Ļoti svarīgi domāt par uzturu un uztura bagātinātājiem

2019. gada 6. augusts 00:00

Gulbenietis Jānis Mezītis 27.jūlijā Ogrē Latvijas čempionātā vieglatlētikā 17 dalībnieku konkurencē izcīnīja 2.vietu 100 metru skrējienā.
- Cik bieži trenējaties?
- Man šī sezona ir starpsezona. Pamatgatavošanās ir nākamās sezonas Latvijas valsts olimpiādei, kura notiek ik pēc četriem gadiem. Treniņi notiek sešas reizes nedēļā. Svētdiena ir atslodze, bet ne tādā nozīmē. Tas ir baseins, pirts vai kaut kas tāds. Tas arī ir sava veida treniņš, tikai citādāks.
- Kāpēc jums ir svarīgi piedalīties sacensībās?
- Es nāku no sportiskas ģimenes, jau no 5, 6 gadu vecuma esmu bijis šajā režīmā iekšā un joprojām tajā esmu iekšā. Es neredzu sevi pagaidām citādākā ampluā. Tas manā gadījumā jau ir dzīvesveids. Kā sāku tēvam (sporta skolotājs, treneris Voldemārs Mezītis – red.) braukāt līdzi no bērnudārza uz skolu uz sporta stundām, tā joprojām esmu tajā iekšā. Ja sacensībās vairs nevarēšu izcīnīt zeltu vai vismaz sudrabu, tad mainīšu sporta veidu un pāriešu vairāk hobija līmenī. Profesionālis ir tas, kas velta sevi pilnvērtīgi, piemēram, Madara Palameika, Laura Ikauniece, kuras varētu sevi uzskatīt vieglatlētikā par profesionālēm. Šie cilvēki, kas ir profesionāļi, no rīta pamostas, veic rīta treniņu, tad atpūšas, vakarā - otru treniņu un strādā šādā režīmā, nedomā par citām lietām. Mums valstī varbūt spēj trīs, četri vai pieci sportisti dzīvot šādā režīmā - domājot tikai par rezultātiem.
- Ir kādreiz nācies pārtraukt savu startu?
- Mana disciplīna ir specifiska ar lielu iespējamību uz traumām. Es pārtraucu, ja reāli ir trauma. Par laimi, pa šiem 15 gadiem nācies pārtraukt kādas trīs reizes. Sprintā traumas parasti ir plīsumi vai sastiepumi, un tad jau nevar turpināt. Smags nekas nav bijis.
- Kā atjauno spēkus?
- Ļoti svarīgi domāt par uzturu un uztura bagātinātājiem. Te ir domātas arī aminoskābes - tas, ko mēs ar ikdienas uzturu, ja aktīvi sporto, nevaram saņemt. Tas ir galvenais spēku atjaunošanai, un iespēju robežās arī masāža.
- Kāda pieredze ar ēšanu pirms un pēc sacensībām?
- Visus šos gadus es dzīvoju pēc principa, ka maču dienā es eju uz savu sprinta distanci ar samērā nepaēdušu sajūtu, jo tad organisms strādā uz paaugstinātas izdzīvošanas spējām. Kad esi lielā komfortā, tikko paēdis, tad organisms citādāk reaģē. Tikko paēdušam nevienā sporta veidā nevajadzētu doties uz startu. Kad sāku sezonu, tad ir konkrēts kaloriju patēriņš nedēļā, dienā un tā tālāk. Pirms treniņa - kaut kas ar enerģiju vairāk saistīts, pēc treniņa - vairāk olbaltumvielas, banāni, proteīna dzērieni. Ja nākamvasar gribu parādīt savu augstāko “latiņu”, tad no oktobra sāku režīmu, ievēroju diētu. Maksimāli izvairos no lietām, kas ēdienkartē nav tās kvalitatīvākās. Čipsus es vispār neēdu, arī kūkas ne. Melno, rūgto šokolādi divus trīs gabaliņus gan var apēst.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ļoti svarīgi domāt par uzturu un uztura bagātinātājiem

Kategorijas