Izvērtē publiskos ezerus

2019. gada 5. jūlijs 00:00

1022

Ezeru pētniecības publiskās apspriešanas notiek pie visiem sešiem Gulbenes novada publiskajiem ezeriem – pie Lielā Virānes ezera Tirzas pagastā, pie Kalmodu ezera Rankas pagastā, pie Ušura ezera Jaungulbenes pagastā, kā arī pie Sudala un Ādmiņa ezeriem Lejasciema pagastā.
Lielu interesi par Sudala ezerā notiekošo trešdien izrādīja vietējie makšķernieki un zvejnieki, par ko liecināja ieradušos dalībnieku skaits. Tā kā šis ezers ir savu mājvietu radis gan Gulbenes, gan Alūksnes novadā, tad starp dalībniekiem netrūka arī kaimiņu novada pārstāvju. Pēc iepriekšējās nakts kontrolzvejas, kuru veica Vides risinājumu institūta pētnieki, par zivju resursiem ezerā pastāstīja tā vadošais pētnieks Matīss Žagars. “No pagaidām apsekotajiem šis izrādījās “visveselīgākais” ezers. Daudz lielo asaru, raudu, kā arī zandarti, kas arī ir “ezera indikators”. Mazo zivju ir samērā maz, kas liecina par ezera saprātīgu izmantošanu. Katram ezeram ir sava kapacitāte zivju daudzuma ziņā, ko tas spēj uzturēt. Sudala ezers ir virs vidējā līmeņa, ko mēs jūtam Latvijas teritorijā. Manuprāt, tas primāri nav atkarīgs no paša ezera, bet gan no cilvēku saimnieciskās darbības un viņu ietekmes uz ekosistēmu. Nenoliedzami, zvejnieki rada spiedienu uz ezeru, taču makšķernieki to ietekmē ne mazāk. Ja abi zivju ieguvēji uzvedas godīgi un ievēro likumus, man nav ne mazākā iemesla apgalvot, ka zivju resursi ezerā var samazināties. Šajā ezerā noteikti visi var sadzīvot bez savstarpējiem ķīviņiem,” teica M.Žagars.
Lai gan zvejnieki sacīja, ka šis gads nemaz tik spožs neizskatās un ziemā zemledus makšķernieki ar īpašiem lomiem nav lepojušies, tomēr M.Žagars ezeru novērtēja kā zivju resursiem bagātu un ļoti perspektīvu daudzām zivju sugām. Esot gan problēma ar zemu skābekļa līmeni dziļumā zem 4,5 metriem, kas varot ietekmēt zivju uzvedību sevišķi ziemā, taču tāda situācija ir izplatīta un raksturīga gandrīz visiem Latvijas ezeriem. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka sešdesmitajos gados ezera līmenis ticis samazināts vairāk nekā par metru, kas izpostījis daudzas nārsta vietas, taču šo problēmu institūta darbinieki nodēvēja par neatgriezenisku un neatrisināmu. Vienīgais risinājums esot nārsta laikā nosargāt esošās vietas un neļaut izvērsties maluzvejniekiem, un te vajadzīgs gan sabiedrības, gan pašvaldības atbalsts.
Ja pašvaldībai un inspektoriem pietrūkst kapacitātes, tad ieinteresētie iedzīvotāji var veidot ezera apsaimniekošanas biedrības, kurām ir dažādas iespējas ezeru pārraudzībā. Kā labais piemērs tika minēta Alūksnes “Alja”, kas gan ir pašvaldības aģentūra ar iespaidīgu budžetu. “Biedrībām ir ļoti plašas iespējas rakstīt projektus un gūt finansējumu ar Zivju atbalsta fonda palīdzību gan zivju resursu papildināšanai, gan ezeru aizsardzībai un pārraudzīšanai. Padomju laikos bija slēgtie ezeri ar milzīgiem zivju resursiem. Tas ir loģiski un saprotami - jo ezeram mazāks slogs, jo zivju vairāk. Neviens jau neliedz ar pilsonisko iniciatīvu panākt kāda ezera pārveidošanu par brīvu no tīkliem vai vēl labāk - “aizklapēt” ciet uz gadiem trim, pieciem. Redzēsiet - pēc tam rezultāts būs! Ja kādam ir drosme un pacietība – lūdzu! Tad jūs sapratīsiet, kāda ir cilvēku summārā ietekme uz šo resursu,” sacīja M.Žagars.
Savukārt Alūksnes pašvaldības aģentūras “Alja” pārstāvis Māris Lietuvietis uzskata, ka ļoti daudz var panākt ar ezera uzraudzību. “2011.gadā mēs no Alūksnes ezera izņēmām apmēram trīs kilometrus nelegālo tīklu, bet pagājušajā gadā tikai kādus 200 metrus. Atjaunojot zivju resursus, mēs esam panākuši, ka zivju daudzums ir iespaidīgi palielinājies. Darbojamies arī biedrībā, kas galvenokārt nodarbojas ar sabiedrības informēšanu it sevišķi jaunatnes vidū, lai jau no mazotnes ieaudzinātu pozitīvu attieksmi pret ūdeņu ekosistēmu,” teica M.Lietuvietis.
Pēc visu interesentu ieteikumu uzklausīšanas un ezeru ekoloģiskās situācijas novērtēšanas Vides risinājumu institūta darbinieki līdz rudenim sagatavos slēdzienu, kurā tiks ieskicēti vēlamie darbi un ieteikumi ezeru apsaimniekošanai. Tad arī notiks plašāka kopējā sanāksme, kurā jau detalizēti varēs runāt par konkrētajās ūdenstilpēs veicamajiem pasākumiem.

Fakts

Kurš noķer vairāk - zvejnieki vai makšķernieki?
Divu vienādu ezeru Latvijā nav, taču viena no Vides risinājumu institūta doktorantēm ieguldīja milzīgu darbu un veica pētījumu par šo tēmu Burtnieku ezerā. Sestdienās un svētdienās vasarā un rudenī tika uzskaitītas zivis, ko makšķernieki ved krastā populārākajās šī ezera makšķerēšanas vietās. Pēc zvejnieku atskaitēm un mūsu aprēķiniem šajā ezerā makšķernieki noķer par 30 % vairāk zivju nekā zvejnieki.
- Matīss Žagars

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Izvērtē publiskos ezerus

Kategorijas