Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Kultūrvēsturiskā mantojuma centri - zem lupas

Diāna Odumiņa
Laikraksta arhīvs

2019. gada 30. jūlijs 00:00

2141
Kultūrvēsturiskā mantojuma centri - zem lupas

Novada pašvaldībā ilgi ir lauzījuši galvu par to, kā nodrošināt pagastos esošo kultūrvēsturiskā mantojuma centru darbības kontroli, kā izvērtēt reālo pienesumu, ieņēmumus un to, cik patiesībā ir vajadzīgi šie centri sabiedrībai.
Analizēts tiek arī darbinieku štatu saraksts un algas. Pārsteigums bijis liels, kad atklājies – vienam otram alga gandrīz tikpat liela kā novada bāriņtiesas darbiniekam.
Vietējās pašvaldības izpilddirektore Lienīte Reinsone nesen deputātiem publiski vēstīja, ka nav izdevies ieviest vienotu biļešu sistēmu visos novada kultūrvēsturiskā mantojuma centros. Viņa pauda, ka novadā ir vairākas šādas kultūrvides vietas, kuras nav akreditētas un pašvaldības nolikumā nav definētas kā struktūrvienības.

Grib atdalīt nost no tūrisma aģentūras?
L.Reinsone sacīja, ka līdz šim pagastu kultūrvēsturiskā mantojuma centri un citi tamlīdzīgi veidojumi atradās pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” pārziņā. Secināts, ka šī pārraudzība nav bijusi efektīva. Turklāt pašvaldībā uzskata, ka tūrisma jomai ir jābūt pelnošai. Savukārt kultūras pārvaldes un tās pārziņā esošo iestāžu, struktūrvienību prioritāte ir kultūras mantojuma saglabāšana. “Pagastos šīs vietas tomēr ir saistītas un arī turpmāk tām ir jābūt saistītām arī ar tūrisma aģentūru tikpat ļoti kā ar veidojamo kultūras pārvaldi,” “Dzirkstelei” saka Anete Ziepniece, kura Tirzas pagastā darbojas gan kā tūrisma speciāliste, gan kā novadpētniecības krātuves un kultūrvēsturiskā mantojuma ekspozīcijas pārstāve. Savukārt Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centra darbiniece Dana Puidze “Dzirkstelei” saka, ka viedokli varēs paust tikai tad, kad būs saņēmusi oficiālu informāciju par gaidāmajām pārmaiņām. Viņa arī nav izmantojusi iespēju pašvaldībā piedalīties diskusijā par šo tēmu, jo pašlaik esot aktīva tūrisma sezona un katru dienu jātiekas ar apmeklētājiem. Līdz šim šo Lejasciema centru pārraudzījusi pagasta pārvalde. Pārvaldes vadītājs arī piedalās visās diskusijās un pārstāv pagasta intereses.
“Spriest, ka nav pieprasījuma, būtu aplam, bet ieņēmumi liecina, ka tā tas ir,” par pagastos esošo veidojumu reālo situāciju deputātiem nesen stāstīja L.Reinsone.
Jāatgādina, ka kultūrvēsturiskā mantojuma centri un tamlīdzīgi veidojumi pārsvarā ir radušies vietās, kur pašvaldība slēgusi skolas. Pienācis brīdis, kad pašvaldība vēlas ieviest kārtību. Kā zināms, vietējie deputāti kopā ar Gulbenes novada pašvaldības administrācijas darbiniekiem turpina diskutēt un plānot, kāda nākotnē varētu izskatīties novada kultūras pārvaldes struktūra. Deputāts Stanislavs Gžibovskis šajā sakarā uzdeva jautājumu, kurš interesē daudzus: kāda būs novada tūrisma aģentūras vieta, pašvaldībā veicot reorganizāciju Izglītības, kultūras un sporta nodaļā? L.Reinsones atbilde bija – tūrisma aģentūra nebūs kultūras pārvaldes pakļautībā, bet sadarbosies ar to un ar jebkuru citu kultūras pasākumu rīkotāju. Tūrisma aģentūra ir ieinteresēta, lai novadā notiktu pasākumi, kuri piesaista apmeklētājus no visas Latvijas.

Visus iekļaus apvienībā un zem muzeja!
Pagājušajā nedēļā notika saruna par šo tēmu izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē. Interesantu priekšlikumu izteica novada kultūras komisijas priekšsēdētāja, novada bibliotēkas direktore Antra Sprudzāne. Viņasprāt, varētu veidot novada kultūras mantojuma objektu, arī pagaidām nereģistrēto, apvienību, kura nākotnē varētu atrasties novada vēstures un mākslas muzeja pārraudzībā. “Pēc tam, kopīgi strādājot, izvērtētu, kurus objektus uzturam, kuri varbūt aiziet dabīgā nāvē. Šis ir priekšlikums diskusijai,” teica A.Sprudzāne. Tam piekrita muzeja direktore Valda Vorza. Ideja apspriesta arī Kultūras ministrijā.
Jau rakstījām, ka Gulbenes novada pašvaldības pašreizējās Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vietā ar 1.septembri plānots izveidot un darbu organizēt trīs dažādās pārvaldēs un katra no tām atbildēs par savu nozari: izglītību, kultūru, sportu. Lai tas notiktu, būs vajadzīgs novada domes sēdes lēmums. Paredzams, ka veidojamajā kultūras pārvaldē tiks iekļautas vairākas iestādes ar autonomām funkcijām. Tās ir novada bibliotēka, novada vēstures un mākslas muzejs, mākslas skola, mūzikas skola.
Atbildot uz deputāta Gunāra Cigļa jautājumu, kādā pakļautībā nākotnē varētu atrasties pašvaldībai piederošā Stāmerienas pils pēc tās renovācijas pabeigšanas, L.Reinsone teica: “Tā varētu būt patstāvīga iestāde, kurai paliek autonoma funkcija. Gribētos domāt, ka šī nebūtu tikai uz kultūras mantojuma saglabāšanu vērsta iestāde. Vajadzētu gūt ieņēmumus no tā, ko mēs esam izveidojuši. Tātad tā varētu būt tūrisma vieta. Bet tas ir nākotnes jautājums.” G.Ciglis piekrita, ka nākotnē Stāmerienas pilij ir jāpelna. Piemēram, tā varētu būt telpu nodošana nomā.


Uzziņai

1. Nākotnē Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja pakļautībā varētu darboties:
◆ ekspozīcija kordiriģentiem Imantam un Gido Kokariem, kas atrodas Beļavas pagasta Ozolkalnā;
◆ “Silmaču” muzejs Druvienā;
◆ latviskās dzīvesziņas centrs Druvienā;
◆ kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrs Lejasciemā;
◆ Lizuma vidusskolas novadpētniecības ekspozīcija;
◆ kultūrvēsturiskā mantojuma centrs Rankas pagastā;
◆ Stāķu novadpētniecības ekspozīcija;
◆ kultūrvēsturiskā mantojuma ekspozīcija “Ziedukalns” (slēpju muzejs) Tirzas pagastā;
◆ novadpētniecības krātuves PSRS perioda vēstures liecību ekspozīcija Tirzas pagastā.
2. Autonomiju saglabā privātīpašumā esošās mākslinieku Brektu dzimtas mājas „Saulieši” kā apskates vieta Lizuma pagastā; neviennozīmīgā situācijā ir Apsīšu Jēkaba dzimtās mājas “Kalaņģi” Lizumā, jo ekspozīcija atrodas privātīpašumā, bet par tā izveidi un uzturēšanu rūpējas pašvaldība.
3. Druvienas vecā skola-muzejs ir akreditēta un nākotnē darbosies kā Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja pilntiesīga struktūrvienība.
Kategorijas

Kategorijas