Meitene, kuras rokas darba nebīstas

2019. gada 9. augusts 00:00

3888

Megija Sirmule pirms gada absolvēja Tirzas pamatskolu un turpmākās mācību gaitas uzsāka Priekuļu tehnikumā, kas tagad nosaukts par Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu. Viņas izvēlētā profesija ir augkopības tehniķis, ko pārsvarā izvēlas puiši. Viņas kursā ir 8 skolēni, starp kuriem tikai 3 ir meitenes.

Piedalās sacensībās Polijā
Megija šovasar pārstāvēja Latviju tehnikuma komandas sastāvā Eiropas jauniešu sacensībās “Agrolympics Poland 2019”. Megija stāsta, ka sacensībās Polijā startēja 4 cilvēku komanda. Šogad ir noteikums, ka komandā obligāti jābūt vienai meitenei.
“Skolotāja pie manis pienāca un teica, ka esmu aktīva meitene un gan jau es gribētu aizbraukt. Tā arī darīju un tur guvu ļoti daudz pieredzes,” atklāj Megija.
Viņa stāsta, ka sacensībās bija dažādi uzdevumi, piemēram, jāmaina traktoram riepas, jāslauc govs, jānosaka teļa svars un pļāvējam jānomaina asmeņi. Varēja aplūkot izstādi par lauksaimniecību. “Šādas sacensības norisinās katru gadu, šogad tās bija Polijā. Ja mani uzaicinās piedalīties, tad noteikti braukšu arī nākamgad. Protams, ir jābūt arī labām sekmēm skolā un jāizrāda interese par to, ko māca. Nākamgad, iespējams, tikšu uz vēl vienām sacensībām Igaunijā,” priecājas Megija.
Sacensībās tika dalītas vietas, tomēr vienmēr esot tā, ka pirmās trīs iegūst tās komandas, kuru valstīs notiek sacensības – šogad pirmās vietas ieguva komandas no Polijas. “Mūsu komanda ieguva labāko laiku siena kraušanā, kad uz vienas platformas bija jāsakrauj tik, cik vien var,” teic Megija.
Sacensības ilga divas dienas. Viņas komandas biedri bijuši no trešā kursa un zinājuši vairāk par viņu, tomēr tas nav traucējis piedalīties un visu darīt arī pašai. Nākotnē Megija apsver domu papildināt savas zināšanas. “Varbūt varētu tālāk mācīties Jelgavā, jo skolotāji tur esošo skolu ir atzīmējuši kā labu, bet man jau vēl trīs gadi ir priekšā,” saka Megija.

Prakse ir vērtīgāka par teoriju
Megija stāsta, ka šo profesiju izvēlējusies tāpēc, ka ģimenei pieder saimniecība. Lauksaimniecība viņu saista jau kādu laiku, jo viņas vecāki un vecvecāki nodarbojas ar lopkopību, līdz ar to ir nepieciešams palīdzēt mājas un fermas darbos.
“Saimniecībā ir 21 gaļas lops un “padsmit” piena govis. Pēc pamatskolas es vispār nezināju, ko gribu mācīties un darīt nākotnē. Ar izvēli man palīdzēja mamma, kura iedeva lapu ar sarakstu par skolām, kurās māca kaut ko saistībā ar lauksaimniecību. Vēl mani saista dzīvnieki, patiesībā vairāk nekā augi, tāpēc kādreiz domāju, ka varētu mācīties kaut ko saistībā ar veterināriju. Piemēram, Smiltenes tehnikumā ļoti labi apmāca jaunos veterinārārstus,” min Megija. Vēl viens iemesls studiju uzsākšanai šajā tehnikumā ir tas, ka par skolu ir bijušas labas atsauksmes un arī citi paziņas un radi pabeiguši tieši Priekuļu tehnikumu. “Mums māca ļoti daudz interesantu lietu. Apgūstu šo profesiju, jo, iespējams, nākotnē pati nodarbošos ar lauksaimniecību, un tad jau man būs šāda profesija,” viņa saka.
Megija stāsta, ka pati arī palīdz fermas darbos un no darba nebaidās. Viņa uzsver, ka prakse ir būtiskāka par teoriju – gan skolā, gan mājās reāli kaut ko darot. “Ja mums tiek mācīts par laukiem, tad es labāk aizbraucu uz vietas un apskatos to lauku, zemi un augus, nevis skatos bildītes no grāmatām. Bez prakses es tāpat neko nevarētu izdarīt. Arī teorija ir svarīga, lai vispirms saprastu, bet tikai prakse dod tās īstās zināšanas,” uzsver Megija.
Tomēr varbūt kādreiz dzīves ceļi meiteni aizvedīšot arī uz Rīgu. “Gribu apskatīt pēc iespējas vairāk, lai pēc tam es pati saprotu, kas man vispār patīk. Iespējams, palikšu pilsētā. Man ir plāns no sākuma padzīvot un pastrādāt Rīgā, iespējams, pavisam citā nozarē un tad vēlāk atgriezties Tirzā un nodarboties ar to, kas man jau ir tuvs – ar lauksaimniecību,” bilst Megija.

Nav mājās sēdētāja
Ikdienā Megija ne tikai mācās par lauksaimniecību, bet arī dejo tautas deju kolektīvā “Virpulis”, iepriekš dziedājusi arī ansamblī. Viņa ir piedalījusies gan sporta sacensībās galda tenisā, gan arī spēlējusi “Tautas bumbu”. Meitene arī nebaidās no tā, ka kādu reizi pa brīvdienām ir jāpaliek kopmītnēs, jo pirmā kursa laikā viņa ir ieguvusi daudz jaunu draugu.
“Šobrīd uzskatu, ka esmu aktīvāka nekā pamatskolā. Biju arī pie Tirzas pamatskolas 8. un 9.klases stāstīt par to, kā ir manā jaunajā skolā – Priekuļos. Arī tehnikumā esmu veidojusi un pārstāvējusi prezentācijas, kurās stāstu par iespēju mācīties Priekuļu tehnikumā, kas nesen pārsaukts. Aicinu jauniešus un vienaudžus nebaidīties no profesijām, kas saistās ar lauksaimniecību!” saka Megija.
Viņa klasesbiedrus Tirzā negribēja atstāt, jo viņas klase bijusi jautra un patīkama. “Tomēr tagad es saprotu, ka arī šeit ir forši un var iepazīties ar cilvēkiem. No sākuma baidījos, aiziedama uz tik lielu skolu, kur nevienu nepazīstu, tomēr tagad gandrīz par katru kaut ko varu pateikt – vismaz atceros, kur katru esmu redzējusi,” smejas Megija. Viņa stāsta, ka ir labāk, ja klasi var nosaukt par puišu kolektīvu, jo meiteņu klasē ir maz. Megija atzīst, ka ar puišiem ir vieglāk sadarboties un ir mazāk domstarpību. “Puiši tik daudz “neieiet drāmā” un, ja kādu aprunā, tad tas ir pa jokam,” vērtē Megija.

Par MegijuVārds, uzvārds: Megija Sirmule.
Vecums: saldie 16.
Mācās: Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā.
Specialitāte: augkopības tehniķis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Meitene, kuras rokas darba nebīstas

Kategorijas