Rabarberu bizness aiziet, kā smērēts

2019. gada 18. jūnijs 00:00

4344

"Tagad esmu koncentrējies uz rabarberiem. Šogad vēl paplašināju stādījumus 0,4 hektāru platībā, kopā ir 1,1 hektārs rabarberu. Jau trešo gadu ir izveidojusies laba sadarbība ar “Very Berry”, kas iepērk rabarberu kātus, lai no tiem spiestu sulu un gatavo rabarberu morsu 3 litru tetrapaku iepakojumā. Esam paši pirkuši un dzēruši – garšīgs,” stāsta Armands Salenieks.

Audzēšanu atvieglo piemērota tehnika
Lai gan rabarberu audzēšana prasa ne mazāku kopšanu kā citas kultūras, Armands ar daudziem darbiem tiek galā pats. Tiesa, rabarberu kaplēšanā un novākšanā tiek piesaistīti sezonas laukstrādnieki. A.Salenieks skaidro, ka pavasarī mehanizēti tiek veikta rabarberu rindstarpu vagošana, kultivēšana un mēslošana. Arī ravēšanu var veikt mehanizēti ar rušinātāju “Zuza 3”. Ar šo traktora agregātu var aprušināt arī rabarberu cerus. To viņš iegādājās pagājušā gada pavasarī, bet šogad – laistīšanas iekārtu jaunajiem stādījumiem un zāles pļāvēju – smalcinātāju. Laistīt sevišķi svarīgi ir sausā laikā, turklāt bez pietiekama ūdens daudzuma apstājas augšana.
“Ravēt ir vajadzīgs arī pēc pirmās ražas novākšanas. Šobrīd strādniece kaplē rabarberu lauka stādījumus, jo iepriekšējā pieredze liecina, ka mehanizēta rušināšana aplauž rabarberu kātus, kad tie ir paaugušies. Kaplēšana ir laika un roku darba ietilpīgs process, redzēsim, kāds būs rezultāts,” skaidro A.Salenieks.
Viņš izmanto sezonas strādniekus, kurus nodarbina tad, kad tas ir nepieciešams. Tādu iespēju dod laukstrādnieku programma, ko var iepazīt Lauku atbalsta dienesta mājaslapā. “Tur katru dienu var reģistrēt sezonas laukstrādnieku un samaksu par darbu, par to valstij ir jāmaksā 15 % nodoklis. Tas ir daudz vienkāršāk, nekā ņemt strādnieku uz visu sezonu. Ko darīt, kad nav darba? Un par ko tad maksāt?” spriež Armands. Pie viņa strādnieki brauc no Cesvaines. Kāpēc ne vietējie cilvēki? “Tie, kuri grib strādāt, jau ir nodarbināti,” viņš pamato.

Pirmā rabarberu raža –
10 tonnas
Šogad pirmā raža ir ievērojami lielāka tāpēc, ka rabarberi aug par 0,3 hektāriem lielākā platībā. Saimnieks rēķina, ka no vecajiem stādījumiem ir nogriezti apmēram 3 kilogrami kātu no viena rabarbera cera. Otrā raža jūlijā būs apmēram uz pusi mazāka. “Cik kātu ir cerā? Kā kurā – apmēram 10 līdz 20. Latvijā ir zināmas daudzas rabarberu šķirnes. Es stādus ņēmu no radiniekiem, kaimiņiem un paziņām. Tās salīdzinoši vecas, padomju gados labi zināmas rabarberu šķirnes – ‘Ogre’ un ‘Tukums’. Tām ir lieli un spēcīgi kāti. Šogad viens bija metru garš un svēra apmēram 700 gramus. Pērn bija arī kilogramu smags kāts,” stāsta Armands. Viņš pamēģinājis arī ārzemju šķirnes, bet tām izauguši tievi kārti. A.Salenieks uzsver, ka lieli kāti ir sulīgāki, tāpēc tie ir piemēroti sulas spiešanai.
Ir paredzēts rabarberu stādījumus vēl paplašināt. Tiek cerēts, ka nākamgad varēs novākt 20 tonnas rabarberu. Dubultot ražu iespējams tāpēc, ka sāks ražot arī šogad stādītie rabarberi, kā arī no pērn stādītajiem varēs iegūt vairāk. “Konkurence mani neuztrauc, jo zinu, ka audzēju labas kvalitātes rabarberus. Tādu produkciju noteikti varēšu pārdot,” ir pārliecināts Armands.
Protams, rabarberu kātu novākšana ir roku darbs. Ar to varot tikt galā viens strādnieks divu nedēļu laikā. Lai rabarberi būtu svaigi, tos katru otro dienu nogādā pārstrādei.
Armanda ģimenē rabarberus tradicionāli ēd gan svaigus ar cukuru, gan vāra kompotu un ķīseli, gan cep rabarbermaizi. Vasarā viņam darbos palīdz arī meita Monika Lote, kas pabeidza 1.klasi, dēls Toms Marks, kas pabeidza 2.klasi, un vecākā meita Enija Keita, kas pabeidza 4.klasi.

Meklē un atrod labāko ceļu attīstībai
“Katras kultūras, arī rabarberu, audzēšanai ir sava garoziņa. Rabarberu audzēšanā smagākais darbs ir to novākšana. Tomēr, salīdzinot ar gurķiem, bietēm, kāpostiem, ķirbjiem, cukini un salātiem, kas tika audzēti iepriekš, tagad ir vieglāk,” secina A.Salenieks.
Rabarberiem ir vajadzīgs labs mēslojums, tāpēc katru gadu tiek iestrādāti kūtsmēsli. Ja divus gadus nemēslo, otrajā jau var redzēt, ka rabarberu kāti paliek mazāki un tievāki.
Armands gurķus pārtrauca audzēt, kad trešajā gadā vairs nevarēja atrast, kas regulāri nolasa gurķus. “Trīs hektāru platības nolasīšanai vajadzēja 15 cilvēkus katru dienu. Ja vienu dienu atstāj nenolasītus un naktis ir siltas, tad gurķi pāraug un neražo. Turklāt lasītāji labprātāk vāc lielos gurķus, ar kuriem vairāk var nopelnīt. Un vēl divas reizes dienā gurķi bija jāved pārstrādei SIA “Kronis” konservu ceham Bauskā, tātad jābrauc tālāk nekā uz Gaujienu, kur ir “Very Berry” ražotne,” salīdzina A.Salenieks.
Vēl ir iestādīti 5,5 hektāri jāņogu, kas šopavasar diemžēl nosala. “Var teikt, ka ogu ražas nebūs,” stāsta Armands. Viņš skaidro, ka sākumā bija iecere audzēt jāņogu stādus. Ar šādu mērķi Polijā tika iepirkti spraudeņi, bet stādus neizdevās pārdot, tāpēc iestādīja savā zemē. Jāņogas sāka ražot tikai pagājušajā vasarā. Sausuma dēļ raža bija maza, bet šogad ziedus nokoda sals. Šajā pavasarī viņš iestādīja arī smiltsērkšķus 1 hektāra platībā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Rabarberu bizness aiziet, kā smērēts

Kategorijas