Sveika, Latvija – sentēvu zeme!

2019. gada 16. augusts 10:43

1074

Šis ir 22.gads, kopš Amerikas latviešu apvienība (ALA) rīko izglītojošu ceļojumu jauniešiem, kas absolvējuši latviešu skolu vai runā latviski. Otrdien ceļojuma “Sveika, Latvija!” 42.grupas dalībnieki Gulbenē un Stāmerienā bija pamanāmi, jo šis uzraksts ir lasāms uz viņu krekliem un jakām.
“Grupas brauciens ir ne tikai iespēja apceļot Latviju, bet arī iepazīties gan ar vienaudžiem mūsu valstī, gan ar grupas dalībniekiem no ASV, Kanādas un Austrālijas, ar kuriem kopā var baudīt bagātu programmu ar interesantām atrakcijām un interaktīvām nodarbībām,” stāsta grupas koordinatore Anita Ozola.

Ceļojuma maršruts aptver visu Latviju
Viņa veido grupas maršrutu, balstoties uz ALA pieredzi un cenšoties ietvert iespējami daudz no tā, ko jaunieši ir mācījušies latviešu sestdienas skolā, uzzinājuši no saviem vecākiem un vecvecākiem. Nepilnās divās nedēļās (no 10. līdz 23.augustam) 23 jaunieši un viņu skolotāji iepazīst vēsturiskās un skaistākās vietas.
“Gulbenes valsts ģimnāzijā tikāmies ar jauniešiem un iepazinām viņu skolu, apmeklējām centru “Dzelzceļš un Tvaiks”, šaursliežu dzelzceļa depo un ar bānīti braucām līdz Stāmerienai. Pa ceļam uz Cesvaines pili piestājām Stāķu autobusu pieturā, kas konkursā atzīta par labāko kultūrvietu,” informē A.Ozola.
Viņa ir gulbeniete, tāpēc varēja gidu stāstījumu papildināt ar savām bērnības atmiņām. Anita uzsver, ka Latvijā ir ļoti daudz, ko rādīt un stāstīt, diemžēl visur pagūt nav iespējams. Maršrutā iekļauta koncertzāle “Gors” Rēzeknē, keramiķa Aivara Ušpeļa darbnīca, Aglonas bazilika un Maizes muzejs, Likteņdārzs, Rundāles pils, nacionālā bibliotēka un vēl daudz citu objektu, kā arī neparastu un jauku pasākumu.

Cenšas saglabāt latvisko kultūru
Grupas vadītāja Amanda Lipacis uzsver, ka ceļojums uz Latviju ir ļoti skaista dāvana jauniešiem, kuri pēc mācībām vispārizglītojošā skolā sestdienās apguvuši zināšanas par Latviju un latviešu valodu. A.Lipacis atzīst, ka tā ir galvenokārt vecāku izvēle – vest bērnus uz latviešu sestdienas skolu.
Arī viņas dēls Pēteris sākumā nebrauca ar priecīgu prātu, bet tagad ir gandarīts, ka var pārliecināties - Latvija tiešām ir tik skaista un saviļņojoša, kā par to stāstīts. “Mēs gribam uzturēt latvisko kultūru, tāpēc pirmajā vietā ir latvietība. Vienmēr un visur uzsveru, ka esmu latviete,” saka A.Lipacis.
“Esmu trešo reizi Latvijā. Pirmo reizi te biju 1990.gadā, kad dziedāju Dziesmu svētkos. Vēl biju 2000.gadā, kad piedzima mana vecākā meita Sabīne, viņa bija te pirms pieciem gadiem. Tagad esmu kopā ar jaunāko meitu Sofiju. Emocionāli tas ir tikpat saviļņojoši kā pirmo reizi,” atzīst Jāna Plēsums. Viņa uzsver, ka sevišķi iespaidīga bija ekskursija Āraišu ezerpilī, arī Cēsu pilī, kur sevišķi iespaidīga bija kāpšana pils tornī ar lukturi.
Arī Kārlis Alversons ir bijis Latvijā vairākas reizes. Viņš ir strādājis bāreņu nometnē Ķesterciemā un Mežezerā, kā arī svētku un ciemošanās reizēs. “Tagad esmu kopā ar dēlu Olafu. Nebija viegli viņu vest uz latviešu sestdienas skolu, kas ir tālu no mūsu dzīvesvietas, tāpēc sākumā latviešu valodu mācīju pats. Vēlāk šo pienākumu pārņēma mana mamma, kura labāk par mani runā latviski. Rezultāts ir – Olafs labi nokārtoja latviešu valodas eksāmenu. Tagad šis ceļojums ir balva viņam, bet bija jāmācās, lai ne tikai redzētu, bet arī saprastu, kas te notiek,” norāda Kārlis. Viņš uzskata, ka, dodoties prom no Latvijas, jaunieši vairāk padomās, ko ir redzējuši, uzzinājuši un ieguvuši. “Kad es augu, man vecmamma stāstīja, ka ir jāmācās latviešu valoda un jācīnās par Latvijas brīvību. Mēs gājām demonstrācijās un darījām visu, lai palīdzētu to sasniegt. Tagad, kad Latvija ir brīva, daudzi cenšas izdomāt, ko darīt. Mūsu bērniem nav vairs atmiņu par šo valsti, turklāt viņiem ir grūti saprast, kāpēc man un citiem tā ir tik svarīga. Es savam dēlam stāstu to, ko man stāstīja vecmamma, lai viņš vēlētos atgriezties Latvijā,” skaidro Kārlis. Viņš ar sievu vairākkārt ir pārrunājis iespēju pārcelties uz dzīvi Latvijā, bet nav izdevies saprast, ko šeit varētu strādāt un kā latviskajā vidē iekļautos Olafs.

Cer, ka pirmā reize nebūs pēdējā
Dēlam Olafam šī ir pirmā tikšanās ar Latviju. “Daudzas labas lietas jau esmu redzējis, turklāt visi šeit ir priecīgi ar mums tikties. Tagad varu secināt, ka bija vērts mācīties latviešu skolā, jo esmu daudz uzzinājis par vēsturi, un tagad varu redzēt tās liecības. No līdz šim redzētā vislielāko iespaidu ir atstājusi Turaidas pils, jo līdz šim nekad nebiju redzējis tik vecu un milzīgu pils būvi. Cita veida, bet arī skaista ir Stāmerienas pils, kurai ir ļoti interesanta arhitektūra,” vērtē O.Alversons.
Gulbenes ģimnāzijas audzēkne Diāna Krasiļņikova secina, ka ciemiņus te viss interesē un viņi ir ļoti aktīvi izziņas procesā. “Redzams, ka viņi ir ļoti zinātkāri, enerģiski un sportiski. Tikšanās laikā ģimnāzijā pārrunājām, kā mēs apgūstam tautiskās dejas un kā to dara viņi. Kad ceļojuma noslēguma pasākumā tiksimies Rīgā 22.augustā, būs kopējs brauciens ar kuģīti pa Daugavu un ballīte. Tad, iespējams, ar kādu ārzemju latviešu jaunieti iepazīšos tuvāk un veidosies kontakti saziņai,” saka Diāna. Viņa atklāj, ka paredzama arī tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sveika, Latvija – sentēvu zeme!

Kategorijas