Bija gatavs cīnīties kaut ar milzu pārspēku!
Biju tā aizrāvusies ar rakstudarbiem 6.jūlija rīta pusē, ka tikai pēcpusdienā attapos paskatīties TV programmā. Ieraudzīju kaut ko pavisam negaidītu: tur pirms un pēc vakara “Panorāmas” rakstīts – Latvijas valsts armijas simtgades lielkoncerts.
Steidzu ieslēgt televizoru. Paldies, Dievam, ka tiku laikus pamodināta! Viss, kas saistīts ar Latviju, tās armiju, bija mana tēva tiešais darbs. 10.jūlijs esot atzīts par 1919.gada Latvijas armijas dibināšanas dienu. Tātad šogad - arī Latvijas armijas simtgade!
Mans tēvs Jānis Rikveilis (dz. 1891.g.) apmēram 1912.gadā paņemts krievu armijā zaldātos (tā to teica toreiz). Tēvs jau skolas gados bija spiests visu mācīties tikai krievu valodā, pat starpbrīžos skolā bija jārunā krieviski. Armijā atzina viņu kā spējīgu kara mākslā un nosūtīja instruktoru apmācībā. Sākās Pirmais pasaules karš, un tēvs to dabūja piedzīvot visādi - gan mirkstot līdz krūtīm purva rāvā, gan šaujot un aizsargājot pats sevi, līdz tika nosūtīts uz Verdenas cietoksni Francijā, kur bija jānosargā cietoksnis no Vācijas ķeizara armijas. Deviņus mēnešus esot ilgusi šī Verdenas cietokšņa noturēšana. Milzīga asiņu jūra plūdusi, bet tomēr mana tēva aizsarggrupa noturējusies, tikai tēvs bijis smagi ievainots. Nosūtīts atpakaļ uz Petrogradu ārstēties. Tur saticis medmāsu Terēzi Makstenieci, un uzplaucis mīlestības zieds. 1917.gadā pēc cara gāšanas Maskavā armija sāka dalīties un tie, kas gribēja piedalīties Latvijas atbrīvošanā no Krievijas varas, arī mans tēvs un mana topošā māte, caur Igauniju no Petrogradas atgriezās Latvijā. Tur viņi abi plecu pie pleca turējās kopā līdz pilnīgai Latvijas un Rīgas atbrīvošanai.
Kad tēvs ar māti apprecējās un ieguva tiesības uz jaunsaimniecības celtniecību turpat blakus tēva tēva mājām, tikai dažus gadus (līdz 1928.gada pavasarim) formastērps tika nolikts malā. Kaut kādās vadmalas biksēs un vamzī strādāja augas dienas, pat naktis, un viss tika paveikts – galvenās ēkas uzceltas, pirmdzimtais arī klāt pirmajā pavasara dienā. Tā bija meita Vija, vārds ņemts no vārda “Lat-vija”. 1928.gada septembrī tēvs atkal atgriezās Latvijas armijā, Madonas apriņķa kara pārvaldē. Viss notika. Mājās, kuras nosauca par “Verdenu”, palika saimniekot tēva vecākais brālis ar ģimeni. Mūsu ģimene ziemā dzīvoja Madonā, vasarā – “Verdenā”. Tēvs darīja visus iespējamos un arī grūtāk iespējamos darbus – apmācīja jaunkareivjus visos veidos. Arī man ļoti patika apvidus apmācība. Bet, kad puiši soļoja aiz sētas, es Madonā soļoju līdzi: galva augšā, mugura taisna, skats uz priekšu utt. Vai ir vēl jājautā, kāpēc tēvam piešķirts Viestura ordenis? Arī 1940.gadā, kad izsludināja mobilizāciju, bet pēc tam atsauca, tēvs jutās ļoti sāpināts. Viņš bija gatavs cīnīties kaut ar milzu pārspēku! Tēvs beidza dienestu kā jaunākais leitnants.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"