Festivālā smeļas izziņas un radīšanas prieku

2019. gada 30. jūlijs 00:00

3161

Festivālā smeļas izziņas un radīšanas prieku

Otrais starptautiskais mākslas festivāls “Divi Jūliji” ar konferenci, izstādēm un radošajām darbnīcām deva prieku sastapt tikpat daudz domubiedru un prasmju zinātāju, tradīciju glabātāju un radošu cilvēku kā pirmajā festivālā.
“Šogad atzīmējam Austrumu partnerības desmito gadadienu, kas ir veicinājusi sadarbības attīstību valstu un cilvēku starpā. Tāpēc šis gads tiešā un pārnestā nozīmē ieies straumē jeb līnijā, kas ved no pagātnes nākotnē, gluži kā mākslinieka Jūlija Straumes meistarībā balstītās prasmes kopīgā un atšķirīgā meklējumos jauniem ornamentiem,” uzsver Gulbenes vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza.
Viņai vislielāko prieku sagādāja tas, ka varēja redzēt prieku festivāla dalībnieku acīs. “Dzirdēju daudz atzinīgu un labu vārdu ne tikai no mūsu novada cilvēkiem, bet arī no viesiem. Negribu cilvēkus dalīt ne pēc dzīvesvietas, ne pēc zināšanām, jo festivāls ir pasākums, kurā tiekas radoši cilvēki un prasmju zinātāji, nevis tikai kādai valstij vai novadam piederīgi,” uzsver V.Vorza.

Novērtē J.Straumes lomu aušanas tradīciju turpināšanā
Mākslas festivāla zinātniskajā konferencē tika iezīmēta divu Jūliju daiļrade un viņu kultūras mantojuma transformēšana mūsdienās. Radošo prasmju veidošanas ceļu atklāja druvēniešu īpašais sveiciens no Jūlija Straumes dzimtajām mājām, bet īpaši – no Druvienas vecās skolas - muzeja, kura direktore vēl nesen bija Ligita Zvaigznekalne. “Es mēģināju saprast cilvēku mūžus, viņu sapņus un izzināt, kā radās brīnumdaiļie raksti un krāsu salikumi segās, cimdos, dvieļos... Laikam jau tā arī tie radās - caur mūžiem, caur sapņiem,” secina L.Zvaigznekalne.
Viņa runājusies ar astoņdesmitgadīgu māmuļu, kuras skapī sagūluši viņas mūža rokdarbi. Cimdos redzami daudzi zināmi raksti un tradicionālas krāsas, bet kāds cimdu pāris rada izbrīnu ar savādām zvaigznēm un koši violetām krāsām. “Nu tos jau es tepat Druvienā, ganos iedama, noadīju pēc vecāsmātes dotā mustura. Bet tās vijolīšu krāsas zvaigznes gan es pati piedomāju. Man gribējās kaut ko pa savam. Zini, kā tas ir? Tas ir kā siena laikā, kad darbi pāri galvai, aizskriet uz mežu zemenēs. Prom no visa! No bērniem, no darbiem. Iegūt brīvību caur vijolīšu krāsas zvaigznēm, caur radīšanas prieku,” stāstījusi māmuļa.
L.Zvaigznekalne ar šo stāstu akcentēja daiļrades būtību. Konferencē to referātos atklāja Gruzijas Nacionālā muzeja kuratore mākslas doktore Izolda Melikischvili, Azerbaidžānas mākslas doktore Roija Tagijeva, Tebrizas (Irāna) asociētais profesors Karims Mirzae un Štiglica Sanktpēterburgas Valsts mākslinieciski tehniskās akadēmijas Lietišķās mākslas muzeja vadītājs Aleksandrs Barteņevs, kā arī Latvijas mākslas un muzeju speciālisti.
Festivālā bija skatāma Irānas tradicionālo paklāju kolekcija, kurā bija gan gan vilnas, gan zīda paklāji. Šajā valstī seno paklāju aušanas tradīcijas pētīja un savos darbos iedzīvināja J.Straume. Kolekcijas paklājus bija iespēja iegādāties, un visi vērtīgie paklāji ir nopirkti. “Šo paklāju vērtība ir vairākkārt augstāka nekā cena, par kādu tie tika pārdoti. Tos iegādājās cilvēki, kuri saprot, ka tā ir unikāla iespēja. No zīda diegiem sietajā paklājā ir 100 mezgli vienā kvadrātcentimetrā! Tas nozīmē, ka šāda paklāja cena ir neadekvāti maza. Taču cena nav tik svarīga, kad Irānas mākslas vēsturnieks Karims Mirzae stāsta par šīs valsts unikālāko vērtību – paklāju aušanas tradīcijām,” skaidro V.Vorza. Viņa norāda, ka par Irānas paklāju darināšanas mākslu ir pastiprināta interese. Īpašs bija arī unikāls paklājs no Gruzijas, kas darināts pēc J.Straumes meta ar šīs valsts neatkarības simbolu Svēto Juri.

Nodod zināšanas un prasmes interesentiem
Radošajās darbnīcās iesaistījās mazi un lieli, arī atbraukušie vieslektori. P.Viļumsona meistardarbnīcas pusautomātiskajās vienpaminu stellēs varēja aust, bet citā darbnīcā notika dzijas krāsošana ar dabiskām krāsvielām. Irānā materiāliem, kurus izmanto paklāju darināšanā, ir atļauts izmantot tikai dabiskās krāsvielas, kas laika gaitā labi saglabājas. Prāta tīklošanas darbnīcā varēja ielūkoties Jūlija Madernieka un Jūlija Straumes tekstilmākslas mantojumā. Bija gan keramikas, gan kokttēlniecības darbnīca, kā arī mūsdienīgas mākslas meistaru un amatnieku darbnīcas, kurās varēja izzināt mežģīņu madarošanas, filcēšanas vai tīmekļošanas knifus.
Gulbenes mākslas skola piedāvāja apgūt jaunu tehniku - cianotipiju - augu un ziedu motīvu reprodukcijās, kas redzamas mākslinieku Jūlija Straumes un Jūlija Madernieka daiļradē. “Tā ir tehnika, ko paši esam apguvuši tikai šogad. Ar Izoldu Melikschvili no Gruzijas runājām, ka šī tehnika ir viena no Jūlija Straumes lietotajām. Izstādē varēja redzēt mežģīnes uz zila fona, kas liecina par to, ka viņš šo tehniku ir izmantojis,” secina S.Dikmane.
Viņai festivālā jautāja, vai arī nākamgad tiks rīkots festivāls. “Daudzi vēlas par to informēt draugus un paziņas, jo pasākumā nebija neviena, kuru šie jautājumi neinteresētu, neviena nejauša apmeklētāja,” secina mākslas skolas direktore.

Turpinās festivālus, apliecinot izaugsmi
“Ir svarīgi dot pamatu, lai izaugtu gan mākslinieki, gan mākslas skatītāji un baudītāji,” akcentē S.Dikmane. “Mana izstāde ir atskats uz to, kā projekts “Divi Jūliji” ir attīstījies. Pirmo reizi uz Gruziju aizbraucu pirms sešiem gadiem. Tā bija personiska interese uzzināt par Jūlija Straumes darbību šajā valstī, bet tagad tiek organizēti plaši festivāli, kuros piedalās arvien vairāk cilvēku,” salīdzina S.Dikmane. Viņa ir saņēmusi vairākus piedāvājumus rīkot savu un arī audzēkņu darbu izstādes citās Latvijas pilsētās.
V.Vorza uzsver, ka Gulbenē festivālā sastapās domubiedri, kuri līdz šim bijuši mazāk pazīstami, bet tiekoties ieguvuši jaunus kontaktus. Kopējais atzinums - dienu bija par maz, jo ir vēlme uzzināt vairāk, apgūt un nodot prasmes, rosinot radošu pieeju mākslas un amata izpausmēm. “Nākamajā gadā mēs augsim! Pirmajā festivālā bija uzsvars uz abiem Jūlijiem kā personībām. Tagad bija pieaicināta Štiglica akadēmija, bet nākamajā gadā lūkosimies uz Eiropu, lai parādītu, kādu izglītības ceļu mākslinieki gāja, pievēršoties Parīzes zīmēšanas skolai, muzejiem un baznīcām, kurās viņi strādāja,” norāda V.Vorza.

+ 4

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Festivālā smeļas izziņas un radīšanas prieku

Kategorijas