Svētceļojumā rod garīgumu piepildījumu

2019. gada 6. augusts 00:00

337

Aptuveni 20 cilvēku liels pulks no Gulbenes svētdien devās svētceļojumā uz Aglonu, kur 15.augustā tradicionāli notiks Svētās Jaunavas Marijas debesīs braukšanas svētki. Viņiem jāpieveic aptuveni 180 kilometrus garš ceļš. Svētceļnieki ir priecīgi un 13.augustā plāno sasniegt savu galamērķi – Aglonas baziliku.
“Dzirkstele” bija klāt brīdī, kad svētdien, 4.augustā, pēc Svētās Mises Gulbenes katoļu baznīcā gulbenieši posās ceļā. Viņiem pievienojās arī alūksniete Baiba Fridrihsone, kura mērojusi ceļu no Alūksnes līdz Gulbenei, lai kopā ar gulbeniešiem sasniegtu Aglonu. Pagājušajā gadā viņa gājusi no Alūksnes līdz Litenei, kur satikusi Gulbenes grupu, lai ar viņiem kopā dotos uz Aglonu. “Kāpēc es dodos svētceļojumā? Es katru gadu arvien no jauna meklēju atbildi uz šo jautājumu. Katru gadu ir citi motīvi. Sākums bija vienkāršs – fiziskā forma, arī lai nokristītos. Tagad gribas doties svētceļojumā, jo tik daudz pa gadu ir zaudēts garīgajā ziņā. Es dzīvoju un strādāju tik pasaulīgā vidē, ka šis svētceļojums ir piepildījums veselam gadam. Varbūt būtu grūti, ja ietu viena pati, bet kopā ar grupu ir citādāk – cits citu uzmundrina. Kopā ar grupu iet nav grūti. Vēl jo vairāk, ja iet ar Gulbenes grupu, kurai ir sadalīti posmi cilvēcīgā garumā - aptuveni 20 kilometru dienā,” stāsta B.Fridrihsone.
Gulbeniete Inese Timule pat neskaita, cik gadus jau ir devusies ceļā kājām uz Aglonu. Līdzi viņai dodas arī meita Vanesa. Viņa atzīst, ka pa vidu ir bijis arī ticības krīzes posms, kad nav gājusi. “Bet kopš 2016.gada garīgi esmu atgriezusies. Man tas ir ļoti liels garīgs piepildījums. Parasti trešajā ceturtajā dienā, kad esam posmā pie Lubānas, vecās vainas vai sāpes parādās, jūtams arī fizisks nogurums. Svētceļojumā es rodu lielu Dieva svētību un palīdzību visam gadam, tāpēc ļoti negribas laist garām šo laiku. Tas ir īpašs laiks! Ieejot Aglonā, sajūtas ir neaprakstāmas - elpa aizraujas un skudriņas skrien caur ķermeni! Tas ir liels emocionāls piepildījums un piedzīvojums gan fiziski, gan garīgi,” atzīst I.Timule.
Gulbeniete Dita Ceriņa svētceļojumā dodas jau sesto gadu. Ir izbaudījusi gan svelmi, gan lietu, tāpēc par svētdienas laika apstākļiem saka, ka tie esot tieši tādi, kā vajag. Doties ceļā viņu mudina ticība un vēlme aiziet, just gandarījumu. Parasti viņa dodas ceļā ar kādu nodomu, šogad gan tā neesot - ejot priekam. “Parasti noeju visu ceļu bez problēmām. Varbūt ir kāda tulzna, bet tas nav nekas, jo mums līdzi nāk arī mediķis, kurš palīdz,” stāsta jauniete.
Līdzi svētceļotājiem dodas arī šoferis Ludis Kaminskis, kurš ved gan pārtiku, gan mantas. Viņš jau vairāk nekā desmit gadus ir pie stūres, lai kopā ar visiem mērotu ceļotu uz Aglonu. “Galvenais jau piedalīties, kaut arī kājām nesanāk iet. Tā atmosfēra... Būt Aglonā - tas ir līdz asarām. Tā ir cita pasaule, cita domāšana. Šis ir piedošanas laiks,” viņš uzsver.
Arī viņa sievai Aijai Kaminskai ir svarīgi doties uz Aglonu. Viņa novērojusi, lai arī svētceļniekiem līdzi brauc mašīna, tāpat visi cenšas iet kājām, nevis kāpt mašīnā un pabraukt, lai būtu vieglāk. “Nakšņojam parasti telpās. Pirms tam izbraucam maršrutu, pa kuru dosimies, un šogad maršruts ir tāds pats kā pagājušajā gadā,” stāsta A.Kaminska, kurai jau tagad, iedomājoties par brīdi, kad ieraudzīs Aglonas baznīcas torņus, pārskrien skudriņas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Svētceļojumā rod garīgumu piepildījumu

Kategorijas