Turpinās strukturālas pārmaiņas administrācijā

2019. gada 16. jūlijs 00:00

3476

Turpinās strukturālas pārmaiņas administrācijā

Pagājušonedēļ Gulbenes novada pašvaldībā ir notikušas vairākas sanāksmes, kurās runāts par kultūras pārvaldes, sporta pārvaldes un izglītības pārvaldes veidošanas iecerēm, tādējādi reorganizējot šobrīd administrācijā esošo Izglītības, kultūras un sporta nodaļu.
Paredzams, ka jaunveidojamajām pārvaldēm ir jāsāk darboties ar 1.septembri. Nākamajā domes sēdē lemšana par to vēl nenotiks. Visticamāk, tiks sasaukta ārkārtas domes sēde jūlija beigās vai arī lems augusta domes sēdē.
Pašvaldības izpilddirektore Lienīte Reinsone notikušo diskusiju sakarā publiski izteicās, ka kultūras nozares pārkārtošana vienotā pārvaldībā būs sarežģītāka nekā sporta pārvaldes izveide. Iemesls – kultūras nozare ir daudzveidīgāka, tajā ir vairāk dažādu iestāžu, ieskaitot mūzikas skolu un mākslas skolu, bibliotēku, muzeju.
L.Reinsone sacīja, ka ir doma iepazīt kādas citas pašvaldības pieredzi, kur jau izveidota un darbojas kultūras pārvalde.
Domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs teica: “Izmaiņas vienmēr ir sāpīgas un varbūt uzreiz neizprotamas par to, kā mēs tālāk dzīvosim un strādāsim.” Viņš akcentēja, ka svarīgi ir ļauties procesam. Ja kaut kas nebūšot labi vai pareizi, vienmēr to iespējams mainīt.

Par kultūras pārvaldi vēl maz skaidrības
Teorētiski spriežot, jaunveidojamās pārvaldes lielā mērā nodarbosies ar pienākumiem, kurus šobrīd pašvaldībā veic kultūras komisija un sporta komisija. Vai tas nozīmē, ka šīs komisijas kļūs liekas?
Tam negrib piekrist Antra Sprudzāne, kura vada kultūras komisiju un ir novada bibliotēkas direktore. “Dzirkstelei” viņa saka, ka “pilnā apjomā 1:1” jaunveidojamā kultūras pārvalde tomēr nevarētu pavisam aizstāt kultūras komisiju. A.Sprudzāne domā, ka notikušas tikai pirmās iesākuma sarunas “tīri saturiski un profesionāli”, līdz ar to viņa neredz, ka jau 25.jūlijā varētu nodot deputātu balsojumam kultūras pārvaldes izveides modeli.
Novada pašvaldības vecākā konsultante kultūras jomā Līga Vītola “Dzirkstelei” saka, ka veidojamās pārvaldes nolikuma projekts visu laiku tiek pārstrādāts. “Pašlaik vēl nav skaidrības,” viņa atzīst. Tajā pašā laikā L.Vītola uzsver, ka “ir simtprocentīgi skaidrs – kultūras pārvaldi vajag”.
Novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza “Dzirkstelei” saka: “Ir darba materiāls, ar kuru tagad iesaistītie strādā. Patiesībā tā forma vēl nav zināma un saturs arī. Bet ir projekts, par ko mums diskutēt. Mums ir juristi un iesaistītie cilvēki, kas beigās šo projektu varētu virzīt uz apstiprināšanu novada domē.”
Lizuma kultūras nama vadītāja Elita Dūte “Dzirkstelei” saka, ka “ir svarīgs cilvēks”, kas vadīs kultūras pārvaldi. Viņa šo cilvēku salīdzina ar kādreizējo vecāko konsultanti kultūras jomā mūsu pašvaldībā. Kā etalonu šāda vadošā darba veikšanai nosaucot visiem labi zināmo Edīti Siļķēnu, kura kultūras darbam ziedojusi visu, ieskaitot savu veselību, privāto laiku un sirdij mīļo darbošanos Gulbenes Tautas teātrī. Pēc viņas domām, kultūras pārvaldes vadītājam ir jābūt ne tikai profesionālim, bet arī novada patriotam. Kultūras nozares sakārtošana nenozīmē tikai finanses, tā ir iestāžu akreditācija, kurā kultūras iestādes vadītājam jābūt ar augstāko izglītību. Tas ir arī pakalpojuma grozu piedāvājums, ņemot vērā katras kopienas raksturīgo, nepieciešamo un iespējamo, saglabājot kultūrpolitiku mūsu valsī. Kultūras nozarē darba apjoms ir daudzveidīgs un milzīgs, jo tas aptver profesionālās izglītības iestādes – mūzikas un mākslas skolu -, bibliotēkas, muzejus - katru ar savu specifiku. “Vienam cilvēkam to paveikt ir diezgan sarežģīti, bet noteikti var mēģināt. Skatoties uz kaimiņu pašvaldībām, redzams, ka tur ir bijusi izdalīta atsevišķi kultūras nozare ar savu pārvaldi, taču vēlāk atkal tās ir apvienota ar izglītības un sporta nozari,” saka E.Dūte. Viņa uzskata, ka kultūras nozarē novadā strādā pieredzējuši, zinoši savas jomas speciālisti: Sandra Dikmane, Ilona Matīsa, Antra Sprudzāne, Valda Vorza un citi, kuri ļoti veiksmīgi vada savas nozares Gulbenes novadā. “Cilvēkam, kurš uzņemsies virsvadību kultūras pārvaldē, ir jābūt milzīgai erudīcijai,” akcentē E.Dūte.
Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane “Dzirkstelei” pauž, ka kultūras pārvaldes tapšana “pašlaik ir procesā”. “Mēs katrs mēģinām saprast, kādā statusā un kādā sadarbības modelī mēs visi tur varam būt. Uz jautājumiem atbildes mēs vēl meklējam,” viņa saka.

Uzsvars - sporta finanšu izmantošana
Sporta pārvaldes izveides iemesls nav ambīcijas vai vēlme ar kādu izrēķināties – uzsvēra L.Reinsone.
Arnis Šķēls, kurš šobrīd pašvaldībā vada Izglītības, kultūras un sporta nodaļu, kas tiks reorganizēta, izteica viedokli par lielākas patstāvības saglabāšanu bērnu un jaunatnes sporta skolai. Tai, kā viņš uzskata, ir jāpatur esošā sporta bāze savā pārraudzībā.
L.Reinsonei iebilda - līdz šim nekas labs neesot iznācis no tā, ka “sporta skolas direktors plāno remontus un pastāv uz to nepieciešamību, kaut gan galarezultāts ir aplamības”. Viņa uzsvēra, ka vajag “izskaust tās nejēdzības, kur ir būtiski finanšu ieguldījumi, bet izlietojums – citam mērķim”.
N.Audzišs sacīja, ka sporta skolai nevajag nodarboties ar saimnieciskajiem jautājumiem. Sporta skolas vadībai turpmāk būs jānodarbojas ar saviem tiešajiem pienākumiem - treniņdarbu, metodisko darbu, analīzi, semināriem, audzēkņu dalību sacensībās un sporta nometnēs. Saimniecisko jautājumu risināšana būs jāatstāj sporta pārvaldes ziņā.
Tika prezentēta veidojamās novada sporta pārvaldes iespējamā struktūra. Pārvaldes vadītājam (tas būs jauns amats, uz kuru tiks izsludināts konkurss) varētu būt divi vietnieki – sporta darbā un saimnieciskajā darbā. Sporta pārvaldes vadītāja pakļautībā esošie amati tiks piedāvāti tagad strādājošajiem darbiniekiem - darbs nevienam netiks uzteikts.
Publiski izskanēja pirmie komentāri. Gulbenes sporta centra direktors Ziedonis Lazdiņš izteicās, ka līdz šim viņu personīgi neviens nav informējis vai taujājis pēc viņa domām saistībā ar sporta pārvaldes veidošanu.
Lejasciema pagasta sporta darba organizators Valērijs Gabdulļins pauda, ka jebkuras pārmaiņas ir saistītas ar finanšu aprēķiniem. Viņš grib saprast, vai tagad sportam tiks tērēts vairāk līdzekļu vai otrādi.
Gulbenes sporta veterānu kustības pārstāvis Gunārs Rubenis teica, ka sporta pārvaldes izveide nozīmē svītras pārvilkšanu šobrīd esošajai sporta sistēmai novadā. “Daļu no tās sistēmas jau mūsu sporta komisija ir sagrāvusi,” viņš teica. G.Rubenis arī gribēja zināt, vai sporta komisija tiks izformēta sakarā ar sabiedrības pārstāvju iesniegtajām sūdzībām novada domē.
Brīvās cīņas treneris Atis Jencītis pauda bažas, ka sporta pārvaldes vadītājam tiks dota liela vara. Kas notikšot, ja šim vadītājam būs mīļie sporta veidi un nemīļie? Ja radīšoties komunikācijas problēmas?

Izglītības pārvaldes izveidē viss skaidrs
Arī veidojamā izglītības pārvalde ar tās vadītāju tāpat kā kultūras pārvalde vai sporta pārvalde strādās pašvaldības izpilddirektores tiešā pakļautībā. L.Reinsone sacīja, ka būs amatu nosaukumu un aprakstu izmaiņas. Tas ir saistīts ar darbinieku (Anita Birzniece – red.), kas izceļas ar vispusīgām prasmēm un kurš jau gada sākumā darīja zināmu, ka pametīs amatu administrācijā. “Šā konkrētā darbinieka amata pienākumi nav 1:1 nododami nevienam citam. Tās ir šā cilvēka gadiem izkoptās kompetences, zināšanas. Var teikt – universāls cilvēks! Pildīja dažādus pienākumus papildus tiešajiem amata pienākumiem. Šā viena darbinieka aiziešana izraisa nepieciešamību pārskatīt amata pienākumus visiem pārējiem,” teica L.Reinsone. Viņa uzsvēra, ka, pat neveidojot izglītības pārvaldi, bet ļaujot turpināt darbu Izglītības nodaļai, tur būtu nepieciešamas iekšējas, strukturālas pārmaiņas.
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis sacīja, ka noteikti profesionālās izglītības iestādes – sporta, mākslas, mūzikas skola – arī turpmāk būs daļēji saistītas ar Izglītības pārvaldi, nevis katra tikai ar savas nozares – sporta vai kultūras – pārvaldi.
L.Reinsone sacīja, ka par veidojamajām trim pārvaldēm esošās Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vietā deputāti tiks aicināti diskutēt jau šīs nedēļas komiteju sēdēs, kuras, kā zināms, ir atklātas un apmeklēt drīkst ikviens interesents. 17.jūlijā pulksten 10.00 ir plānota tautsaimniecības komitejas sēde, pulksten 15.00 – izglītības, kultūras un sporta komitejas sēde, 18.jūlijā pulksten 9.00 – finanšu komitejas sēde.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Turpinās strukturālas pārmaiņas administrācijā

Kategorijas