Kāpj cenas – kāps arī minimālā alga?

2019. gada 19. jūlijs 00:00

Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas sēdē konceptuāli iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro no 2020. gada. Ja arī minimālās algas apjoms tiktu pacelts, tā joprojām būtu zemākā Baltijas valstīs (Lietuvā – 555 eiro, Igaunijā - 540 eiro). Tomēr šis lēmums nav apstiprināms tikai politiski, nepieciešams arī citu pušu viedoklis.

Dāvis Rutkis, pašnodarbinātais:

- Es īsti nezinu cilvēkus, kas gribētu strādāt par to minimālo algu, tajā pašā laikā ļoti daudzi cilvēki strādā par šādu algu – kaut kāds labums algas kāpumā jau noteikti būs. Tāpat arī dīvaini šķiet, ka skolēni, kas strādā pa vasaru caur Nodarbinātības valsts aģentūru, saņem minimālo algu, kaut gan ir arī tādi darbinieki, kuriem darba likme ir tikai pusslodze vai vēl pat mazāk. Godīgi sakot, es pats par minimālo algu negribētu strādāt, pat nevaru iedomāties, kā tas būtu, jo nauda ir vajadzīga visur, kur vien ej. Uzskatu, ka minimālā alga ir iespējama tādos darbos, kur ir mazāks atbildības līmenis. Nevar arī pieprasīt stundas likmi, jo ir tādi cilvēki, kas uzdoto var padarīt pa divām stundām, bet kādam citam pie konkrēta darba darīšanas būtu nepieciešama visa diena. Tāpat arī nodokļu slogs mums ir ļoti liels. Manuprāt, minimālajai algai būtu jāsasniedz vismaz 700 eiro mēnesī. Viens ir pacelt algu, tomēr cita lieta, ka nodokļi vien kāpj un cenas veikalos nesamazinās. Labs salīdzinājums ir degvielas cenas Vācijā, kur tās ir līdzīgas Latvijai, tomēr tur minimālā alga sasniegusi 1550 eiro mēnesī. Latvijā cenas ir tā kā Eiropā, pat dārgāk un algas diemžēl - trīs reizes mazākas. Latvijā ir arī vēl tāda problēma, ka cilvēki, ja viņi nav apmierināti ar savu algu, sāk pelnīt paši ne tajos labākajos veidos. Uzskatu, ka pie mums ir ēnu ekonomika ir augstā līmenī.

Aldis Stūriška, SIA “Grantiņi 1” valdes priekšsēdētājs:

- Es domāju, ka minimālajai algai vajadzētu būt adekvātai, jo cilvēkiem tomēr kaut kas ir jāēd. Par darba devējiem runājot - ja tas ir vienīgais veids, kā piespiest cilvēkus maksāt, tad tā arī jādara, jo tam mehānismam kaut kā ir jākustas uz priekšu. Ja cilvēks ir spiests strādāt par tik mazu atalgojumu, tad nu kaut kas nav kārtībā. Vai nu algas maksātāja bizness ir nepareizs vai vienkārši vieta, kurā viņš strādā, nav sakārtota. Cilvēkam nebūtu jāstrādā par tik zemu atalgojumu, tad vienkārši jādara kaut kas cits. Cits jautājums, vai celsies nodokļi. Par to noteikti būtu jādomā, lai cilvēkiem nebūtu tik liels nodokļu slogs, būtu jāmeklē kādi risinājumi. Uzskatu, ka minimālā alga būtu jāceļ, jo tas arī tā neglīti izskatās uz Igaunijas un Lietuvas minimālās algas fona, jo šeit tā jebkurā gadījumā būs mazāka. Tāpēc kaut kas ir jādara un jāļauj cilvēkiem tomēr dzīvot, nevis tikai cīnīties. Droši vien, ka būs tādi darba devēji, kas nav ar mieru celt šo minimālo algu, bet vai mums vajadzētu pakļauties viņu spiedienam? Es teiktu, lai viņi meklē citu biznesa modeli vai ceļ ražību, lai sāk domāt, un cilvēki nav pusbadā jātur. Domāju, ka būtu jāpalielina arī neapliekamais minimums.

Marija Ziediņa, pārdevēja:

- Es uzskatu, ka alga jebkurā gadījumā būtu par mazu. Būtu labi, ja alga būtu līdzvērtīga arī citām Baltijas valstīm, jo Latvijā šobrīd tā tāpat sanāk mazākā. Minimālajai alga būtu jābūt vismaz 700 – 800 eiro. Manuprāt, visiem ir vajadzīgi vienādi nodokļi, nevis tiem, kuriem ir lielāka alga – tiem lielāki un tiem, kuriem mazāka – tiem mazāki nodokļi. Visi taču cilvēki strādā un katram ir sava sfēra. Algas arī izvērtē. Pārdevējai nemaksās to pašu, ko, piemēram, pagasta pārvaldniekam. Tāpat arī, ja ir bērni, protams, ka tiem ir vajadzīgi atvieglojumi. Uzskatu, ka mums arī vajadzētu kādas balss tiesības, nevis tikai politiķiem un darba devējiem. Kur tad paliek darbinieki? Tas sāk likties kā diskriminācija. Viss slīd uz leju. Tas novērojams gan pēc cilvēku pirktspējas, gan citiem ieradumiem. Cenas tikai aug un algas paliek tādas pašas. Degvielas cenas ir tādas pašas kā Dānijā. Jāsaka tā, ka Latvijā var atļauties dzīvot tikai bagāti cilvēki vai arī tādi, kas ir uz nabadzības sliekšņa – vidējais iedzīvotāju slānis vispār pazūd. Par cilvēku grupu, kas meklē palīdzību pabalstos, es varu teikt to, ka ,ja cilvēks patiešām ir slims, tad lai dzīvo uz pabalstiem, bet darbspējīgajiem ir jāstrādā. Darbu var atrast. Darbs ir - tikai nav, kas strādā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kāpj cenas – kāps arī minimālā alga?

Kategorijas