Pēdējais zvans - emocionāls!

2019. gada 12. jūlijs 00:00

153

Skumji priecīga izvērtās pagājušās nedēļas nogale Stāmerienas skolā, kurā pulcējās absolventi, skolotāji un visi tie, kas saistīti ar šo skolu.
Skolas atvadu pasākumu vadīja Edīte Siļķēna un Edijs Frīdenbergs, kuri arī absolvējuši šo skolu. Bija kavēšanās atmiņās, uz skatuves tika aicināti visi skolotāji, kuri strādājuši skolā.
E.Siļķēna “Dzirkstelei” atzīst, ka pasākums bijis domāts kā sirsnīga tikšanās tiem, kurus vieno Stāmerienas skola. “Mums pašiem jānovērtē mirklis, dzīve, ka viss mainās. Gribējās visus vēl sapulcināt uz pēdējo zvanu, izjust skolas atmosfēru. Tiem, kuriem dzīve saistās ar Stāmerienas skolu, tā ir ierakstīta katra biogrāfijā, un tas nav izmaināms. Stāmerienas skola paliks kā katra pirmā skola. Sākotnēji bija doma pasākumu rīkot ārā un tad klasēs ieiet parunāt, bet laika apstākļi iedzina iekšā, un varbūt tas pat bija labi. Pusnaktī izgājām ārā, sadedzām gaismiņas skolas logos un apgājām lielā virtenē ap skolu tā kā apskāvienā. Apskāvām savu skolu, lai tajā turpmāk notiktu labas lietas, lai mēs paši atcerētos savu skolas laiku un to labo, ko katram skolas laiks ir devis, paņemtu līdzi,” stāsta E.Siļķēna.
Gulbeniete Ilona Rudzīte, kura savulaik mācījās Stāmerienas skolā, stāsta, ka pasākums bija sirsnīgs un viņa tā laikā nenodevās skumjām. Tikai mirklis, kad godinājuši skolotājus Brosovus, esot bijis ļoti aizkustinošs! Ļoti emocionāls izvērtās arī mirklis, kad visi sadevušies rokās un gājuši apkārt skolai kā apskāvienā. Pēc tā Stāmerienas tautas deju kolektīva “Poga” puiši skolas priekšā nodejoja “Es izjāju prūšu zemi”.
“Manā skolas laikā 70.-80.gados strādāja vairākas skolotāju ģimenes, piemēram, Koru, Gusaru, Makstenieku, Brosovu ģimenes. Tajos laikos skolā bija kabinetu sistēma, un tie bija tik labi iekārtoti, noformēti, ka guva augstas vietas valstī. To arī pieminēja pasākumā. Protams, žēl, ka skolu aiztaisa. Visiem ir žēl. Bet pasākums Edītes un Edija vadībā bija ļoti emocionāls. Viss bija labi izdomāts. Patīkami bija satikties ar saviem klasesbiedriem un citiem skolasbiedriem, kuri gadiem nebija redzēti. Gribējās, lai būtu vairāk klasesbiedru, jo bija ieradušies tie, kas dzīvo tuvāk,” stāsta I.Rudzīte.
Stāmerienas skolas ilggadējais skolotājs Leonīds Brosovs “Dzirkstelei” atzīst, ka tas bijis gan skumjš, gan savā ziņā priecīgs un arī sirsnīgs pasākums. Sirsnīgi izvērtušies tikšanās mirkļi ar cilvēkiem, kuri gadiem nebija satikti. Lustīga un skaista balle bijusi līdz pat rīta gaismai. No otras puses, pārņēmušas lielas skumjas, jo skolas vairs nebūs. “Prieks, ka skolēni ieradās tik kuplā skaitā! “Bija pilna zāle, un jāsaka, ka tā gandrīz nekad nav bijis. Tik daudz gadu, tik daudz darba, pacietības ir ieguldīts, lai radītu skolas vidi tādu, kāda tā ir! Skolotāji ir strādājuši ļoti radoši un veidojuši skolu, lai tur varētu mācīties mūsu bērni. Pasākumā bija ļoti daudz skolotāju, arī bijušo skolēnu, kas kļuvuši par skolotājiem un strādā citās vietās. Bija ārsti, kas beiguši mūsu skolu. Daudzus skolotājus, kas savu mūžu un dzīves daļu veltījuši šai skolai, mēs tagad atminamies ar klusuma brīdi. Tas ir skumji. Man liekas, ka skola vairs nekad nevarēs pastāvēt. Nekad nebūs tā, kā bija agrāk. Bija laiks, kad klasē bija 30, 40 skolēni un skolā - 200 skolēnu. Direktores Aizupietes laikā bija paredzēts celt jaunu skolu, jo skola bija par mazu. Bija pat projekts. Bet šobrīd... laikam kaut kur paši esam vainīgi, izklīduši pasaulē. Paldies tiem, kas ir palikuši, strādā, cīnās šeit un audzina šeit savus bērnus!” saka L.Brosovs.
Novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs savā uzrunā uzsvēris to, ka darīs visu iespējamo, lai kaut kas skolas ēkā būtu.
“Var gadīties, ka Stāmeriena kļūs par tādu kā tūrisma centru, līdz ar to varbūt arī skolas ēka tur būs iesaistīta. Bet tā ir tāda doma. Te ir pils, bānītis, baznīca, “Sonāte”. Varbūt arī kuģītis būs uz citu gadu,” cerīgi bilst L.Brosovs.
Arī E.Siļķēna teic, ka bijusi diskusija un domas, kas tad nākotnē varētu būt skolas ēkā. “Protams, tā jau ir cita realitāte un sarunas jāveic kaut kā citādāk. N.Audzišs pieminēja, ka Stāmeriena ir tūrisma meka Gulbenes novadā, līdz ar to skola varētu savu dzīvi turpināt saistībā ar to. Bet nekas jau nav vēl nolemts,” uzsver E.Siļķēna.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pēdējais zvans - emocionāls!

Kategorijas