Perspektīva – dzelzceļš

2019. gada 9. augusts 00:00

1218

Vakar reģionālajā vizīte Gulbenē ieradās satiksmes ministrs Tālis Linkaits, lai ar novada pašvaldības vadību pārrunātu iespējas uzlabot ceļu stāvokli, sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāti, rūpes par dzelzceļa pārvadājumu attīstību un citus aktuālus jautājumus.
“Problēmas ir samilzušas gan ceļu nozarē, gan sabiedriskā transporta nozarē, gan arī pasta pakalpojumu nodrošināšanā. Ir svarīgi tās izprast, pirms tiek veiktas kardinālas reformas. Pašlaik tiek izsludināts iepirkums pasažieru pārvadājumiem, ko nepieciešams koordinēt ar skolēnu pārvadājumiem. Nav noslēpums, ka naudas nepietiek, bet cenšamies darboties esošā finansējuma ietvaros,” situāciju iezīmēja T.Linkaits.

Budžetā naudas ceļiem nepietiek
Eiropas fondu nauda, kas līdz šim bija galvenais avots ceļu infrastruktūras sakārtošanai, būs beigusies un vajadzēs iztikt tikai ar valsts budžeta finansējumu. No nākamā gada valsts budžeta Satiksmes ministrija prasa 70 miljonus eiro, bet pavisam vajadzētu 4 miljardus eiro. T.Linkaits informēja, ka nauda noteikti būs galvenajiem ceļiem un pilsētvides sakārtošanai, bet par reģionālajiem ceļiem nav īstas skaidrības, lai gan ministrs centīsies panākt finansējumu arī tiem.
Kā viena no iespējām varētu būt publiskā un privātā partnerība, kas veiksmīgi tiek likta lietā, sakārtojot Ķekavas apvedceļu un Rīgas apvedceļu. Ir iecerēts līdzīgi veidot sadarbību reģionālo ceļu remontiem un atjaunošanai.
“Ja naudu neatradīsim, tad tā arī viss paliks. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir iecerējusi iedrošināt pašvaldības apvienoties, piedāvājot 200-300 miljonus eiro ceļu sakārtošanai. Tiesa, nav zināms, pēc kādiem principiem tā tiks sadalīta. Ir zināms, ka finansējums paredzēts tām pašvaldībām, kuras skars administratīvi teritoriālā reforma,” stāstīja T.Linkaits. Uz Gulbenes novadu reforma neattiecas, tāpēc pašvaldības vadība iebilst, ka tai finansējumu varētu nepiešķirt.

Daļu valsts ceļu - pašvaldībām
Ir paredzēts ar likumu noteikt, ka par katru pārņemto ceļa kilometru pašvaldība no valsts saņems 1560 eiro, kas paredzēti to uzturēšanai.
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis norādīja, ka ir arī VAS “Latvijas valsts meži” ceļi, ar ko būtu vēlama labāka sadarbība ceļu uzturēšanā un sakārtošanā. Šim valsts uzņēmumam ir pietiekams finansējums meža ceļu būvei, taču izmanto arī valsts un pašvaldību ceļus.
Pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis uzskata, ka vajadzētu pārskatīt mērķdotācijas. Viņaprāt, nav pareizi, ka, piemēram, Limbažu novadam, kurā ietilpst tikai 5 pagasti, ir tikpat liela dotācija - 700 000 eiro - kā Gulbenes novadam, kurā ir 13 pagasti un arī lielāks ceļu kopgarums.
No 2021.gada ir paredzēts mainīt ceļu uzturēšanas sistēmu. Tagad ir viens ceļu uzturētājs - VAS “Latvijas valsts ceļi”, bet šo darbu konkursā varētu uzņemties privātie uzņēmēji arī uz valsts ceļiem. Administratīvi teritoriālās reformas nosacījumi paredz, ka no visām apdzīvotām vietām ir vajadzīgi labi ceļi uz novada centru. “Lai gan bija paredzēts šim mērķim izmantot Eiropas Savienības fondu naudu, kuru papildinātu ar valsts budžeta finansējumu, diemžēl līdz šim no valsts nekas netika likts klāt,” atzina ministrs.

Ceļu remontu plānus nemaina
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs interesējās, vai visi novada ceļi un ceļu posmi, kurus paredzēts remontēt vai atjaunot nākamajos gados, ir iekļauti ministrijas plānos.
T.Linkaits apliecināja, ka nekas plānos netiek mainīts. Tomēr par ceļa Gulbene-Pļaviņas nākamo rekonstrukcijas posmu nevarēja sniegt skaidru atbildi.
Lai gan daudzus neapmierina ceļa Gulbene-Balvi-Viļaka rekonstrukcijas darbi, ministrs atzina, ka tie rit, kā paredzēts. Savukārt ceļa Smiltene-Gulbene divu posmu, par kuru neapmierinošo segumu pārliecinājās ministrs, pārbūve ir paredzēta 2020.gadā. Savu kārtu gaida vietējie ceļi Lizums-Druviena un Gulbene-Zeltiņi, kuros tiks atjaunots grants segums 2021.gadā.
Lai gan spēkā paliek arī plānotā tiltu atjaunošana uz Gulbenes novada ceļiem, ir bažas par to atjaunošanas darbu izpildi, jo trūkst tiltu būvētāju. Šogad vairākkārt izsludinātajos VAS “Latvijas ceļi” iepirkumos nepiesakās pretendenti. “Tā ir problēma, jo tiltu būvētāji izvēlas strādāt lielos objektos un uzskata, ka ar to pietiek. Tāpēc jau tagad tiek izsludināti iepirkumi tiltu atjaunošanai nākamajā gadā,” norādīja T.Linkaits.

Varētu atjaunot vilciena satiksmi
Satiksmes ministrs uzskata, ka dzelzceļa pārvadājumiem ir nākotne. “Protams, visam ir racionālas robežas, turklāt arī dzelzceļa pārvadājumu attīstībai naudas nepietiek. “Gaisma tuneļa galā” parādījusies Pierīgā, jo noslēgts līgums par jaunu elektrovilcienu iegādi. Par dīzeļvilcieniem līdz gada beigām tiks izstrādāta attīstības koncepcija, jo arī šie vilcieni ir nolietojušies. Tad redzēsim arī, kādas ir iespējas līnijai Gulbene-Rīga. Potenciāls tur ir,” uzskata T.Linkaits.
N.Audzišs atzina, ka šo vilciena maršrutu varētu izmantot diezgan daudz pasažieru, ja ceļu līdz Rīgai varētu veikt ātrāk – apmēram divās stundās un nebūtu vairāk par 4-5 pieturām. Tagad ceļā ir jāpavada divtik ilgs laiks.
T.Linkaits norādīja, ka tuvākajā laikā nav paredzamas būtiskas izmaiņas. Liels pieprasījums pēc dīzeļvilcienu transporta ir Cēsu, Valmieras, kā arī Rēzeknes un Daugavpils virzienā. Savukārt nojaukto dzelzceļa līniju no Gulbenes uz Pitalovu nav paredzēts atjaunot. Tur attīsta “zaļā dzelzceļa” takas tūristiem un velosipēdistiem. Tiesa, pašvaldības sarunā ar Krievijas vēstnieku ir pieļauta arī šāda iespēja. Tomēr būtu sarežģīti šķērsot Latvijas-Krievijas robežu.
Savukārt bānīša kustības nodrošināšanā izmaiņas nav paredzētas – tāpat kā līdz šim tiks piešķirta valsts dotācija. “Ļoti novērtēju bānīti un visu, kas ar to saistīts. Atliek tikai reklamēt bānīti, lai tūristu plūsma būtu vēl lielāka,” uzsvēra T.Linkaits.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Perspektīva – dzelzceļš

Kategorijas