“Kalnakaļvos” audzē vasaras rudzus

2019. gada 6. augusts 00:00

1012

Šis ir otrais gads, kad Rankas pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Kalnakaļvi” kuls vasaras rudzus ‘Juso’. Tā ir zviedru šķirne, kuru izmēģināja pērn un atzina par piemērotu maizes cepšanai.
“Saimniecībā ir 650 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Rudzi ir jānokuļ 300 hektāru platībā. Labība izskatās cerīgi, taču ražu vērtēju tad, kad graudi ir nokulti. Tiesa, ir skaidrs, ka superražas nebūs. Šīs vasaras laika apstākļi nebija labākie, turklāt pavasaris bija pārāk sauss. Kad sākās lietus, bija arī auksts. Rudzi ziedēja divas nedēļas agrāk nekā parasti, bet kuļami tie ir parastajā laikā. Kulšana vēl nav īsti sākusies. Tātad daba visu ir nolikusi vietā,” spriež “Kalnakaļvu” saimnieks Jānis Kļaviņš.

Alternatīva – zviedru vasaras rudzi ‘Juso’
Saimniecībā ziemas rudzus ‘Kaupo’ un vasaras rudzus ‘Juso’ audzē zemnieku saimniecībai “Ķelmēni” maizes cepšanai. Abu saimniecību sadarbībā tika ieviesta vasaras rudzu šķirne. Pērn “Ķelmēnu” saimnieks Juris Paulovičs no Zviedrijas atveda piecus maisus vasaras rudzus, lai varētu pārliecināties, ka tie ir piemēroti maizes cepšanai. Tika secināts – sanāk, un arī garšas īpašības neatšķiras.
“Pēdējās ziemas ir bijušas tik dramatiskas, ka rudzi slikti pārziemo. Vienu gadu nevarēja tos iesēt slapjā rudens dēļ, bet otrā gadā rudzi slikti pārziemoja, tāpēc tika meklēta cita kultūra. Tā tika atrasta vasaras rudzu šķirne ‘Juso’,” stāsta Jānis.
Viņš spriež, ka vidējā raža būs laba, turklāt ir jūtams šķirnes potenciāls. Tiesa, salīdzinājumā ar ziemas rudziem ‘Kaupo’ raža būs mazāka apmēram par 20 procentiem. Bioloģiski audzētu rudzu vidējā raža ir apmēram 1,5 tonnas no hektāra.
“Vasaras rudzi ir alternatīva, lai neesam atkarīgi no laika apstākļiem un graudu tirgus. Ja rudzi maizes cepšanai ir jāiepērk par dārgu cenu, tad arī maize būs ļoti dārga,” uzsver J.Kļaviņš. Viņš norāda, ka vasaras rudzus selekcionē arī Ukrainā, taču Latvijā selekcijas stacijās bija pārsteigti, ka tiek audzēta tāda labības kultūra. “Meklējām, kamēr atradām, ka Zviedrijā viena saimniecība audzē vasaras rudzus. Tā ir vienīgā Eiropā, kas uztur šo šķirni. Grūti saprast, kāpēc tā nav guvusi plašāku izplatību. Iespējams, ka neapmierina zemākas ražas. Taču mūsu gadījumā tā ir iespēja, tāpēc “Ķelmēnu” saimnieks sarunāja un brauca tai pakaļ,” norāda Jānis.
Sarkanais āboliņš ir labi audzis vairāk nekā 100 hektāru platībā. Tiesa, “Kalnakaļvas” āboliņa sēklu negatavo tirgum, bet tikai saimniecības vajadzībām. “Sēklas ir vajadzīgas, lai būtu āboliņa lauki, kas nodrošina augsekas maiņu. Piecos gados var iegūt maksimums trīs ražas, lai nenoplicinātu augsni. Āboliņa sēkla ir vēl krājumā, bet šogad to arī iekuls, ja būs piemēroti apstākļi,” precizē J.Kļaviņš. Miežu-zirņu-auzu mistra lopbarības maisījums tiek piegādāts bioloģiskajām lopkopības saimniecībām tuvākajā apkārtnē.

Ķimenes – maizei un vaļaspriekam
Ķimenes tāpat kā rudzi tiek audzētas kaimiņu saimniecības vajadzībām. Jānis ķimenes nesēj tīrsējā, bet pasējā auzām, kuras nokuļ. Otrajā gadā ķimenes appļauj, bet ražu ievāc tikai trešajā un ceturtajā gadā. Ķimenes ir kultūra, kas prasa lielu darbu, lai būtu labs rezultāts. Īpaši tas ir jūtams bioloģiskajā saimniecībā. “Varam nezāles iznīcināt, tikai mehāniski appļaujot. Turklāt pirmajā gadā tas ir jādara 4-5 reizes. Tā nezāļu izplatība tiek ierobežota un ķimenēm ir vairāk gaismas, lai attīstītos. Turpretim intensīvā audzēšanā viss ir daudz vienkāršāk, jo nezāles var apkarot ar miglošanu,” skaidro J.Kļaviņš.
Viņš uzsver, ka Latvijā ķimenes sēj daudz, bet ražu novāc maz. Tās audzēt rosina dāsnas subsīdijas, taču ļoti bieži viss beidzas ar sēju. Tas redzams arī piedāvājumā – tirgus nav bagāts ne ar smaržīgām ķimenēm, ne ar to produktiem. “Rupjmaizei ķimenes ir vajadzīgas. Esmu uzņēmies nodrošināt “Ķelmēnu” maizei sešas tonnas ķimeņu gadā. Apmēram tāda raža ir arī šogad. Ķimenes 40 grādu temperatūrā ir jau izkaltētas vecajā kaltē,” stāsta Jānis.
“Kalnakaļvas” necenšas ķimeņu platību ne palielināt, ne arī samazināt. J.Kļaviņš atzīst, ka tas ir viņa hobijs. Kādreiz viņš audzēja kaņepes, taču tām nebija noieta, tāpēc pārgāja uz ķimenēm, lai būtu kāda mazāk ierasta kultūra. “Joprojām eksperimentēju, lai zinātu, kā ķimenes labāk izaudzēt bioloģiski. Katrai zemei ir savas īpatnības, tāpēc ne vienmēr der agronomu padomi. Nu jau astoņus deviņus gadus audzēju ķimenes un esmu secinājis, ka tās labāk aug mitrā un smagā, nevis vieglā un smilšainā augsnē, kā iesaka agronomi. Netīšām šo ieteikumu atradu 1935.gadā izdotā grāmatā un pārliecinājos, ka labākas ražas ir tām ķimenēm, kas iesētas mitrās un smagās augsnēs. Mainīju tīrumus, un tagad raža ir daudz labāka – tā ir dubultojusies,” skaidro zemnieks.
Bioloģiski audzētām ķimenēm laba raža ir 500 kilogrami no hektāra, savukārt intensīvi audzētām – 1500 kilogrami no hektāra. Tā kā ķimenes ir jau nokultas, var secināt, ka šogad ķimeņu raža nav pati labākā. To ietekmējušas gan laika (arī pagājušā gada sausums), gan citi apstākļi. Turklāt izrādās, ka ķimeņu saknes ir gardums mežacūkām. “Vienu gadu bija miers, bet tagad cūkas atkal posta ķimenes. Iznāk, ka audzēju tām delikateses,” secina Jānis.

Iegādājas jaunu jaudīgu graudu kalti
“Kalnakaļvu” saimnieks iegādājies jaunu graudu kalti “Double Flow”. Darba kārtībā ir arī vecā kalte, bet jaunajai ir lielāka jauda – 10 tonnas graudu stundā, vecajai – tikai 3-4 tonnas stundā. Ķimenes tika kaltētas vecajā kaltē, bet graudus gaida jaunajā. Lai saimniekotu bioloģiski, ir arī atbilstošs tehnikas parks – divi jaudīgi “New Holland” traktori, kuri aprīkoti ar dubultriteņiem, lai netiktu sablietēta augsne. Zemnieks ir apmierināts ar sējmašīnu “Amazone”, ar kuru var sēt ziemājus arī mitrā augsnē. Aršanai izmanto astoņu korpusu arklu “Kwerneland”.
J.Kļaviņš augsni vasarājiem ar tikai pavasarī, lai nezāles tiktu apvērstas un kultūraugi varētu ātrāk attīstīties. Liekot lietā savas inženiera zināšanas, Jānis ir uzlabojis dziļirdinātāju, ko izmanto papuvju apstrādē. Ražas novākšanai ir divi “Claas Dominator” kombaini, kuri ir gatavi braukt druvā.
Interesanti, ka Jānis iegādājies dronu, lai varētu fotografēt laukus no putna lidojuma. “Šāds fotouzņēmums ir kā meliorācijas sistēmas karte, jo uz visām drenu vietām ir zaļas zāles stigas. Precīzāku plānu nemaz nevar vēlēties. Turklāt, piebraucot pie liela lauka, nevar redzēt, kas notiek tā otrā galā. Paceļu dronu un visu varu redzēt,” pamato J.Kļaviņš.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Kalnakaļvos” audzē vasaras rudzus

Kategorijas