Tīrumu ar usnēm pārvērš par košu dārzu

2019. gada 19. jūlijs 00:00

4905

“Es sev ar smaidu veidoju viegli kopjamu dārzu un attīstu savu filozofiju par augu un augšanas apstākļu saderību, lai viegli aug un nav daudz jākopj. Salāgoju sava dārza zemi ar augiem, kam tur patiks,” saka rancēniete Inga Freimane.
Ingas dārzā zied ne tikai vairāku desmitu šķirņu peonijas un flokši, ir dažādi koki un daudz ziedošu krūmu - kopā 283 augi! Dārzā trūkst lielo koku, un tā viņai ir kā sāpe, jo to milzu vērtību, ko dod ainavā vairāku cilvēku mūža ilgumā audzis koks, nevar pārvērtēt. “Gribas, lai koki aug ātrāk. Koki ir milzīga vērtība! Liepas pat - kad te tās ziedēja, sēdi un baudi to smaržu. Es cenšos stādīt kokus, bet tie neaug tik ātri,” saka Inga.

Dārzā vajag ielaist arī dabu
Nekas vairs neliecina par to, ka pirms 11 gadiem te, kur tagad Inga ir iekopusi dārzu, ko gan viņa pati sauc par pļavu ar dārza elementiem, ir bijis tīrums, kur “augušas usnes līdz acīm”. Tika uzcelta pirts, izrakts dīķis.
“Kaut kā tas aizgāja. Pirmās peonijas, tad otrās. Es gan sāku nepareizi, jo visās malās sāku veidot ziemciešu dobes. Likās, ka būs ļoti skaisti. Tas ir milzīgs darbs pļavā taisīt ziemciešu dobes. Šobrīd vairāk dodu priekšroku krūmiem – zināmiem un mazāk pazīstamiem. Pavisam netīšām ir sanācis, ka to man tagad ir daudz. No muļķīga hobija nu jau aizgājis par tālu. Esmu aizrāvusies un nevaru apstāties,” smaidot par savu sirdsprieku saka Inga.
Dārzā noteikti vajag vietu, kur nolikt solu un vērot dabu, lai varētu skatīties arī aiz dārza robežām. Ainava blakus dārzam ir papildus bezmaksas bonuss. Dārzā vajag ielaist arī dabu – ziemā barot putnus, pavasarī likt būrus, ļaut stirnām “frizēt” krūmus, mazliet pieciest kurmjus un ūdensžurkas. “Jā, tās aiznes manas tulpes - nu tad vairs neaudzēju tulpes. Pavasara priekam stādu narcises - tās neēd. Kurmis ir labs augsnes indikators. Ūdensžurkas gan cenšos nedaudz ierobežot ar miltiem, ģipsi un ūdeni,” viņa stāsta.
Veido viegli kopjamu dārza variantu
Šoziem Inga mācījās ainavu arhitektūru, jo vēlējās saprast, kas viņas dārzā ir pareizi vai nepareizi, saplānot, kā labāk darīt. “Visi, kas mācījās, teica, ka grib viegli kopjamu dārzu. Jā, man arī ir viegli kopjama dārza variants. Pirmkārt, pašam ir jāsaprot, cik daudz laika esi gatavs veltīt dārzam, un, otrkārt, jāprot atlasīt augus atbilstoši vietai, neiet pret dabu, fizioloģiskajiem augu nosacījumiem. Man šeit ir mālaina augsne ar labu pH līmeni. Nezinu, kā man būtu jāpūlas, lai es te varētu audzēt rododendrus, kuriem nepieciešama skāba augsne. Tad arī rodas sarežģīti kopjamie dārzi. Man ir krūmi, liela auguma ziemcietes, peonijas, flokši. Tagad Latvijā, kad tirgus ar Eiropu un pasauli ir vaļā, var iegādāties tik daudz skaistu krūmu! No dekoratīvajiem krūmiem vien var dārzu uztaisīt. Un tas tiešām ir viegli kopjams dārzs,” stāsta Inga.
Dekoratīvie krūmi izdaiļo dārzu. Tie nepaliek nepamanīti pat drūmās vasaras dienās. Par to pārliecinājās arī “Dzirkstele”, jo diena, kad mums bija iespēja staigāt pa Ingas dārzu, bija nomākusies, pelēki drūma un lietaina. Šajā laikā viņas dārzā zied dekoratīvie plūškoki, kas ir skaists akcents dārzā. To skaistums ir dzeltenajās lapās. Ir arī rozā plūškoks. Dārzā tas ir spilgts akcents. “Esmu taisījusi plūškoka ziedu sīrupu. Bija labs,” saka Inga.
Lielākais koks Ingas dārzā ir melnais valrieksts, ko arī izmanto kā liela izmēra apstādījumu koku. Tas gan šogad esot apsalis. Ingas dārzā aug arī eksotiskā katalpa, kas ir skaista rota dārzam ziedēšanas un arī augļu laikā. Inga stāsta, ka šis koks vēlu plaukst un visiem liekas, ka tas ir nosalis. “Kad nozied, tad paliek tāda kā pāksts, kas ilgi ziemā skan. Tautas nosaukums tam ir - desiņkoks,” stāsta Inga.
Latvijas dārzos iecienīts ir irbeņlapu fizokarps. Tam vieta rasta arī Ingas dārzā. Tas ir skaists ne tikai ziedēšanas laikā, lapu krāsojums to padara skaistu visu laiku. Tas ir arī praktisks, jo labi kalpo putekļu aizsegšanai. “Tas aug kā zvērs! Stādi ir lēti. Ja vajag dzīvžogu, tad jāstāda šis, nevis tūjas,” iesaka Inga. Interesants akcents dārzā ir sausserdis, kuram vienlaikus ir ziedi un augļi. To ogas var baudīt, vēl pirms dārzā ir ienākušās zemenes.
Ingas dārzā aug arī lazdas, kuras viņa pati izaudzējusi no riekstiem, kaut gan necerējusi, ka tas izdosies. Un šogad rādās, ka būs laba riekstu raža. Vieta dārzā rasta arī snuķaugļu lazdai, kuras riekstu galā ir aptuveni 2 līdz 3 centimetrus garš “snuķītis”. “Rieksti tai ir katru gadu, un tie ir ēdami,” saka Inga.
Skaistas ir arī ziedošās spirejas. Tās ir dažnedažādas, krāšņas un zied bagātīgi. Savukārt sēdlapu djērvilu iecienījušas bites. Rudenī tā paliek sarkana, bet, kad plaukst, tad ir bronzas krāsā.
Mosanas abēlija nav bieži stādīts krūms Latvijas košumdārzos, bet Ingas dārzā ir. Tā ziedi ir ļoti smaržīgi. Savukārt pīlādzis, kā zināms, jau kopš seniem laikiem latviešiem bijis ļoti svēts koks, tāpēc to daudzi audzē pie mājas. Ingas dārzā pīlādzis ir ar dzeltenām ogām. Tāpat aug arī dekoratīvā ābele, kurai ir sarkanas lapas un balti ziedi, un tā neaug liela.
Lai dārzu padarītu vēl interesantāku, vieta ierādīta arī skujkokiem. Ingas dārzā var pārliecināties par to, cik dažādas var būt egles un priedes. Balzameglei ir skaisti čiekuri, kuri aug uz augšu. “Tā iegādāta Strenču kokaudzētavā. Bet man ļoti patīk “Latvijas Valsts mežu” kokaudzētavas, tur var dabūt interesantas lietas par labu, ne kosmisku cenu. Šī egle tika trīs reizes nopļauta, bet dzīvo! Skujas ir tik mīkstas! Tā nav kā asā egle,” stāsta Inga.
Arī balzambalteglei ir mīkstas skujas un tā labi smaržo. Inga to izmanto pirtsslotām. Uzmanību pievērš arī kāda egle, kurai čiekuri ir zaru galos. Inga stāsta, ka tā ir parastās egles šķirne. Savukārt Maķedonijas priede dārzā izceļas ar gariem un iespaidīgiem čiekuriem. Arī sīkziedu priede var lepoties ar iespaidīgiem čiekuriem.

Flokši - iecienīti dārza ziedi
Ingas dārzā ir vairāk nekā 40 flokšu šķirnes. Tie piesaista ar savu skaistumu un krāsu bagātību. “Flokšiem ir ļoti daudz šķirņu. Pat teiktu, ka vairāk nekā peonijām. Ja aizbrauc uz dažādām stādaudzētavām, tad var redzēt, cik plašs ir flokšu piedāvājums. Tas, ka mums, uzmetot aci uz dobi, liekas, ka visi ir rozā vai balti, tā nav. Bet tas ir normāli, ja nav “klikšķa” uz kolekcijas vākšanu, neieraudzīt nianses, un vai arī vajag tik ļoti iedziļināties,” saka Inga.
Pašai gan esot radies pamatīgs “klikšķis” uz šiem ziediem. Tie dārzā aizpildot visu jūliju un augustu, ir viegli audzējami. Ja ieskatās, tie ir tik dažādi - balti, zilgani, violeti un rozā, augsti un zemi, agri un vēli, skaraini un plankumaini. Ziedu vidū var būt gaišākas vai tumšākas krāsas actiņas - jāspēj tik ieraudzīt! “Flokši vēl tā kārtīgi nav sākuši ziedēt, un es par to priecājos, jo tiem jāzied jūlijā, augustā,” stāsta Inga.
Ar nepacietību viņa gaida, kad uzziedēs tumši rozā flokši ‘Picasso’. Savukārt kopš Jāņiem zied baltais floksis ‘Schneelavin’ (‘Sniega lavīna’). Tā ziedi ir sniegbalti un tiešām atgādina kupenu.
Ingu uzrunājušas arī čīkstenes, kuras sāk ziedēt rudenī pēc flokšiem un esot samērā sausumizturīgas. “Šobrīd audzētavās var dabūt dažādas interesantas šķirnes. Augs ir dekoratīvs no paša pavasara. Čīkstenes iederas ne tikai kapu apstādījumos, bet arī dārzā. Smuka puķe!” saka Inga.
Dārzā tapšanas stadijā ir arī kukaiņu namiņš - ar domu, ka jāpalīdz kukaiņiem un jāpaaugstina sugu daudzveidība. Kukaiņu mājas celtniecībai ieteicamie materiāli ir niedres, veci koki, ģipsis, un tai jāatrodas uz zemes.
- Teksts: Inita Savicka,
foto: Gatis Bogdans

+ 3

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tīrumu ar usnēm pārvērš par košu dārzu

Kategorijas