Vandaļi posta un piedrazo baznīcu

2019. gada 12. jūlijs 00:00

2394

Pagājuši trīs mēneši, kopš Galgauskas Svētā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcā ar mākslinieka Ivara Drulles veidotu instalāciju tika dota iespēja justies kā dievkalpojumā jeb citā pasaulē, kura zudusi un vairs nekad nebūs. Diemžēl tagad tādas iespējas vairs nav, jo acīmredzot vietējiem pagasta vandaļiem šķita svarīgi apliecināt savu trulumu, sadragājot un saplosot no koka un papīra veidotās dievlūdzēju figūras.
“Kad pirms kāda laika biju baznīcā, viss vēl izskatījās labi. Nevedu projām neko, jo redzēju, ka cilvēkiem patīk, viņi tur fotografējās un lika internetā bildes. Acīmredzot kāds tomēr ir padarbojies ne tajā labākajā veidā. Vajadzēs atkal aizbraukt un sakārtot, kā arī saprast, ko varētu iesākt, lai nezustu interese par šo arhitektūras pieminekli,” spriež I.Drulle.
Viņš ievērojis, ka diezgan daudz cilvēku brīvdienās apmeklē baznīcu, par kuru akcija radījusi pastiprinātu interesi. Vasaras laikā I.Drulle sagatavos arī filmu par Galgauskas pareizticīgo baznīcu, ko demonstrēs televīzijā.

Baznīcu nepieciešams iekonservēt
I.Drulle uzskata, ka vajadzētu baznīcu iekonservēt tādu, kāda tā ir, lai neturpinātos sabrukšanas process. Atjaunot baznīcu nav ne iespēju, ne vajadzības. “Tomēr arī konservācija, protams prasa diezgan daudz naudas. Tā kā baznīcai nav īpašnieka, nav arī neviena, kas būtu ieinteresēts tās saglabāšanā. Ja izstrādātu projektu, tā īstenošanai būtu vajadzīgs vismaz 10 000 eiro finansējums,” spriež mākslinieks. Tiesa, Rietumu bankas labdarības fonds finansē projektus sakrālā mantojuma saglabāšanai. Bet kas sagatavos un iesniegs projektu?
I.Drulle atzinīgi vērtē Galgauskas zemnieku saimniecības “Lācīši” pārvaldnieka Stanislava Gžibovska ģimenes rūpes par baznīcas apkārtnes sakopšanu, to regulāri appļaujot un sakārtojot. Pēc viņa iniciatīvas tika savākti ziedojumi pagaidu jumta segumam. Diemžēl viņa iecere par atpūtas vietas izveidi baznīcas apkārtnē ar laivu nomu Tirzas stāvkrastu apskatei pagaidām nav radusi atbalstu. S.Gžibovskis atzīst, ka nav viegli atrast, kas būtu gatavs izstrādāt projektu baznīcas iekonservēšanai, jo šim cilvēkam vai nevalstiskajai organizācijai vajadzēs uzņemties arī atbildību par baznīcu, kas atrodas mežā patālu no apdzīvotas vietas.

Vai atradīsies, kas uzņemsies iniciatīvu?
“Bēdīgākais ir tas, ka šai baznīcai nav draudzes, kas varētu iesniegt projektu. Tagad skatās viens uz otru, un nekas nenotiek gadiem. Tālāk par runāšanu un vēlmēm netiek,” secina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Sarmīte Dundure. Viņa uzskata, ka situācija būtu labāka, ja pāri Tirzai tiktu atjaunots gājēju tilts, kas atvieglotu ērtāku nokļūšanu līdz baznīcai, nemērojot garu apkārtceļu.
“Tagad baznīca ir pamesta likteņa varā tāpat kā jebkura cita ēka, kam nav saimnieka un kurā neviens nedzīvo,” secina inspektore. Neoficiāla informācija liecina, ka savulaik Stāmerienas pareizticīgo baznīcas pārstāvis ar Galgauskas baznīcu ir iepazīstinājis pareizticīgo konfesijas vadību, tomēr tā nav bijusi ieinteresēta kaut kā palīdzēt. “Ja neviens neuzņemsies rūpes par baznīcu, tad pavisam drīz var pienākt brīdis, kad tā sāks brukt. Jau tagad tās kupols ir pamatīgi sašķiebies un viena siena lietus un mitruma ietekmē var nobrukt,” atzīst S.Dundure.
Vai iniciatīvu varētu uzņemties Galgauskas pagasta pārvalde? Tās vadītājs Jānis Kupcis nenoliedz un arī neapstiprina šādu iespēju, bet sola interesēties par iespēju startēt Rietumu bankas labdarības fonda programmā, kurā tiek piešķirts finansējums sakrālā mantojuma saglabāšanai. “Par ļaunu nenāktu arī tagad pagasta jauniešus iesaistīt baznīcas sakārtošanā. Tiesa, skolēni ne reizi vien ir piedalījušies baznīcas sakopšanas talkās,” norāda J.Kupcis.

Baznīca glabā vēsturiskās atmiņas
Par to, ka Galgauskas baznīcai piemīt savs šarms, liecina tas, ka interese par to periodiski pastiprinās. 2015.gadā redakcijai zvanīja rīdziniece Astra Puriņa, kas informēja par savām iecerēm atjaunot sakrālo celtni soli pa solim. Viņa bija noskaidrojusi baznīcas zemes īpašnieku un aicināja uz sadarbību pagasta pašvaldību, kam, protams, nav pa spēkam šāds darbs.
Kā apskates objekts, kas apvīts neskaitāmiem stāstiem un atmiņām, tas vienmēr bijis un būs nozīmīgs. Baznīca vilina ne tikai interesentus, bet arī tos, kas cer blakus baznīcai esošajos baronu Mengdenu apbedījumos atrast kaut ko vērtīgu. Par laimi, kapu vandaļi pēdējo reizi uzdarbojās 2007.gada rudenī, bet baznīcas postītāji atrodas arvien no jauna. Vietējie iedzīvotāji vēl atceras, kāda bija baznīca pirms tam, kad pagājušā gadsimta 60.gados tā tika pamesta. Padomju varas laikā no baznīcas pazudis svečturis ar 320 svecēm, aizvestas svētbildes, arī 7 zvani sagriezti un aizvesti pārkausēšanai. Vienīgi mazākais zvans ir saglabājies un atrodas Galgauskas kapu kapličā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vandaļi posta un piedrazo baznīcu

Kategorijas