Kāds ir šīsvasaras piedāvājums atpūtai?

2019. gada 21. jūnijs 00:00

1504

Vai Gulbenes novadā šovasar ir pietiekami daudz pasākumu un piedāvājumu atpūtai, tūrismam – iedzīvotāju domas šajā jautājumā dalās. Varbūt reizēm pietrūkst reklāmas vai tā nav pietiekami efektīva? Nesen sarunā ar “Dzirksteli” novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs to nenoliedza.
Viņš uzskata, ka pasākumu novadā šovasar ir tik daudz, ka visus nemaz nav iespējams apmeklēt. Taču gadoties, ka informācija par kādu gaidāmo pasākumu cilvēku nesasniedz laikus. Arī par to, ka apmeklēt šo pasākumu varēs par brīvu. Uzzina, kad iespēja jau palaista vējā. Un tad gan ir nožēla un pārmetumi.

Gribētu sadarbību Pils parka izmantošanā
Novada pašvaldības vecākā konsultante kultūras jomā Līga Vītola “Dzirkstelei” saka: “Jā, ir reklāmas trūkums. To esmu izjutusi. Uzskatu, ka ir jāvienojas ar laikrakstu “Dzirkstele” par ciešāku sadarbību šajā jomā. Tas, ka šī avīze iznāk divas reizes nedēļā, tomēr reklāmas ziņā ir ļoti svarīgi. Turklāt ne jau visi novada iedzīvotāji lieto internetu un tur iegūst informāciju. Joprojām ļoti daudziem ir svarīgs laikraksts. Tur viņi iegūst informāciju par visu, kas tiek organizēts, kas notiek.”
L.Vītola uzsver, ka mēnesis palicis līdz Gulbenes pilsētas svētkiem, kuru laikā 26. un 27.jūlijā notiks 2. starptautiskais mākslas festivāls un konference „Divi Jūliji. Straume”. Esot pēdējais laiks izlikt afišas un uz visām pusēm raidīt informāciju par gaidāmo programmu. Par to, ka samērā klusi Gulbenē šovasar ir izskanējis starptautiskais amatierteātru festivāls “Hepenings” un daudzi iedzīvotāji nemaz nezināja par tā rīkošanu un izrāžu apmeklēšanas iespējām, L.Vītola saka – nevar atbildēt par vakardienu. Viņa negrasoties arī meklēt kļūdas novada kultūras dzīves pagātnē.
L.Vītola arī nevar atbildēt uz “Dzirksteles” jautājumu, kāpēc no 19. līdz 21.jūlijam XIV Latvijas amatierteātru salidojums notiks Alūksnē, nevis Gulbenē, kā bija sākotnēji plānots. “Dzirkstelei” situāciju skaidro pašvaldības sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Gunta Kalmane: “Par šī pasākuma iespējamo norisi Gulbenē tika ievadītas tikai sarunas ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, bet nekas netika nolemts līdz galam. Kadru mainība pašvaldībā kultūras jomā bija iemesls sarunu neturpināšanai.”
L.Vītola bilst – viņas domas esot par nākotni un pašai daudz ideju. Šovasar, visticamāk, Lejasciema brīvdabas estrādē varētu notikt pasākums ““Mikrofona” aptaujai – 50”. “Tas ir pasākums, kas sakņojas latviešu estrādes mūzikas vēsturē, tradīcijās. Vidzemē šāds pasākums nekur nav organizēts - ne Alūksnē, ne Madonā, ne Cēsīs, ne Valmierā. Arī ne kaimiņu pilsētā Balvos. Tas nozīmē, ka šāds mūsu novadā rīkots pasākums varētu interesēt ne tikai vietējo publiku,” saka L.Vītola. Kāpēc šāds pasākums nevar notikt Gulbenē? L.Vītola skaidro: “Gulbenē trūkst teritorijas, kuru ir iespējams ierobežot maksas pasākumu rīkošanai brīvā dabā. Lielajā stadionā to darīt nevar. Tur ir nedrošas skatītāju tribīnes.”
Kāds ir pilsētai piemērots risinājums, domājot par nākamajām vasarām un brīvdabas maksas pasākumu rīkošanu? L.Vītola saka: “Būvēt jaunu brīvdabas estrādi Gulbenē arī nav prātīgi, ja mums novada pagastos jau ir četras brīvdabas estrādes, kuras turklāt nav pietiekami noslogotas. Gulbenē lieliski varam izmantot pārvietojamo estrādi. Ja pašvaldībai piederētu Vecgulbenes muižā esošais Pils parks, tad vispār problēmu vairs nebūtu. Būtu vēl tikai jāiegulda nauda nožogojuma ierīkošanai.” Viņa uzskata, ka arī tagad, kad parks ir privātīpašums, var meklēt sadarbības iespējas ar saimnieku un tomēr izmantot šo teritoriju pašvaldības rīkotajiem pasākumiem. L.Vītola domā, ka varētu piedāvāt pašvaldības atbalstu parka kopšanā. “Varētu parakstīt sadarbības līgumu,” viņa saka.

Stāmeriena bez kuģīša – vai zaudējums?
Drīzāk saistībā ar Stāmerienas pils remontu, nevis ar kuģīša trūkumu šovasar pagastā varbūt patiešām ir samazinājusies atpūtnieku un tūristu plūsma - “Dzirkstelei” saka pagasta pārvaldes vadītājs Ainārs Brezinskis. “Tajā pašā laikā ir novērots, ka pat darbdienā reizēm pagastā piestāj uzreiz trīs lielie autobusi ar tūristiem. Iet, skatās un fotografē, kā notiek Stāmerienas pils remonts,” viņš stāsta. Parastais tūristu plāns esot ar bānīti atbraukt līdz Stāmerienai un no šejienes tālāk doties ar norīkoto autobusu, piestājot pie baznīcas, pils.
Stāmerienas atpūtas kompleksa “Ziedugravas” īpašnieks Gundars Rubenis “Dzirkstelei” saka tieši – šovasar Stāmerienā, kas līdz šim novadā bijusi tūrisma meka, esot “jūtams klusums”. “Pagasta pārvalde ir slikti strādājusi. Tas, ka Stāmerienas pili remontē, ir labi. Cits jautājums - vai to darīt patiešām ir bijis pašvaldības uzdevums? Vai tas ietilpst pašvaldības funkcijās? Tajā pašā laikā Stāmerienā pie bānīša stacijas vairs nav veikala, nav pasta. Tie ir sāpīgi zaudējumi, kuru varēja nebūt. Un par to vajadzēja gādāt pašvaldībai. Kuģīša mums šovasar Stāmerienā nav. Saprotu, ka ir problēmas arī ar dabas taku. Zemes īpašnieks it kā grib to visu pārtraukt,” saka G.Rubenis.
Pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” darbiniece Inga Lapse, kur strādā tieši Stāmerienas tūrisma informācijas centrā, ir noskaņota mazāk pesimistiski. Viņa “Dzirkstelei” saka: “Nav tādu regulāru mērījumu, lai precīzi pateiktu, kāds ir tūristu pieplūdums Stāmerienā šovasar. Kamēr notiek pils remonts, tūrisma informācijas centrs atrodas tautas namā, nevis pilī. Mēs nevaram zināt par visiem tūristiem, jo ne visi ielūkojas informācijas centrā. Taču tūristus Stāmerienā redzam un interese joprojām ir. Informācijas centrā jautā par kuģīti. Jautā arī par iespēju kaut no ārpuses redzēt pils remontu, apmeklēt pareizticīgo baznīcu, baudīt dabu, ūdeņus. Viesi saka, ka brauks uz Stāmerienu atkal, kad pils būs gatava pēc remonta. Stāmerienā šovasar bieži redzam tūristus no Šveices. Viņi apmeklē arī tūrisma informācijas centru. Igauņi arī ir bieži mūsu viesi, bet viņi ceļo pašu spēkiem un padomu nevienam neprasa. Mēs jau arī darām visu, lai informācija internetā, mūsu tūrisma aģentūras mājaslapā būtu pietiekama.”
I.Lapse zina teikt, ka novada viesi šovasar bieži tūrisma informācijas centrā jautā par Liteni. “Litene ir iecienīta. Stāmerienu un Liteni cilvēki apmeklē komplektā. Litenē ir pieejama ekskursija pa pagastu, pudeļu dārza un akmens rotu darbnīcas apmeklējums,” viņa saka. Tūristu interese ir arī par Gulbenes staciju, ekspozīciju “Dzelzceļš un Tvaiks” un velomaršrutiem, par “zaļo dzelzceļu” – stāsta I.Lapse.

Jaunums

20.jūnija finanšu komitejas sēdē vietējie deputāti un pašvaldības administrācijas darbinieki pārrunāja un konceptuāli atbalstīja ideju par pasākuma “”Mikrofona” aptaujai – 50” rīkošanu Gulbenes novadā. Izskatītas trīs iespējamās norises vietas – Gulbenē, Litenes estrādē vai Lejasciema estrādē. Izraudzīts Lejasciems. Paredzamā šā pasākuma norises diena ir 24.augusts. Pašvaldība savā budžetā pasākuma rīkošanai paredzēs 30 000 eiro, kurus plānots atgūt, tirgojot biļetes. Biļetes iepriekš varēs iegādāties elektroniski, kas maksās lētāk. Pasākuma dienā arī varēs nopirkt biļeti, bet jau dārgāk. Padomāts arī izdevīgu īpašu piedāvājumu senioriem un bērniem līdz 7 gadu vecumam. Tiek plānots, ka pasākumā piedalīsies vismaz 3000 skatītāju. Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns zina teikt, ka estrādes teritorijā var ietilpt līdz 5000 skatītāju.

Viedoklis

Ainars Melders, Vecgulbenes viesu nama un Pils parka īpašnieks: “Tas, ka šovasar Stāmerienā nav kuģīša, absolūti neko neietekmē. Ja uzņēmējs neredz jēgu tam visam, tas neattīstās. Visam ir jāatmaksājas. Ja nespēj, tad nekā. Gulbene un novads neprot izcelt to, kas ir pašiem savs un tāds kā nevienam. Alūksnes novadā prot mazāko nieku tā izreklamēt, ka visi brīnās un grib redzēt savām acīm. Bet reklāmā ir jāiegulda līdzekļi un darbs! Pamācieties no Alūksnes pašvaldības, kā tur strādā ar mārketingu! Piemēram, Veclaicenes vienu taku pasniedza kā nezin kādu Dieva dāvanu. Vajag prast! Gulbenei ir jāizvirza mērķi, ko grib sasniegt tūrismā. Alūksnē daudzas ieceres ir īstenotas par Lauku atbalsta dienesta pieejamo finansējumu. Gulbenes novads šogad nepaspēja izmantot šo iespēju. Alūksne paspēja. Nekas. Ir taču Gulbenei savas lieliskās iestrādes. Ēdināšanas biznesā uzņēmēji ļoti labi strādā. Tāpat viesnīcu biznesā ne tikai Gulbenē, bet arī Rankā, Stāmerienā. Ir izcelts bānītis, kas pats par sevi ir lielisks! Stāmerienas pils viena pati neiedos pārāk lielu tūristu pieplūdumu. Ir vēl daudz cita, kas nav izreklamēts un izcelts. Piemēram, Gulbenes luterāņu baznīca ir ir viena no senākajām kultūrvēsturiskajām ēkām pilsētā, arī senais pilskalns tajā vietā, alus brūzis. Arī Baltās pils drupas!”

Fakti

◆ Gulbenes novada pašvaldībai ir mārketinga stratēģija līdz 2021.gadam, kas izstrādāta jau 2016.gadā. Pašvaldībā šo dokumentu vismaz reizi gadā pārskata un aktualizē. Pašvaldībā ir izveidota un darbojas mārketinga stratēģijas uzraudzības grupa, kuru vada pašvaldības sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Gunta Kalmane. Viņa “Dzirkstelei” saka, ka pašlaik jau notikušas un atkal notiks sanāksmes, lai pārstrādātu novada mārketinga stratēģiju atbilstoši jaunajam skatījumam. Paredzēts arī piesaistīt ekspertu, jo pašvaldībai neesot sava mārketinga speciālista.
◆ Šobrīd aktuālais mārketinga stratēģijas rīcības plāns paredz septiņus mērķus. Kultūras, tūrisma un atpūtas iespēju radīšana ir ierindota piektajā vietā. Ir arī detalizēts plāns šīs jomas mērķu sasniegšanai, kur pirmie nosaukti ikgadējie novada svētki. Pieminēta arī novadnieku dienu tradīcijas turpināšana, reģionālu un starptautisku festivālu organizēšana. Tāpat izceltas novada pilis un muižas kā apskates objekti, bānītis, Gulbenes vēsturiskais centrs. Plānā ir aktīvās atpūtas parks Rankā, kuģītis Stāmerienā, bānīša zemes komplekss Gulbenē, muzeja struktūrvienība Stāmerienas pilī, “zaļais dzelzceļš”, Strūves ģeodēziskā loka punkti, Rijas kalns Jaungulbenē, starptautiskām sacensībām piemērota Gulbenes lielā stadiona izveide, peldbaseina un hokeja laukuma būvēšana Gulbenē. Visām šīm iecerēm ir nosauktas arī konkrētas naudas summas un finansējums gan no pašvaldības maka, gan citur gūstamais.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kāds ir šīsvasaras piedāvājums atpūtai?

Kategorijas