Uz tām prūšu robežām

2019. gada 23. jūlijs 00:00

Ak, Latvija, kur tavi dēli
Pa malu malām kaisīti...

Pirmā pasaules kara sākuma 105. gadadienas priekšvakarā izdevās realizēt sen lolotu ideju – apceļot bijušo kauju vietas Austrumprūsijā, kur toreiz cīnījās un gāja bojā arī ļoti daudz latviešu. Šajā ekspedīcijā piedalījos es, Ance Zaķe, Elvis Čops,
Martins Celms.
Zināms, ka 1914. gada 1.augustā Vācija pieteica karu Krievijai, taču kara darbību pirmā uzsāka Krievija, 17. augustā ar pirmo armiju iebrūkot Austrumprūsijā virzienā no Kauņas uz Karalaučiem (Kēnigsbergu, tagad – Kaļiņingradu). Pēc pāris dienām ofensīvu uzsāka arī otrā krievu armija no dienvidu (Varšavas) puses.
Pirmā armija bija formēta Viļņas kara apgabalā, kurā ietilpa arī Kurzeme un Latgale. Tā kā mobilizācija notika pēc teritoriālā principa, tad šajos novados iesauktie vīrieši automātiski nonāca pirmajā armijā. Latviešus galvenokārt ieskaitīja 18. un 20. korpusā. Sevišķi daudz latviešu bija 20. korpusā, dažos pulkos pat 80% no visa sastāva. Mazākā skaitā latviešu bija arī 3. korpusā un pat dažās otrās armijas divīzijās.
Sākotnēji veiksmīgam krievu karagājiena iesākumam sekoja dramatiska sakāve. Šajā kara teātrī norisinājās trīs lielkaujas, kurās dzīvību zaudēja, tika ievainots un sagūstīts milzīgs skaits krievu armijas karavīru, tajā skaitā arī latviešu.
Mūsu ceļojuma mērķis bija apmeklēt bijušo lielkauju rajonus cerībā atrast kādas liecības par šiem senajiem notikumiem.
Pirmā lielkauja (Tannenbergas kauja) norisinājās no 26. līdz 31. augustam netālu no tās vietas, kur 1410. gada 15. jūlijā slavenajā Grīnvaldes kaujā (poļi to dēvē par Grunvaldes, vācieši – par Tannenbergas, lietuvieši par Žalgiras kauju) poļi un lietuvieši kopīgiem spēkiem iznīcinoši sakāva Vācu bruņinieku ordeni. Šoreiz vācieši guva spīdošu uzvaru pār krievu otro armiju. Ofensīvu 26. augustā uzsāka krievi, taču viņu spēki drīz vien tika sašķelti, abi frontes spārni sakauti, bet centrā esošie trīs korpusi (tajos bija arī latvieši) ielenkti un iznīcināti. Otrās armijas komandierim Samsonovam neatlika nekas cits kā nošauties – tikai 10 dienas kopš iesaistīšanās kara darbībā viņa armija bija sakauta. No 135 000 lielās armijas tikai
10 000 izlauzās no aplenkuma.
Vācieši šo uzvaru uztvēra kā gandarījumu par sakāvi Grīnvaldes kaujā, un pēc kara pie Hohenšteinas (Olsztynek) uzcēla grandiozu memoriālu. Tur apglabāja 20 nezināmus vācu karavīrus, bet 1934. gadā novietoja arī Tannenbergas kaujas vadītāja felmaršala, vēlākā Vācijas prezidenta Paula fon Hindenburga un viņa sievas sarkofāgus. 1945. gadā sarkanarmieši memoriālu nolīdzināja līdz ar zemi...
Bijām iedomājušies, ka šajos kauju laukos, kur krituši karavīru tūkstoši, vajadzētu būt lieliem brāļu kapiem. Taču tā nebūt nav, kritušie ir apglabāti daudzos nelielos kapos netālu no vietas, kur tos pārsteigusi nāve. Tannenbergas kaujas rajonā mums izdevās atrast divus šādus nelielus kapus: vienu ar pareizticīgo krustiem netālu no bijušā Tannenbergas memoriāla, otru - mežā pie Modlki ciema 4 – 5 km uz austrumiem no Neideburgas (Nidzica). Šeit acīmredzot zem katoļu un pareizticīgo krustiem guldīti abās frontes pusēs karojušie, varbūt arī kāds latvietis (šajā apvidū ielenkuma lokā atradās 15. korpuss, kurā dienēja latvieši).
Ziemeļos no Bišofsburgas (Biskupiec), kur Tannenbergas kaujas pirmajā dienā 26. augustā karoja Samsonova armijas labais flangs (6. korpusa 4. kājnieku divīzija), kā atzīmēts vecā kartē, 10X6 km lielā teritorijā izkaisīti 14 brāļu kapi. Sekojot Polijā dzīvojošā uzņēmēja Rolanda Lielbrieža norādēm, divus no tiem Gorkovo ciema apkārtnē mums izdevās atrast: labi sakoptus 30 vācu karavīru kapus un pa pusei aizaugušus 66 krievu karavīru kapus.
Krievu spēki šeit tika sakauti un atkāpās (tas lielā mērā izšķīra krievu centra korpusu likteni). Bet kritušos krievu karavīrus ar pienācīgu cieņu ir apglabājuši vācieši, jo koka krustā iegrieztais uzraksts ir vācu valodā. Latviešu šeit nevajadzētu būt, jo 6. korpusā viņu nebija. Netālajā frontes aizmugurē Jezioranos ir atradusies lazarete, kurā ārstēti ievainotie no abām karojošajām pusēm. Lazaretē no ievainojumiem mirušie apglabāti ciema kapsētā, nešķirojot savējos no ienaidniekiem. Te blakus vāciešiem guļ zināmi un nezināmi krievu karavīri. Viņiem karš bija beidzies. Kapi ir labi sakopti. Mūžīgs miers.

+ 2

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uz tām prūšu robežām

Kategorijas