Palielinās studiju maksa

2019. gada 12. jūlijs 00:00

128

Šogad vairākās izglītības iestādēs ir plānots studiju maksas kāpums - Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē. Lielākoties cenu kāpums ir saistīts ar valsts budžeta finansējumu, plānotajiem ieguldījumiem vai studiju pašizmaksu. Tomēr par izglītību kādam ir jāmaksā, un tie ir studenti. Studenta bieds – kredītsaistības.

Žaklīna Stricka, studē Vidzemes Augstskolā

Studiju maksas paaugstināšana mani tieši neskar, jo studēju Vidzemes Augstskolā. Ja šāda situācija būtu augstskolā, kur studēju, tad domāju, ka arī tad tas mani būtiski neskartu. Pirmkārt, jau tāpēc, ka Vidzemes Augstskolā ir diezgan draudzīgas cenas, un maksas paaugstināšana par aptuveni 50 eiro diez vai kaut ko mainītu. Piemēram, ja es maksātu 1500 eiro gadā, vai manā dzīvē kaut ko mainītu 1550 eiro? Otrkārt, esmu budžeta grupā. Kā studiju maksas paaugstināšana ietekmētu mani, ja es apgūtu vairāk ar medicīnu saistītas nozares? Visticamāk, neietekmētu. Vidusskolēni neizvēlas studēt eksaktās zinātnes. Tie, kas tās studē, ir rēķinājušies ar attiecīgo naudas summu, kas ir samērā liela. Tomēr situācijas atšķiras, iespējams, šī summa kādam var būt par izšķirošo iemeslu, lai ņemtu kredītu tikai tāpēc, ka visam līdzekļu var nepietikt. Nedomāju, ka problēma slēpjas skolās, maksu paaugstināšanā, bet gan kaut kur dažas pakāpītes augstāk. Galvenais, lai mūsu topošie eksakto un medicīnas zinātņu speciālisti pēc tam arī saņemtu adekvātu atalgojumu proporcionāli tam milzīgajam darbam, ko viņi veic ikdienā un kura apguvei sevi izlika studiju gados.

Ainars Balcers, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs

Vairāk nekā 50 % studentu maksā par studijām, bet tikai 10 % no tiem izmanto valsts galvoto studiju kredītu mācību maksai. Pārējie ir spiesti meklēt alternatīvus finansēšanas avotus, turklāt studiju laikā ir arī nepieciešami naudas līdzekļi ikdienas vajadzībām, tāpēc daudzi apvieno darbu ar studijām, no kā var ciest mācību procesa kvalitāte. Latvijas Studentu apvienības aptauja liecina, ka tikai puse no studijas uzsākušajiem vispār ir izskatījuši iespēju aizņemties no komercbankām. Tikai 40 % ir reāli vērsušies bankās. Acīmredzot ir nepieciešami uzlabojumi studentu kreditēšanas sistēmā, kas ir izstrādāta aptuveni pirms 20 gadiem. Šobrīd situācija ir citāda, aizņemšanās un kreditēšanas pieredze ir lielāka, pieejami jaunāki un modernāki finanšu risinājumi. Arī tehnoloģiskās iespējas ir būtiski mainījušās. Mūsdienām pašreizējā studentu kreditēšanas sistēma ir administratīvi par smagu un diezgan laikietilpīga, kas, pirmkārt, nerosina banku vēlmi iesaistīties studentu kreditēšanā un, otrkārt, liedz studentiem saņemt kredītu pietiekami ātri. Kā galveno šķērsli kredīta saņemšanai daudzi min nepieciešamību valsts galvojumam piesaistīt arī privāto galvotāju, kas nereti neatbilst noteikumos izvirzītajām prasībām nepietiekamu vidējo ienākumu, vecuma barjeras vai nenokārtotu parādsaistību dēļ. Iztēlojoties ideālo studentu kreditēšanas modeli, uzskatu, ka sistēmu atvieglotu arī citu komercbanku iesaistīšanās studentu kreditēšanā, jo šobrīd tiesības izsniegt valsts galvotos studiju kredītus ir tikai vienai bankai. Lielāka konkurence radītu ne vien pašsaprotamu izvēles brīvību, ļaujot cilvēkam izvēlēties tuvāko un ērtāko kredīta devēju, bet arī uzlabotu servisu un palīdzētu bankām veidot augsni valsts ekonomiskajai izaugsmei nākotnē.

Jolanta Zirne, Gulbenes novada pedagoģe, karjeras konsultante

Izvērtēt noslieci, uz kurieni dodas studenti, var tikai ilgākā laika posmā. Apskatoties statistiku, pagājušajā mācību gadā bija 120 absolventi. 40 no viņiem devās augstākās izglītības virzienā, viena trešdaļa uzsāka darba gaitas un pārējie bija tehnikumu un koledžu audzēkņi. Visvairāk jaunieši tomēr izvēlas Latvijas Universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti. Protams, tiek izvēlēta arī Vidzemes Augstskola, kas ir arī diezgan tuvu un ar modernām studiju programmām. Skolēni izvēlas arī nākotni saistīt ar Nacionālo aizsardzības akadēmiju, Rīgas Stradiņa universitāti. Ļoti daudzi jaunieši joprojām izvēlas informācijas tehnoloģijas, ekonomiku, uzņēmējdarbības vadību. Labi, ka jaunieši joprojām izvēlas būvniecību, kas arī ir stabila vērtība, arī tirdzniecību un mārketingu. Tie jaunieši, kuri stingri nolēmuši studēt, studēs jebkurā gadījumā. Ir studiju kredīti, daudz iespēju pieteikties stipendijām, ir budžeta vietas. Interesanti, kāpēc jaunieši nedodas Rēzeknes vai Daugavpils virzienā, kur viss faktiski ir lētāk? Šīs augstskolas ir kā neizmantots resurss. Attiecībā uz studiju maksu ir nepieciešams meklēt risinājumus. Tur, kur ir prestižs un pieprasījums, tur arī var paaugstināt maksu. Darba devējam būtiska ir darbinieka vēlme un motivācija, nevis augstskolas prestižs. Arī Gulbenes novada pašvaldība atbalsta jauniešus - gan ar stipendijām, gan konsultācijām.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Palielinās studiju maksa

Kategorijas