Tik daudz enerģijas sniedz lauki!

Einārs Corndorfs atminas, ka mirklī, kad te ieradušies, uzreiz gribējies ķerties klāt pie darbiem, kaut gan, kā Agnese atminas, nebijis pat lāpstas. “Redzējām, ka te ir ekskluzīva vieta - meža ielokā, prom no visiem. Te nav kaimiņu, kas sēž virsū uz kakla,” saka Einārs.
Pa šiem trim gadiem vieta ir mainījusies līdz nepazīšanai. Tam par apliecinājumu Agnese rāda fotogrāfijas, kā te izskatījies, pirms viņi ieradušies. Tiesa, “Birzmaļos” viņi nedzīvo visu gadu, bet gan vasarās. Darbs abiem ir Rīgā, bet vasarā abi darbus sakārtojuši tā, lai varētu strādāt attālināti un bērniem būtu iespēja visu vasaru pavadīt laukos. Abiem ir dinamisks dzīvesveids, visu laiku pavadot sajūta, ka esot nepārtrauktā skrējienā.
“Viegli tas nav. Rīgā strādājam. Pelnām naudu un braucam nopelnīto ieguldīt te. Kad te sākām darboties, teicu, ka mēs esam traki, un joprojām saku, ka mēs esam traki,” atzīst Agnese. Savukārt Einārs piebilst, ka liels bonuss esot ātrais internets. “Daudzas lietas spējam darīt “onlainā”,” saka Einārs. Agnese piebilst, ka darbu veikšana attālināti no darbavietas kļūst arvien aktuālāka. “Neviens neprasa to sēdēšanu ofisā,” viņa teic.
Agnese un Einārs tic, ka zeme ir Latvijas bagātība. Agnesei šķiet, ka cilvēki nenovērtē to, ka lauksaimniecība ir tieši tas, uz ko Latvijas cilvēkiem vajadzētu koncentrēties. “Kad mācījāmies Malnavas koledžā, pasniedzēji teica, ka Latvijā ir ļoti laba zeme tieši priekš audzēšanas,” saka Agnese.
Lai arī pēc izglītības Agnese ir juriste un uzņēmēja, abi, atnākot saimniekot uz laukiem, nolēmuši studēt lauksaimniecību, jo par to zināšanu nebijis. Zinības apguvuši Malnavas koledžā. “Atnākot uz šejieni, jau pašā sākumā bija doma, ka gribam kaut ko audzēt,” stāsta Agnese, piebilstot, ka domājuši arī par dzīvniekiem - aitām, trušiem, Šarolē šķirnes govīm. Bet pabraukājuši pa Latviju, aprunājušies ar citiem lopu audzētājiem un sapratuši, ka tas tomēr nebūs tas, ar ko viņiem vajadzētu sākt. “Bija jāsāk ar kaut ko vienkāršāku,” saka Agnese.
Smiltsērkšķi un tūrisma joma
Abi izlēmuši par labu smiltsērkšķiem un šogad gaida pirmo ražu. “Protams, rezultāts nav ātrs. Līdz ražai jāgaida četri gadi. Mēs uz pensiju neceram, mēs uz sevi ceram,” smaidot par nākotni saka Agnese.
Smiltsērkšķu lauks trīsarpus hektāru platībā atrodas blakus mājai. Agnese stāsta, ka smiltsērkšķi daudz darba neprasa. Grūtākā ir bijusi stādīšana. Sasaukuši palīgā vecākus, māsas, brāļus. Bijusi liela talka. “Pa priekšu brauca traktors, kas ar urbi urba caurumus, un mēs paši ar rokām stādījām smiltsērkšķus. Tas bija pirmajā gadā. Nākamais gads bija neveiksmīgs. Stādi bija ļoti slikti, laiks bija ļoti auksts. Traktors negāja. Bija briesmīgi, bet mēs guvām pieredzi,” stāsta Agnese.
Einārs rāda “Dzirkstelei”, ka starp smiltsērkšķu rindām ir trīs metri, starp kokiem ievērots divu metru attālums. Tas gan ierobežojot piekļuvi ar tehniku. Pļaušanas darbus viņi paveic ar parasto mauriņa traktoru. “Mēģināsim caur projektu iegūt traktortehniku, jo citādāk ir grūti ar mauriņa traktoru,” saka Agnese.
Abi nolēmuši darboties arī tūrisma jomā. “Lai var arī pelnīt, ne tikai ieguldīt,” saka Agnese. Pašu spēkiem tapusi viesu klēts “Dižmalas”, un par pieprasījumu nevarot sūdzēties. “Ar nodomu vēl ļoti nereklamējamies. Vēl esam “taustīšanās režīmā”. Bet brauc no Nīderlandes, Kanādas. Kā viņi līdz šejienei tiek? Nīderlandieši mums rakstīja, ka pirmo reizi būs Latvijā. Kanādieši savukārt teica, ka viņi meklē Latvijā savas saknes. Interesanti,” saka Agnese.
Procesā viņiem ir arī “glempings”, kas ir specifisks kempinga veids, proti, uzbūvētas teltis, kurās iekšā ir krāsns un gultas. Tas domāts dabas draugiem. Teritorijas darbi šogad gan esot ievilkušies.
““Glempingam” ņēmām aizņēmumu “Altum”. Esam nopirkuši tepat blakus vēl vienu īpašumu, arī tam ņēmām “Altum” aizdevumu. Daudzi neatzīst “Altum”, bet man liekas, ja spēj pamatot savu biznesa ideju, tad pretimnākšana ir,” saka Agnese.
Padomā viņiem ir arī brīvdabas kino. Kad “Birzmaļos” viesojušies vecāki, esot ārā skatījušies kino. Vecāki arī esot bijuši tie, kas teikuši, ka vajagot to pārvērst par kaut ko lielāku, interesantāku un plašāku. “Divreiz mums nebija jāsaka,” saka Einārs.
Uzrakstījuši projektu “Satekai”, kas atbalstīts. Nākamgad, visticamāk, ka pie viņiem jau varēs skatīties brīvdabas kino.
“Šogad ļoti daudz kas ir izdarīts, un katru gadu mēs “pa perimetru” kāpjamies uz āru. Visu laiku gribas darīt un darīt. Ziema ir depresīvākais laiks, jo mums abiem ļoti patīk fiziski strādāt. Ja citiem vajag iet meditēt, nodarboties ar jogu vai meklēt sevi kaut kādās citās dimensijās, tad mēs saprotam to, ka mēs sevi atrodam šeit. Šī ir vieta, kur atbrauc un vari sākt strādāt zemes darbus. Ieliec rokas zemē, un visas tavas domas tur aiziet. Negācija, sliktais pazūd. Strādā un ne par ko citu nedomā. Elpo svaigu gaisu, ir saule. Mēs paši meklējam, ko atkal sakopt un izdarīt. Tas ir fizisks darbs, un mums patīk,” saka Einārs.
Arī Agnese saka, ka viņi neprot sēdēt un atpūsties. Ar laiku gan saprotot, ka tas ir slikti, jo arī bērni cieš. Viņi pārmetot, ka vecāki visu laiku tikai strādā. “Brīžiem, protams, iestājas sagurums, ka neko negribas. Iepriekšējos gados tas bija vasaras beigās. Savukārt ziemā nevaram sagaidīt vasaru, kad atkal varēsim braukt uz šejieni,” saka Agnese.
Corndorfu ģimenes atziņas par dzīvi laukos:
◆ Mūsdienu cilvēka problēma, kas bieži noved pie braukšanas uz Indiju, dažādu austrumu gudrību pētīšanas un tamlīdzīgām nodarbēm, rodas aiz tā, ka cilvēks nevar atrast jēgu savai dzīvei. Latvietim nevajag meklēt svešas mācības, mums vajag vairāk būt dabā.
◆ Jo ilgāk dzīvojam laukos, jo lielāku pietāti izjūtam pret dabu, dzīvniekiem un dabas parādībām.
◆ Ir viegli teikt, ka viss ir slikti un grūti, bet no tā labāk nebūs nevienam. Latviju veidojam mēs paši, nevis 100 cilvēki Saeimā. Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, un tas jau ir daudz dots! Lai arī varbūt mūsu darbošanās laukos nav veiksmīgākais biznesa projekts ar lielāko peļņu, tomēr gandarījums par to, ka maziņš Latvijas gabaliņš nav aizaudzis un aizmirsts - ir daudz lielāks.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"