Nedēļa vēsturē

2019. gada 18. jūnijs 00:00

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs sagatavojis apskatu par notikumiem šajā laika periodā pasaulē pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz jūniju pilnīgi citā laikmetā.

323. gada pirms mūsu ēras 13. jūnijā Babilonā (tagadējās Irākas teritorijā) 33 gadu vecumā pašā spēku plaukumā, gatavojoties jaunam karagājienam, no malārijas (bet varbūt – no indes) mira seno laiku ievērojamākais karavadonis Aleksandrs III Lielais, biežāk dēvēts par Maķedonijas Aleksandru.
Pēc kādām dzīrēm Aleksandru pēkšņi sāka kratīt drudzis, no negaidīta bezspēka viņš gandrīz zaudēja samaņu. Pēc tam ārkārtīgi spēcīgas lēkmes sekoja cita citai. Ar sev raksturīgo gribasspēku Aleksandrs cīnījās ar uzbrukušo slimību un centās turpināt darboties: pieņēma karavadoņus, ziedoja dieviem, plānoja nākamo karagājienu. Viņa pēdējā pavēle bija rīkojums nekavējoties sasaukt kara padomi, tūlīt pēc tam negaidīti spēcīga lēkme viņam laupīja spēju runāt. Aleksandram kļuva arvien sliktāk, karaspēkā auga neziņa, klīda dažādas baumas. Viņa vecās gvardes karavīri ielauzās pilī pie mirstošā karavadoņa gultas – rētām klātie cīņubiedri bija pēdējais, ko redzēja Aleksandra dziestošās acis.
Trešais pēc skaita Aleksandrs Maķedonijas (grieķiski runājošs apvidus starp Balkānu kalniem un Egejas jūras ziemeļrietumu stūri) tronī bija “Dieva dots” karotājs. Izcilā seno laiku zinātnieka Aristoteļa vadībā viņš ieguva spīdošu izglītību, 338. gadā pirms mūsu ēras kopā ar tēvu Maķedonijas Filipu pakļāva visu Grieķiju, bet nākamajos trīspadsmit gados izveidoja milzīgu impēriju, kas pletās no Istras (Donavas) līdz Gangai Indijā. Aleksandrs Lielais pēc sevis neatstāja mantinieku, pēc viņa aiziešanas no dzīves valsts sadalījās virknē savstarpēji naidīgu veidojumu.

1963. gada 14. jūnijā Ķīnas kompartijas CK apvainoja PSRS līderi Ņikitu Hruščovu Staļina nepatiesā kritikā. Drīz vien konflikts pārauga politiskos rāmjus. Ķīnieši paziņoja, ka Ķīnas rietumu teritorija kādreiz bijusi divas reizes lielāka, bet cariskā Krievija šīs zemes 19. gadsimtā pievienojusi sev; tagad Pekinai esot visas tiesības tās (ieskaitot pat daļu Kazahstānas) atgūt, pat ja būs jālieto spēks. Ja PSRS nenāks pretī Ķīnas valdībai šajā jautājumā, tā saraus diplomātiskās attiecības.
Tajā pašā gadā Maskavā sākās PSRS–Ķīnas sarunas. Padomju delegācijas vadītājs Mihails Suslovs pielika milzīgas pūles, lai novērstu šķelšanos ar kādreizējo galveno sabiedroto. Labās attiecības, kā arī PSRS Vidusāzijas reģiona teritorijas izdevās saglābt, atzīstot Ķīnas teritoriālās pretenzijas uz Tibetu un Vjetnamas ziemeļu rajoniem. Tibetu Suslovs Ķīnai “uzdāvināja” pat bez Hruščova ziņas, par ko vēlāk dabūja pamatīgu brāzienu.
1950. gada 16. jūnijā, desmit dienas pirms IV pasaules čempionāta futbolā finālturnīra, Brazīlijas galvaspilsētā Riodežaneiro atklāja futbola stadionu, kas ilgu laiku bija lielākais pasaulē. Stadions bija paredzēts 175 000 skatītāju vietām (50 000 gan bija stāvvietas).
Sākumā “20. gadsimta Kolizeju” oficiāli dēvēja par “Eštadiu Munisipal” (“Municipālais stadions”), bet drīz brazīlieši un pēc tam arī visi pārējie to sāka saukt tuvumā esošās upes vārdā – “Marakana”.
Čempionāts notika pēc Otrā pasaules kara izraisītā 12 gadu pārtraukuma un Brazīlijā radīja ne ar ko nesalīdzināmu ažiotāžu. Finālspēlē Brazīlija tomēr ar rezultātu 1:2 piekāpās Urugvajai. Sākoties spēlei, stadionā ielauzās bezbiļetnieki, tāpēc vērtē, ka maču vērojuši vismaz 200 000 skatītāju. Bet 1990. gadā publika izpirka 184 368 biļetes uz Pola Makartnija koncertu “Marakanā”.

1812. gada 17. jūnijā Londonas grāmatu izsolē sākās “Roksburgas kauja” – bez mantiniekiem mirušā Roksburgas hercoga 10 000 grāmatu lielā krājuma izpārdošana. Izsole norisinājās 45 dienas. Napoleona ieviestās kontinentālās blokādes dēļ britu kolekcionāriem bija liegta iespēja medīt retas grāmatas Eiropā, tāpēc nu visi traucās uz Londonu.
Epohāla saķeršanās notika par Bokačo noveļu pirmo izdevumu: tā sākuma cena bija noteikta 100 sterliņu mārciņu, bet pārdots tas tika par 2260 mārciņām – lielāko summu, kas līdz tam kādreiz bija maksāta par grāmatu. Pēc izsoles lielākie grāmatu kolekcionāri satikās pusdienās un nolēma dibināt Roksburgas bibliofilu klubu, kas pastāv vēl šodien. Tā biedri var būt ne vairāk kā 40 cilvēki, un katram no viņiem reizi gadā klubam jāziedo reta grāmata.

1764. gada 18. jūnijā, savā trešajā valdīšanas gadā, cariene Katrīna II apmeklēja valsts padomnieku Mihailu Lomonosovu viņa jaunajā mājā – laboratorijā Moikas upes krastā. Pētera mazmeita, kā viņu vienā no savām odām bija nodēvējis Lomonosovs, zināja, ka viņš pēdējos gadus slimo un nedēļām ilgi neiziet no mājām. Pavēlējusi savu ierašanos nepieteikt, viņa devās tieši uz zinātnieka kabinetu, kur sastapa saimnieku iegrimušu dziļās domās. Bija skaidrs, ka krievu zinātnes līdera spēki izsīkst, bet imperatore centās viņu uzmundrināt, uzaicinot pie sevis pusdienās: sak, kāposti viņas galdā nebūs tik karsti kā viņa sievas vārītie. Īstais izcilajam zinātniekam izrādītās uzmanības iemesls bija vēlēšanās spodrināt savu mākslas un zinātnes atbalstītājas slavu. Sarunā Katrīna piekrita arī Lomonosova priekšlikumam organizēt jūras ekspedīciju, lai meklētu ziemeļaustrumu jūras ceļu cauri Ziemeļu ledus okeānam uz Kluso okeānu.

1978. gada 19. jūnijā “dzima”, iespējams, planētas populārākais kaķis – runcis Garfīlds. Pirmā trīs zīmējumu garā oranžā runča komiksu sērija parādījās uzreiz 41 ASV dienas avīzē.
Viņa radītājs Džims Deiviss uzauga kādā ASV Indiānas štata fermā, kurā mita 25 klejojoši kaķi. “Katrs bija personība, bet viens visiem bija kopējs – viņi bija slīpēti, neatkarīgi un atturīgi.” Nesekmīgi mēģinājis gūt panākumus ar komiksu sēriju, kuras galvenais varonis bija ods, un secinājis, ka kaķi kā komiksu varoņi praktiski nav, Džims radīja Garfīldu – ēdelīgu, slinku un cinisku egoistu, kas augstu vērtē tikai sevi un kuram galvenās vajadzības ir lazanja, televizors un daudz miega. “Antivaroņa” popularitāte atnāca praktiski vienā mirklī. Kad avīze ”Chicago Sun – Times” pēc dažiem mēnešiem pārtrauca komiksa sēriju publicēšanu, 1300 saniknotu lasītāju vēstuļu pieprasīja to nekavējoties turpināt.
Šodien seriāls veterāns joprojām iet vairāk nekā 2400 laikrakstos 80 zemēs ar vairāk nekā 200 miljoniem lasītāju, pārdoti vairāk nekā 200 miljoni grāmatu, uzņemtas kinofilmas, Garfīldam “Facebook” ir 16 miljoni sekotāju. Uzņēmēji pērk licences, lai drīkstētu runča attēlu izvietot uz savas produkcijas; 2002. gadā Garfīlda “sāga” iekļuva Ginesa rekordu grāmatā kā visvairāk licencētā komiksu sērija pasaulē. Dž.Deiviss: “Gārfilds nerunā par sabiedrības problēmām vai politiku, bet galvenokārt par gulēšanu un ēšanu – lietām, kas attiecas uz katru, un viņa spriedumi nevienu neaizskar, jo viņš ir dzīvnieks. Cilvēki komiksus lasa, lai izklaidētos, nevis, lai izglītotos!” Rudais runcis savu radītāju ir padarījis par miljardieri.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedēļa vēsturē

Kategorijas