Rada skaistas un noderīgas lietas

2019. gada 28. jūnijs 00:00

4322

Ar ļoti lielu rūpību un precizitāti Emīls Ozoliņš no Beļavas pagasta izgatavo dažādus virpotus koka priekšmetus. Redzot viņa darbus, droši var teikt - talantīgs puisis un sava amata meistars.

Interesē arī metālapstrāde
Nu jau vairākus gadus strādāšana ar virpu un koku kļuvusi par viņa sirdslietu. “Mans tētis ir galdnieks, arī vectēvs bija galdnieks, un mani pašu interesē galdniecība,” stāsta Emīls, kurš tagad mācās par mēbeļu galdnieku Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskolā un pabeidzis otro kursu. Sākumā bijusi doma arodu apgūt Balvos, bet tomēr nosliecies par labu Cēsīm un savu izvēli nenožēlo. Aroda izvēle bijusi likumsakarīga, jo iedzimta galdnieka daba. Vēl jāmācās divi kursi. Pēc skolas absolvēšanas sākumā esot doma strādāt algotu darbu, bet nākotnē viņš vēlas, lai būtu pašam sav darbnīca. “Gribu apgūt vēl arī metālapstrādi, jo tā arī mani interesē. Varbūt kādreiz, ja sanāktu, vēlētos iegādāties metāla virpu. Gribētu arī uz kaut ko tādu iemēģināt roku. Tad jau redzēs, kā būs,” stāsta Emīls.
Viņš labprāt tagad, vasarā, vēlētos strādāt galdniecībā vai metālapstrādē, lai varētu vēl vairāk smelties pieredzi, kā arī tā būtu iespēja nopelnīt savam sapnim – metāla virpai. Pagaidām ar darba meklējumiem neveicoties, tāpēc viņš turpina rosīties lauku mājās, palīdz vecākiem un, kad ir brīvs no lauku darbiem, sēžas pie virpas.

Tētis atdod koka virpu
Emīls stāsta, ka tad, kad mācījies Krišjāņa Valdemāra pamatskolā, skolotājs Mundis Žviriņš bija tas cilvēks, kurš iemācīja virpot, - kopš tā brīža Emīls ar to aizrāvās. “Izrādījās, ka tētim mājās bija virpa, par kuru bija aizmirsts gadu gadiem. Un tētis man to atdeva. Var teikt, ka tā ir bijusi man labākā dāvana. Biju tik priecīgs, kad uzzināju, ka mums pašiem ir sava virpa, bet es par to nebiju zinājis!” atceras Emīls, kurš ar koka virpu strādā jau piecus sešus gadus, un pa šo laiku roka ir ietrenēta, kā pats atzīst, diezgan labi. Tagad zinības apgūst pašmācības ceļā, skatoties internetā. Tas esot kā virtuālais skolotājs.
Emīls labprāt “Dzirkstelei” parāda savas izvirpotās koka glāzes, bļodiņas, vāzi, puķi, sāls trauciņu, koka rotaļlietas “vilciņus”, kurus pirmos sācis virpot un mācījies, kā notiek virpošanas process, kā arī kendamas, kas ir tradicionāla japāņu rotaļlieta - striķī iesieta bumbiņa, kas piestiprināta rokturim. Ja viņam vaicā, vai pats arī prot kādu triku ar kendamu, tad Emīls smejoties atbild: “Jā, tikai vienu - uztaisīt to!”
Vislabāk viņam patīk virpot glāzes, jo esot jau piešauta roka un tās, pēc paša domām, vislabāk arī sanāk. “Sākumā sarežģīti bija virpot glāzes, kuras ir no viena koka gabala. Grūti ir dabūt to taisnu. Lielās glāzes ir no trim gabaliem – apakša, vidus un augša, un katra no daļām ir virpota atsevišķi,” stāsta Emīls.
Visvairāk viņam patīk strādāt ar ābeli, jo tā ir cietāka, kaut gan puisis nesmādē arī ozolu, osi un ceriņu. “Ar ozolu strādāt gan ir mazliet kaitinoši, jo dažs ozols griežas ļoti labi, cits ilgi jāslīpē, jo rauj tādus kā robus ārā. Priede un egle gan nepatīk, jo tie ir mīksti koki,” skaidro Emīls.
Mājās vairāk praktiski tiek pielietoti Emīla tēta darinājumi, piemēram, koka karotes. Emīls tēta koka darinājumus parāda arī “Dzirkstelei”. Arī viņš pats ir mēģinājis grebt karotes, bet tas esot grūts process, kas īpaši viņu neaizrauj. “Varbūt kādreiz arī tādas taisīšu. Diezgan grūti, bet var mēģināt. Bet mans lauciņš tomēr ir virpošana,” saka jaunietis.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Rada skaistas un noderīgas lietas

Kategorijas