan ar speciālistiem, gan ar iedzīvotājiem. Ir jautājums, vai sasniegsim plānoto mērķi un vai iedzīvotājiem tiks piedāvāts adekvāts siltuma tarifs. Ir jāizmanto iespēja realizēt šo projektu ar Eiropas Savienības finanšu atbalstu - tikt pie jaunas apkures sistēmas. Esam paspējuši ielēkt pēdēja vagonā. Šogad īstenosim trašu projektu. Jaunu apkures katlu gan šogad noteikti vēl neuzstādīsim. Nākamā apkures sezona būs jāturpina ar vecu apkures katlu. Bet 2020./2021.gada apkures sezonā būtu jādarbojas jaunajam apkures katlam.
- Mazas algas, zems dzīves līmenis, bezdarbs – vai saskatāt novadā šīs problēmas?
- Es saprotu, ka cilvēkam ar 500 eiro mēnešalgu nav laba situācija, ja 200 eiro ir jāatdod par komunālajiem maksājumiem. Tajā pašā laikā uzskatu, ka novadā esam sasnieguši jau tādu bezdarba līmeni, ka to vairs nevar nosaukt par objektīvu. Par bezdarbniekiem ilgstoši ir palikuši tikai tie, kuri nekad nestrādās legālu algotu darbu. Viņi paliek tajā statusā “bezdarbnieks”, bet novadā trūkst darbaroku! Redzam, ka dažs uzņēmējs jau pieņem darbiniekus no ārvalstīm.
Manī nav pesimisma. Uzskatu - esam nonākuši punktā, no kura novadam, pilsētai un laukiem ir ceļš uz augšu. Ir uzņēmējdarbības vide, ir darba vietas. Kopumā virzība uz nākotni ir pozitīva.