“Rožkalnos” pat bites dzēliens-salds!

2019. gada 9. jūlijs 00:00

Stradu pagasta “Rožkalnu” sētā ir gan rozes, gan kalns, kas izveidojies pēc dīķa izrakšanas. Kā jau īstā lauku saimniecībā ir kazas, vistas, truši un, protams, mājas sargs – suns, kā arī sakņu dārzs un siltumnīcas ar gurķiem un tomātiem. Dīķī dzīvo zivis un vēži. Tomēr saimnieka Kārļa Ecmaņa galvenās rūpes ir par bitēm. Lai gan saimju skaits nav liels – 30, bites prasa regulāru darbu un laiku.
“Ja dzīvojam laukos, varam visu izaudzēt paši. Tā ir gan vieglāk iztikt, gan arī pārtika ir veselīgāka. Tiesa, ja bitēm ir liels ienesums, tad medu var nodrošināt ne tikai savējiem, bet arī pārdot. Tomēr ar to neaizraujos, tāpēc klientu, kas pēc medus brauca pat no Rīgas un Jūrmalas, tagad ir maz. Mūsu ģimenes jaunieši uzskata, ka man jābeidz darboties ar bitēm, bet nespēju pavisam atteikties,” atzīst Kārlis. Viņš ieguvis biškopības tehniķa specialitāti, kas kļuvusi par neatņemamu vaļasprieku.

Stāvstropus un biškopības inventāru gatavo pats
Šovasar bitēm ir labvēlīgi laika apstākļi medus vākšanai. “Rožkalnu” stropos magazīnas jau ir pilnas, būtu jāsviež medus. K.Ecmanis to darīs mēneša beigās, lai šo darbu varētu veikt vienā reizē un nebūtu atkārtoti jātīra lielā medus sviede. “Jau aprīlī, kad sāka ziedēt kļavas, bija labs medus ienesums. Arī tagad bites čakli nes nektāru gan no lapu izsvīduma, gan no pļavu ziediem,” stāsta biškopis.
Viņam bites ir kopš 1972.gada, kad sāka no nulles - visu vajadzīgo inventāru izgatavoja pats – gan stropus, gan medus rāmīšus. Kārlis uzsver, ka viņam bija tikai trīs veikalā pirktas lietas – dūmeklis, kalts un slotiņa. Pirmo bišu saimi uzdāvināja sievasmāte, bet stropu pēc paša izdomātas konstrukcijas Kārlis izgatavoja. Viņam, iespējams, vienam no nedaudziem ir bišu stāvstropi. Vienā stropā vieta ir divām saimēm. Kārlis atzīst, ka tādā bites labāk pārziemo, jo viena saime otru silda. “Stāvstropos medus rāmji ir novietoti vertikāli, nevis horizontāli. Šāds novietojums ir dabīgāks, jo savulaik bites dzīvoja koku dobumos,” skaidro K.Ecmanis.
Stropi tika izgatavoti vairumā, jo Kārlis bija gatavs pilnībā pievērsties biškopībai, ja deviņdesmito gadu nestabilajā situācijā zaudētu darbu RCI. “Biju izgatavojis 140 stropus, bet tik daudz tie nebija vajadzīgi, jo tomēr darbu nezaudēju. Esmu nostrādājis 45 gadus, tomēr bites man allaž patikušas, lai gan prasa daudz rūpju un laika. Protams, kad biju jaunāks, ar visu tiku galā. Vācu arī ziedputekšņus. Nu jau pasen to vairs nedaru, jo tad visu dienu būtu jādarbojas tikai ar bitēm,” spriež biškopis.

Pieredze apliecina bišu un medus vērtību
Lai gan nevar teikt, ka medus ir lēts, Kārlis norāda, ka maksa par to ir tuva pašizmaksai. Tagad nereti jaunie biškopji atņem bitēm visu medu, lai vairāk nopelnītu, bet bišu piebarošanai ziemas mēnešos izmanto galvenokārt cukura sīrupu. K.Ecmanis uzskata, ka tas nav pareizi. Viņš atstāj tik daudz medus, lai piebarot vajadzētu minimāli. “Tā bites straujāk attīstās. Man dažas saimes spieto jau aprīļa beigās,” uzsver Kārlis.
Viņš ir ieguvis biškopja tehniķa specialitāti, saņemot tā saucamo sarkano diplomu par teicamām zināšanām. Biškopis atzīst, ka tagad ir jaunas atziņas nozarē. Tomēr viņa pārliecība paliek nemainīga: “Medū ir vairāk balastvielu, tāpēc ir pareizi atstāt to bitēm ziemas perioda barībai. Savukārt cukura sīrupā 99 % ir cukurs,” salīdzina K.Ecmanis.
Viņš vērtē, ka vērtīgākais ir no izsvīduma ievāktā nektāra medus, jo tas ir bagātāks ar aminoskābēm un minerālvielām. “Medū ir visas cilvēkam nepieciešamās vielas, tiesa – minimālā daudzumā. Turklāt tās ir labi sabalansētas, tāpēc organisms tās labi uzņem,” uzsver Kārlis. Turklāt pašas bites ir labi dziednieki, tāpēc viņš nevairās no to dzēliena.
“Rožkalnos”, protams, medus nekad netrūkst. To lieto daudz, toties nelieto cukuru. Ar medu gan saldina, gan izmanto to pirts procedūrās. K.Ecmanis var apliecināt, ka medus labvēlīgi ietekmē veselību. Viņš uzsver, ka viss ir vajadzīgs, bet ar mēru.
Mājdzīvnieku saimi papildina kazlēni un cālēni
“Agrāk mūsu senči ēda tīru jeb īstu maizi, arī speķi, dzēra pienu... Tagad veikalā var iegādāties atšķaidītu pienu, turklāt pētījumi liecina, ka tas nemaz nav tik veselīgs, kā līdz šim tika iegalvots,” spriež biškopis.
Kārļa ģimenē cieņā ir kazas piens, no kura gatavo biezpienu un sieru. Pašam saimniekam garšo rūgušpiens. “Kazas ir aplecinātas ar gaļas šķirnes āzi, un tās “slauc” kazlēni. Saimniece izslauc tikai tik daudz piena, cik ir vajadzīgs pašiem. Kazas piens ir veselīgāks nekā govs piens, turklāt ar baltajām ragainēm ir mazāk klapatu,” skaidro Kārlis.
Tiek audzēti arī truši, kuru gaļa ir diētiska. Tāpat kazas gaļa nav trekna kā sivēnam. “Pagājušajā rudenī nopirku trīs vistas, kas cita pēc citas sāka perēt. Tagad trešajai vistai ir tikko izšķīlušies cālīši. Kad iepriekš gribēju, lai būtu cāļi, nekādi neizdevās. Toties tagad nedomāju likt olas perēšanai, bet ir cāļi,” stāsta saimnieks.
Viņš atzīst, ka pensionāram dzīvot laukos ir labi. Nesen iestādītas krūmmellenes, kurām ogas jau gatavojas, ir sava neliela dzērveņu platība - nevajadzēs pēc ogām doties uz mežu un purvu. Saldo ķiršu gan nebūs, jo salnas nokoda ziedus. “Lai gan cieta arī plūmes, tomēr tās būs. Upeņu būs mazāk, bet avenes vēl neziedēja, tāpēc var gaidīt ražu. Tāpat ābeles nav daudz cietušas,” vērtē K.Ecmanis. Viņš ar prieku pārlūko savu saimniecību, kura nodrošina ne tikai iztiku, bet arī gandarījumu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Rožkalnos” pat bites dzēliens-salds!

Kategorijas