No lopkopības Dānijā uz dārzkopību Latvijā

2019. gada 5. jūlijs 00:00

1596

No lopkopības Dānijā uz dārzkopību Latvijā

Šobrīd mūsu valstī aktuāls temats ir cilvēku došanās uz ārzemēm – laimes meklējumos. Varētu pat teikt, ka gandrīz katra ģimene Latvijā zina kādu personu, kas šobrīd uzturas ārvalstīs vai arī tur kādreiz ir bijusi darba meklējumos.
Savu laimi aiz Latvijas robežas ir mēģinājuši atrast arī mūsu novadnieki. Šobrīd no Dānijas ir atgriezušies rancēnieši Vitālijs un Arta Kenesi.

Pieredze ārzemēs
No sākuma uz ārzemēm devās Vitālijs. Pirmajā gadā Dānijā viņš nodarbojās ar lopkopību un lauksaimniecību, savukārt nākamajā bija nepieciešams šķirot un mazgāt kartupeļus, kas bija paredzēti čipsu gatavošanai. Pirmajā gadā pēc divu mēnešu Vitālija prombūtnes viņam pievienojās arī Arta.
“Jau bija doma, ka paliksim Dānijā: kā nekā - var nopelnīt ļoti labi,” atzīst Vitālijs. “Nav svarīgi, kur esi, bet galvenais, lai ar tevi ir tavi cilvēki, - tur arī ir tās tavas mājas. Viss pārējais vienkārši nāk līdzi komplektā,” piebilst Vitālijs. Par atgriešanos Latvijā Kenesi vēlāk nešaubījās, jo saprata, ka nauda ir sapelnīta, un, ja jau Latvijā dzīvo arī citi, tātad nav nemaz tik slikti, tāpat arī tika iegādāts dzīvoklis un nauda ieguldīta tā remontā.

Kas dārzā?
Vitālija hobijs jau kopš bērnības ir makšķerēšana, kad kaimiņš viņam parādījis, kā to darīt. “Toreiz labi ķērās, un tā arī iepatikās,” smejoties stāsta Vitālijs. Tāpat arī Vitālijs Artas tēta sētā jau sen izveidotā uzplūdinātā dīķī vēlējies ielaist un audzēt zivis savam priekam. Šobrīd tas kļuvis par mājvietu 600 karpu mazuļiem un 600 līņiem.
Arta atzīst, ka kopumā dārzniecības uzsākšanai iniciators bijis Vitālijs. “Esmu mācījusies uzņēmējdarbību un vīram visu laiku atgādinu - labāk lai ir 50 labi apkopti mellenāji, nevis 1050 un slikti, jo tad tu no tiem 50 iegūsi tikpat, cik no 1000 neaprūpētiem. Tātad jāizsecina, kas ir izdevīgāk un cik daudz varam izdarīt,” atklāj Arta.
“Pēc tam izdomājām, ka vajadzētu iestādīt divdesmit eksperimentālos krūmiņus krūmmelleņu. Iestādīju trīs dažādas šķirnes – ‘Nelson’, ‘Blue Crop’, ‘Chandler’. No sākuma man notika izpēte. Nebija tā, ka uz labu laimi paņēmu un sāku stādīt. Jau ar pirmajiem divdesmit stādiem man bija tā, ka izpētīju, kuras šķirnes ir labākās Latvijas apstākļiem,” atminas Vitālijs.
Pirmajā gadā mellenes sākušas ieaugties jaunajā zemē, jau bijušas pirmās ogas. No pirmajiem eksperimentālajiem stādiem Vitālijs sapratis, kuras šķirnes viņš vēlas iegādāties arī turpmāk. “Uzreiz sapratu, ka man tas patīk un vēlos ar to nodaroties, bet šobrīd - vaļasprieka līmenī. Beigās izdomājām, ka vajag iestādīt 154 krūmmelleņu stādus. Pie šķirnēm vēl paņēmu ‘Patriot’, arī ‘Blue Crop’ un ‘Chandler’,” lepojas Vitālijs.
Krūmmellenes ‘Patriot’ Latvijas apstākļos ir parādījušas sevi vislabāk. Pašlaik Vitālija dārzā ir agrās, vidēji vēlās un vēlās ogas. Šobrīd Vitālijs savu krūmmelleņu dārzu plāno attīstīt līdz 1000 stādiem. Darbs ar augiem esot smags, lai gan to varētu saukt par sezonālu. “Laistīšana notiek ar rokām. Vismaz divas reizes nedēļā tonnu ūdens iznēsājam ar rokām, laistām ar lejkannām,” stāsta Vitālijs. Tāpat arī dārzā ir daudz jāravē. “Es parasti ravēju ātrāk nekā Vitālijs, tomēr varētu teikt, ka darbi ir sadalīti uz pusēm,” stāsta Arta.
Dārzā šogad aug arī zemenes savām vajadzībām. Šobrīd ir zemeņu šķirnes ‘Zefīrs’, ‘Polka’, ‘Sonāte’. “Šovasar no 300 zemeņu stādiem esam novākuši 72 kilogramus ogu. Padalījāmies ar radiem, draugiem, daļu no tām apēdām svaigā veidā, savukārt otra daļa ir saldētavā vai kompotos,” priecājas Vitālijs.

Sapņot un piepildīt
Vitālijs stāsta, ka jau visu skolas laiku viņam iekšā ir bijis tāds kā dzinulis, ka ir bijusi vēlme gan audzēt zivis, gan darboties. “Vienmēr ir bijusi sajūta, ka gribētu savu biznesu, bet šobrīd mums līdz biznesam vēl ir tālu, pagaidām tas viss ir vaļasprieka līmenī,” viņš saka. Kādreiz, kad bijis mazs, Vitālijs pa kluso ar draugiem ķēris zivis, tomēr šobrīd tā ir pavisam cita sajūta, kad no dīķa vari izvilkt paša izaudzētu zivi un nevienam par to nav jāatskaitās. “Citreiz, protams, negribas iet ravēt, bet es uzskatu, ka ir jādara – kaut vai jāizravē pa druskai, dažām vagām, bet tāpat jau viss ies uz priekšu, nekas, ka lēnāk,” atzīst Vitālijs. Viņš stāsta, ka šī nodarbošanās tiek apvienota ar darbu un citām lietām. Pēc darba viņam patīk kaut stundu vai divas pavadīt ar augiem, pastrādāt. “Viss ir jāsāk no mazumiņa. Šobrīd viss tiek darīts par saviem līdzekļiem, un atpakaļ vēl neko neesmu dabūjis. Pagaidām krūmmellenēs tiek tikai ieguldīts,” stāsta Vitālijs.
Nākotnē Arta un Vitālijs plāno palikt tikai pie mellenēm, jo tās esot izslavētas ar vitamīniem un veselību uzlabojošām īpašībām. Vitālijs uzskata, ka krūmmelleņu audzēšanai Latvijā ir perspektīva. “Vienmēr visu cenšos dabūt lētāk, lai pašam tas sanāk izdevīgāk. Piemēram, kūdra tiek dabūta gan no vietējās zemnieku saimniecības, gan iegādāta veikalā. Tāpat arī mulča tiek iegūta no vietām, kur tā vairs nav nepieciešama. Visvairāk ir izmaksājusi sētas būvniecība un paši stādi. Šobrīd tikai tiek ieguldīts,” stāsta Vitālijs un piebilst, ka strādāt pie kāda cita vienmēr ir labi, bet vēl labāk ir tad, ja tu ar darbu vari nodrošināt pats sevi. “Es novērtēju visus lielos uzņēmējus, kas spēj nodrošināt darba vietas, jo es pats saprotu to, cik grūti jau pašam sev ir nodrošināt pilna laika darbu. Es ļoti novērtēju, ka sieva mani atbalsta gan morāli, gan fiziski, palīdzot dārza darbos. Tāpat es uzskatu, ka darbam ir jāpatīk, jo, kad darīsi to, kas nepatīk – viss nāks grūti. Katru reizi, kad aizbraucam uz dārzu, es jūsmoju par katru jaunu lapiņu vai ogām, kad tās jau sāk gatavoties,” atklāj Vitālijs.

Vizītkarte

◆ Vārds, uzvārds: Vitālijs un Arta Kenesi.
◆ Darba ilgums ārzemēs: 2 gadi.
◆ Kopējā nodarbošanās: krūmmelleņu audzēšana.
◆ Vitālija hobijs: makšķerēšana.
◆ Artas hobijs: palīdzēšana Vitālijam dārza darbos.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

No lopkopības Dānijā uz dārzkopību Latvijā

Kategorijas