Nedēļa vēsturē

2019. gada 13. augusts 00:00

Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs sagatavojis apskatu par jūlija notikumiem pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz pasauli pilnīgi citā laikmetā.

1974. gada 8. augustā ASV prezidents Ričards Niksons paziņoja par savu atkāpšanos no amata. Viņš ir līdz šim vienīgais ASV vadītājs, kam tā bijis jādara, jo pretējā gadījumā viņam draudēja impīčments – atstādināšana no amata. R.Niksona krišanas cēlonis bija tā saucama Votergeitas lieta.
1972. gada 17. jūnija naktī pieci cilvēki ielauzās Demokrātu partijas nacionālās komitejas ēkā Votergeitas kompleksā, lai tur ievietotu noklausīšanās ierīces. Tas notika ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā, un izmeklēšana atklāja, ka notikušais ir saistīts ar R.Niksona atbalstītājiem. Vēl vairāk – izrādījās, ka prezidents mēģinājis ietekmēt policijas darbu, kas pētīja ielaušanos.
R.Niksona vietā ASV vadītāja amatā stājās viceprezidents Džeralds Fords. 1974. gada septembrī viņš R.Niksonam piedeva visus noziegumus, par ko viņam būtu bijis jāatbild, tādējādi atbrīvojot savu priekšteci no tiesiskas atbildības.
Votergeitas skandāls ir ne tikai zīmīgs ar atklātībā nonākušām nelikumībām politikas augstākajās aprindās, bet arī kļuva par vienu no pagājušā gadsimta spilgtākajiem pētnieciskas žurnālistikas paraugiem – tieši žurnālisti pirmie pavēstīja sabiedrībai par notikušo.

1965. gada 9. augustā Singapūra paziņoja par izstāšanos no Malaizijas Federācijas un pasludināja sevi par neatkarīgu republiku Britu Nāciju sadraudzības sastāvā. Šodien Singapūras Republika ir mikroskopiska valsts (to dēvē arī par pilsētvalsti) Indoķīnas dienvidu nomalē uz Singapūras salas un vēl 62 mazām salām ar 5,638 miljoniem iedzīvotāju, no kuriem 76,8 procenti ir ķīnieši, 13,9 procenti – malajieši, 7,9 procenti – indieši. Singapūra ir viena no visblīvāk apdzīvotajām valstīm. 39 procentiem iedzīvotāju ir citas valsts pilsonība.
No 1959. līdz 1990. gadam valsts premjerministrs bija jurists ar Kembridžas doktora diplomu Li Kuan Ju, bagāta ķīnieša, kurš uz Singapūru bija pārcēlies 19. gadsimtā, dēls. Viņa laikā notika pasakaina (gan pēc tempiem, gan apjoma) ekonomiskā izaugsme, kas Singapūrai ļāva no mazattīstītas valsts kļūt par vienu no pasaules bagātākajām valstīm. Šodien tā ir reģiona industriāli attīstītākā valsts, globāls augsti attīstītas izglītības, finanšu un daudzu citu nozaru centrs. Lai gan Singapūra ir pasaules dārgākā pilsēta, tā ir lielas tūristu plūsmas mērķis; pēdējos gados, ņemot vērā augsto medicīnisko līmeni valstī, tā ir arī tā saucamā medicīniskā tūrisma mērķis. Iedzīvotāju vidējais vecums, pēc mūsu mērogiem, gan ir mazs – tikai 33,6 gadi –, toties bezdarba līmenis starp attīstītajām valstīm ir viens no zemākajiem.
2003. gada 10. augustā notika pirmās “kosmiskās” kāzas. Kopš Jurija Gagarina lidojuma 1961. gada 12. aprīlī atzīmēta vesela virkne notikumu ar apzīmējumu “pirmie” – pirmā sieviete kosmosa kuģī, pirmā cilvēka iziešana atklātā kosmosā, pirmā kosmisko aparātu saslēgšanās orbītā, pirmais cilvēks uz Mēness, pirmā pēcnācēja ieņemšana lidojuma laikā (PSRS gan šīs baumas nekad oficiāli neapstiprināja), diemžēl – arī pirmie bojāgājušie kosmonauti.
Pirmajā kosmiskajā laulību reģistrācijas ceremonijā orbītā gan atradās tikai līgavainis, krievu kosmonauts Jurijs Maļenčenko – starptautiskajā kosmiskajā stacijā 380 kilometru augstumā virs Jaunzēlandes. Ceremonijas vadītājs un līgava Jekaterina Dmitrijeva tajā laikā bija Teksasā, Hjūstonā, Kosmisko lidojumu vadības centrā, un laimīgie jaunlaulātie jāvārdu teica pa radio.

1920. gada 11. augustā Rīgā tika parakstīts miera līgums starp Latviju un Padomju Krieviju, ar kuru noslēdzās Latvijas Brīvības cīņas. “Latvijas Vēstnesis” rakstīja: “Jau no diezgan agra rīta mūsu Ārlietu ministrijas telpas bija vispārējas intereses centrs. Nāca un gāja preses pārstāvji, telegrāfa aģentūru korespondenti, ārzemju žurnālisti no Somijas, Amerikas, Polijas un citām valstīm, vietējā diplomātiskā pasaule. Lai fiksētu vēsturisko mirkli, uzstādīja sešus fotogrāfu aparātus. Delegāciju sekretāri saveda galīgā kārtībā miera līguma grāmatas, uz vatmaņa papīra iespiestus, brūnā ādā iesietus foliantus, iešņorēdami tos un pēdējā lapaspusē pielikdami sarkanus zieģeļus pie krāsainām šņorēm, Latvijai – nacionālas krāsas, Krievijai – zelts ar sarkanu. Parakstīšanai bija apgādāta vēsturiska zelta spalva zelta kātā ar briljantu galā. Ar šo spalvu krievu cari parakstīja līgumus. Vēl paraksta divos eksemplāros protokolu par kara darbības izbeigšanu vēlākais līdz 13. augustam 12 naktī. Tad delegācijas locekļi pieceļas, priekšsēdētāji sniedz viens otram roku, bet locekļi savstarpēji palokas. Viss noticis mēmi, bez kādām sarunām. Fotogrāfē. Uz Aleksandra bulvāra spēlē mūzika.”

1989. gada 12. augustā Nigērijas galvaspilsētas Lagosas “Sulurere” stadionā valsts futbola izlase sacentās ar Angolas valstsvienību. Nigēriešiem šī bija priekšpēdējā cīņa ceļā uz 1990. gada Pasaules kausa izcīņas finālu. Šī diena Lagosā bija ļoti karsta un sausa. Gandrīz 80 000 skatītāju vēroja spēli stadionā, kura projektētā ietilpība bija 60 000, un vietas tribīnēs lielākoties jau bija aizņemtas četras stundas pirms cīņas sākuma.
Nigērijas izlases zvaigzne bija Semjuels Sočukvima Okvaradži – spēlētājs, kas lieliski pārredzēja laukumu, apveltīts ar savdabīgu bumbas pārvaldīšanas tehniku, allaž prata saglabāt mieru un bija ļoti atbildīgs. Viņa klātbūtne laukumā nigēriešus iedvesmoja. Okvaradži bija sportists ar augstu intelektu – runāja angļu, itāļu, spāņu, vācu, serbu valodā, viņam bija divi zinātniskie grādi jurisprudencē. Visi runāja par viņa godīgumu, uzticību un atbildību. Tikai nedaudzi spēlētāji izpelnījušies tik lielu popularitāti ģērbtuvēs un ārpus tām.
Spēles 76. minūtē, kad nigērieši bija vadībā ar 1:0, Okvaradži, kuram tuvumā neviena nebija, pēkšņi sabruka. Viņu no laukuma nonesa uz nestuvēm, un ceļā uz slimnīcu futbolists mira. 25 gadus vecā sportista sirds neizturēja. Mača laikā no karstuma gāja bojā 12 skatītāji, kuri nespēja izkļūt no tribīnēm, lai atvilktu elpu. Par spīti Nigērijas uzvarai, diena, kas sākās ar tik lielām cerībām, pārvērtās ļaunā murgā. Bez sava līdera nigērieši izšķirošajā cīņā par ceļazīmi uz Itāliju zaudēja Kamerūnai.

1961. gada 13. augustā Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR) slēdza Berlīnes austrumu daļas robežu ar Rietumberlīni, aizverot bēgšanas ceļu tūkstošiem VDR iedzīvotāju. Naktī karavīri uz robežas uzslēja dzeloņstiepļu žogu, vēlāk to aizstāja ar betona bluķiem. 3,6 metrus augstais mūris pilsētā bija 43 kilometrus garš, nākamajā gadā, apjožot Rietumberlīni no visām pusēm, tie jau bija 155 kilometri. Mūri un sarežģītās palīgkonstrukcijas apsargāja 14 000 kareivju un 259 sargsuņi. Cilvēku, kurus nošāva, tiem mēģinot šķērsot mūri, skaits, pēc dažādiem datiem, bija no 136 līdz 245.
Mūris “krita” 1989. gadā, kad VDR sašķobījās komunistiskā iekārta. Tā laika VDR līderis solīja, ka, saņemot vīzu, robežu varēs šķērsot katrs. Paziņojumu vakarā TV nolasīja ļoti neskaidri, un tūkstošiem berlīniešu, to pārpratuši, devās uz caurlaides punktiem tūlīt. Apjukušie robežsargi, nesaņēmuši skaidras norādes no priekšniecības, tos atvēra, un ļaužu straumes šķērsoja robežu. Nākamajā dienā cilvēki ar āmuriem un cērtēm sāka mūra nojaukšanu.

1956. gada 14. augustā savā Berlīnes dzīvoklī mira vācu rakstnieks un dramaturgs Bertolts Brehts (dzimis 1898. gadā).
Pēdējais Brehta dzīves gads bija panākumiem bagāts: PSRS viņš saņēma Ļeņina prēmiju, Francijā starptautiskā teātru festivālā otro prēmiju ieguva luga “Kaukāza krīta aplis”, viņu godināja VDR rakstnieku kongresā, recenzenti slavēja lugu “Galilejs”. Tomēr Brehts jutās arvien sliktāk. Viņa veselība sevišķi pasliktinājās pēc Staļina personības kulta atmaskošanas PSRS. Tas bija trieciens rakstniekam, kurš vēl nesen Staļinam bija sacerējis odu. 13. augusta vakarā, ļoti noguris, viņš aizgāja gulēt laicīgāk, lai varētu sākt strādāt jau agrā rītā. Un nepamodās.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nedēļa vēsturē

Kategorijas