Nedēļa vēsturē

2019. gada 2. jūlijs 00:00

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs sagatavojis apskatu par notikumiem šajā laika periodā pasaulē pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz jūniju un jūliju pilnīgi citā laikmetā.

1859. gada 27. jūnijā piedzima Luisvilas (Kentuki štats, ASV) “Lousville Experimental” bērnudārza skolotāja Mildreda J. Hilla. Amerikas un pasaules mūzikas vēsturē viņa uz visiem laikiem iegāja, kopā ar māsu Petiju Hillu sacerot kontinenta pašu pazīstamāko dziesmiņu – “Happy Birthday to You”. Melodiju Mildreda rakstīja kā apsveikumu bērnudārzam, bet Petija sacerēja tekstu “Good Morning to All”, kas pirmo reizi tika publicēts 1893. gadā.
Izdevējs Roberts H.Kolemans 1924. gada 27. jūnijā dziesmu krājumā “Harvest Hymns” publicēja versiju ar otro pantu, tagadējo “Happy Birthday”. Tā kā viņš to bija darījis bez autoru piekrišanas, Hillu ģimene viņu iesūdzēja tiesā, kas 1935. gadā lēma par labu autoriem. Tajā paša gadā Hilli reģistrēja savas autortiesības uz melodiju un tekstu, ko 1989. gadā pārpirka mūzikas izdevniecība “Chapell Music Publisching” par 15 miljoniem sterliņu mārciņu. Līdz 2015. (ASV – līdz 2016.) gadam dziesmu aizsargāja autortiesības.
Sevišķi populārs šis muzikālais sveiciens kļuva pēc tam, kad kinoaktrise Merilina Monro to 1962. gada 19. maijā dziedāja ASV prezidentam Džonam Ficdžeraldam Kenedijam viņa 45. dzimšanas dienai par godu sarīkotajā galā pieņemšanā Ņujorkas “Madison Square Garden” zālē 15 000 skatītāju un TV kameru priekšā. Aktrises caurspīdīgā kleita un, pēc daudzu uzskatiem, pārāk intīmais izpildījums par jaunu uzbangoja runas par abu mīlas sakaru. Pēc dažiem mēnešiem Merilina tika atrasta savā mājā mirusi.

1903. gada 28. jūnijā piedzima banku bieds gangsteris Džo Dilindžers (miris 1934. gadā). Viņa dēļ no 1933. gada jūnija līdz 1934. gada jūlijam neviens ASV baņķieris nevarēja gulēt mierīgi: Džo šajā laika periodā patukšoja desmit bankas, aplaupīja piecus lielus juvelierveikalus un trīs reizes izbēga no cietuma. Veselu gadu viņa vārds praktiski neizzuda no laikrakstu pirmajām lappusēm.
1934. gada 22. jūlijā Dilindžera draudzenes istabas biedrene paziņoja FIB, ka abi gatavojas apmeklēt kinoizrādi. Seši FIB aģenti pēc seansa beigām iejuka skatītāju pūlī, un, kaut gan Džo nesen bija veicis plastisko operāciju, gangsteri izdevās atpazīt. Džo centās izraut ieroci, bet aģenti atklāja uguni pirmie. Noziedznieku smagi ievainoja, un ceļā uz slimnīcu viņš mira. Viņa kapavieta “Crown Hill Cemetry” kapsētā Indiannopolisā ir tūristu iecienīta. Visu zinošie žurnālisti gan apgalvo, ka bojā gāja pavisam cits cilvēks, īstajam Dilindžeram izdevies izbēgt, veikt vēl vienu plastisko operāciju un pārcelties uz Kaliforniju.

2011. gada 29. jūnijā 28 gadus vecais jaunzēlandietis Mets Šeuričs ar draudzeni Papua-Jaungvinejā peldējās upē, kad krastā pienāca jauns papuass. Neko nesakot, viņš noņēma no muguras loku un iešāva Metam krūtīs un vēderā divas bultas. Redzot, ka vīrietis nezaudē samaņu, papuass sāka ar akmeni sist viņam pa galvu un ķermeni. Metam izdevās uzbrucēju atgrūst tik spēcīgi, ka tas krita, ar galvu atsitās pret akmeni un pats zaudēja samaņu. Tikai šis apstāklis paglāba tūristu un viņa draudzeni. Abiem izdevās nokļūt līdz tuvākajam hospitālim, kur Metam izvilka bultas un sniedza medicīnisko palīdzību. Viņš bija atradies soli no nāves: bultas uzgalis bija izgājis cauri ribai un apstājies pie aortas, to nesaplēšot. Ja tas būtu noticis, Mets pat nebūtu ticis līdz slimnīcai.
Policijai ilgi neizdevās noskaidrot uzbrucēja personību, tikai septembrī tā aizturēja deviņpadsmitgadīgo vietējo iedzīvotāju Frensisu Neobiju, pazīstamu sabiedriskās kārtības traucētāju. Kā viņš paskaidroja nopratināšanā, noziegumu pastrādājis aiz greizsirdības: Frensisam, kurš šo pāri bija novērojis ilgāku laiku, ļoti iepatikusies Meta meitene.

1942. gada 30. jūnijā angļu izlūkdienesta aģents holandietis Lovers ar izpletni nolaidās Nīderlandē un praktiski tūlīt pat viņu sagūstīja vācieši. Viņiem jau bija izdevies notvert pagrīdnieku radistu, un vācu izlūkdienestam tagad radās lieliska izdevība diktēt Loveram viltus ziņojumus. Londonā apmānu nepamanīja, un vāciešiem izdevās likvidēt gandrīz visu angļu aģentūru Eiropā. Kā vēlāk noskaidrojās, šī masveida aģentu iekrišana notika angļu izlūkdienesta darbinieku nepiedodamas nolaidības dēļ – neatpazina Lovera brīdinājumu. Viņam izdevās pārraidīt kodēto vārdu, kas nozīmēja, ka viņš ir notverts, taču tas neradīja aizdomas ne tikai vāciešiem, bet arī angļiem.

1675. gada 1. jūlijā svinīgā ceremonijā izcilais angļu zinātnieks un arhitekts Kristofors Rens lika pamatakmeni Svētā Pāvila katedrālei. Šo Eiropā lielāko protestantu baznīcu ar gigantisko kupolu, kas izmēros tikai nedaudz zaudē savam katoliskajam sāncensim – Romas Svētā Pētera katedrālei –, uzcēla 1666. gada Lielajā Londonas ugunsgrēkā iznīcinātās baznīcas vietā. Kādreiz tur atradās pati pirmā Londonas kristīgā baznīca, bet pirms tam – romiešu dievietes Diānas templis. Baznīcas kriptā apglabāti daudzi slaveni angļi: admirālis Nelsons, karavadonis lords Velingtons, mākslinieks Džozefs Terners u.c. Virs Rena kapa var izlasīt epitāfiju, kura vēsta, ka “par pieminekli celtniekam kalpo tas, ko jūs redzat visapkārt”, tātad pati katedrāle.

2002. gada 2. jūlija naktī virs vācu pilsētiņas Iberlingenas pie Bodena ezera netālu no Vācijas un Šveices robežas notika traģiska Krievijas TU-154 un kompānijas DHL “Boing 757” sadursme, kurā gāja bojā 71 cilvēks, no tiem 46 bērni.
Firma, kas organizēja Baškīrijas bērnu atpūtas lidojumu uz Barselonu, kļūdījās, un bērnu grupa izlidoja nevis ar paredzēto reisu, bet pēc divām dienām ar čarterreisu. Sadursme notika gaisa telpā, ko kontrolēja Šveices aviodispečeru kompānija “Skyguide”. Izmeklēšana parādīja kārtības trūkumu firmā un darbinieku nolaidību. Tajā liktenīgajā naktī nestrādāja viens no lidojumu vadības centra radariem, bet trīs dežurantu vietā darba vietā atradās tikai viens – Peters Nilsens. Tiesa, sākumā bija vēl otrs dispečers, bet, tā kā šajās stundās gaisa satiksmes intensitāte parasti bija neliela, maiņas vecākais Nilsens atļāva viņam uzaicināt draudzeni, un tas, pametis darba vietu, aizveda viņu izrādīt centra telpas.
Tobrīd nebija ekspluatējama centrālā telefonu sakaru līnija, bet vienīgo rezerves līniju bija aizņēmusi minētā draudzene, kas sajūsmināta klāstīja savus iespaidus paziņai, tāpēc vācu kolēģi, kas ekrānos redzēja draudošo situāciju, nespēja Nilsenu brīdināt. Te vēl ekrānā parādījās nepieteikta lidmašīna, kas devās uz nolaišanos – ar to bija jānodarbojas pirmkārt. Un tad Nilsens pieļāva liktenīgo kļūdu: aizņemts ar negaidīto lidmašīnu, viņš nesaklausīja “Boing” pilota ziņojumu, ka tas sāk samazināt augstumu, un deva rīkojumu krievu lidmašīnai darīt to pašu. Abas lidmašīnas bija apgādātas ar pretsadursmes ierīcēm, krievu lidaparāta otrais pilots pieprasīja klausīt tai un celties augstāk, bet tā laika noteikumi lika kritiskā situācijā pildīt dispečera norādījumus.

1880. gada 3. jūlijā Ņujorkas žurnālists Džons Maikls ar izgudrotāja Tomasa Alvas Edisona finansiālu atbalstu izdeva pirmo dabai un zinātnei veltītā žurnāla “Science” numuru. Nu jau vairāk nekā gadsimtu žurnāls saglabā reputāciju kā viens no pasaules prestižākajiem līdzīga profila izdevumiem. Ideja veidot šādu žurnālu Edisonam radās 1878. gadā pēc tikšanās ar britu astronomu Normanu Lokjeru, kurš deviņus gadus iepriekš bija dibinājis zinātnisku nedēļas izdevumu “Nature”.
Žurnāls “Science” pirmā numura 12 lapaspusēs stāstīja par elektrisko dzelzceļu radīšanu, par nesenajiem Plejādes zvaigžņu kopas novērojumiem, par dzīvnieku smadzeņu darbības pētīšanas nozīmi. Žurnāla atbalstam pieslēdzās arī telefona izgudrotājs Aleksandrs Bells. Mūsdienās populāro žurnālu lasa gan cilvēki, kuri vienkārši interesējas par zinātni, gan profesionāli zinātnieki, un tā abonentu skaits pasaulē pārsniedz 130 tūkstošus.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedēļa vēsturē

Kategorijas