Dzirkstele.lv ARHĪVS

Viesīte: Paula Stradiņa dzimtajā vietā

Pārsla Konrāde

2019. gada 23. augusts 11:06

1049
Viesīte: Paula Stradiņa dzimtajā vietā

Ķirurgs, akadēmiķis, profesors Pauls Stradiņš (1896-1958) dzimis un mācījies Viesītē. Bijušajā Eķengrāves pagastskolā, kas celta 1881.gadā, izveidota Paula Stradiņa piemiņas ekspozīcija. Šajā ēkā viņš ne tikai mācījies, bet esot arī kristīts.

Savukārt skolas dārzā var izstaigāt „Veselības pēdu”, kurā cilvēka pēdas formas laukumā ir iestādīti vairāk nekā 60 ārstnieciskie augi, turklāt katrs augs palīdz kādam konkrētam orgānam, kura darbību var stimulēt, attiecīgi iedarbojoties uz kādu punktu ausī. Turpat arī sākas Mīlestība taka, kas aizved uz Mīlestības saliņu. 

Skolas ēka visos laikos kalpojusi kā mācību un izglītojoša iestāde, tāpēc arī tagad lielākā daļa telpu tiek saukta par klasēm vai kabinetiem. Vēl skolā var aplūkot Kamīnzāli un Rokdarbu klasi, Feldšerpunktu, Annas Brodeles literatūras klasi, Kāpēča klasi un Vecā Stendera kabinetu, kā arī šogad pavasarī sākusi darboties Vēstures klase.

Paula Stradiņa kabinetā un viesistabā var aplūkot gan viņa personiskās lietas, gan tālaika interjeru. Gide vispirms pacienā ar cukurgraudu, uz kura uzpilina kādu zāļu tinktūru, ko atļauj izvēlēties. Tā esot darījis Stradiņa tēvs Jānis, lai pievilinātu klientus savā bodītē, kurā pārdevis dažādus sadzīves priekšmetus, piemēram, māla podus. Tagad muzejā tradicionāli apmeklētājus arī sagaida ar cukurgraudiem un tinktūru. Mūsdienās no Jāņa Stradiņa bodītes palikuši tikai pamati. Paula Stradiņa tēvs Jānis bijis prasmīgs amatnieks, namdaris, un esot taisījis labus zārkus. Vietējie stāstot, ka Viesītē viņš esot uzbūvējis vismaz desmit mājas.

Unikāls eksponāts ir Paula Stradiņa opija pīpe, ko viņš lietojis medicīnā, iespējams, kara laikā vai pēc kara. Opija pīpes galu lika slimniekam mutē, lai atvieglinātu sāpes. Kā viņš noteica devu, nav zināms, iespējams, pēc pacienta svara vai kā citādi. Plauktos glabājas grāmatas, ko Pauls Stradiņš lasījis, aplūkojams arī viņa portfelis. Īpašā skapītī glabājas viņa suvenīri, skapītim tapsējumu otrā pusē licis pats Pauls Stradiņš, lai pie mīļajām lietiņām un dāvinājumiem viņš pats arī būtu devis kaut kādu ieguldījumu. Kāda bijusī skolniece atvedusi uz muzeju senu galdu, rakstāmpiederumus un papīrgrozu. Viņa ļoti vēlējusies, lai šīs lietas atrastos Paula Stradiņa kabinetā, jo viņai esot bijis tiešām liels gods mācīties pie profesora Stradiņa.

Jāņa un Mares Stradiņu ģimenē bijuši četri bērni - Pauls, Anna, Emīlija un Minna. Uz sienas ir izveidots milzīgs Stradiņu dzimtas koks. Daudzi no kuplās Stradiņu dzimtas ir saistīti ar medicīnu. Gide saka, ka dzimtas koku pilnveidot bieži palīdz muzeja apmeklētāji, kas kādreiz pasaka priekšā, ka viņu dzimtā arī ir kāds no Stradiņu dzimtas. Tēva vēlme bijusi, lai visi bērni iegūst augstāko izglītību un strādā par ārstiem, kā arī gandrīz noticis. Pauls Stradiņš pats Viesītē nav strādājis, bet  divas viņa māsas gan.

Paula tēvs Viesītē uzcēla doktorātu, bet pēc tam doktorāts neatbildis prasībām, tāpēc kādu laiku tur bijusi skola. Pēc daudziem gadiem kaimiņu mājā pie doktorāta kādas kundzītes, kas bija strādājusi doktorātā, mājas bēniņos atrasta kaste ar 1926.gadā pildītām zāļu pudelītēm. Tantīte nav ļāvusi ņemt pudelītes, teikusi, ka varbūt pašai noderēšot. Pirms pāris gadiem, kad tantīte nomirusi, kāds puisis, kurš zinājis, ka bēniņos ir tās pudelītes, atnesis tās uz muzeju. Uz pudelītēm var izlasīt, ka arī tajos laikos medicīnā pielietoti dažādi ārstniecības augi. Divas no pudelītēm ir oriģināli aizplombētas.