Deputātam prasa paskaidrojumus

2019. gada 27. augusts 09:42

2308

Brīva sava viedokļa paušana par aizvadītajiem 10 gadiem Gulbenes novada pašvaldībā (raksts “Pašvaldības vai “cilvēku grupas” intereses?” publicēts 16.augusta “Dzirkstelē”) vietējam deputātam Intaram Liepiņam atnesusi gan pozitīvas atsauksmes no lasītājiem, gan uzaicinājumu uz Gulbenes novada pašvaldības ētikas komisiju.
Ētikas komisijai iesniegumu ar pretenzijām par deputāta I.Liepiņa izteikumiem intervijā “Dzirkstelei” ir uzrakstījis novada pašvaldības izpilddirektores vietnieks Sandis Sīmanis. Viņš to darījis, “rūpējoties par iestādes tēlu” un “aizstāvot savus darbiniekus”, jo, kā laikrakstam tagad pauž S.Sīmanis, intervijā I.Liepiņš “mētājies ar vārdiem”, kuri nav bijuši “ne ar ko pamatoti”.
Iesniegums ētikas komisijā ir izskatīts 22.augustā. I.Liepiņš kolēģiem ētikas komisijas sēdē ir sniedzis savus paskaidrojumus rakstiski un mutiski, ir klātienē atbildējis uz komisijas locekļu jautājumiem. Sēdes iznākums vēl nav zināms, taču tuvākajā laikā tiks publiski paziņots. Visticamāk, tas notiks jau 29.augusta novada domes sēdē.

Jājūtas “kā iemestam lapseņu pūznī”?
Par 22.augusta ētika komisijas sēdi I.Liepiņš “Dzirkstelei” saka: “Izmantošu epitetus un tautas parunas. “Taisnība kož acīs”? Laikam man bija jājūtas “kā iemestam lapseņu pūznī”? Bet katrs izmanto savas tiesības. Man nav nekas pretim. Jau pēc ētikas komisijas sēdes esmu saņēmis vēstuli no pašvaldības jurista, kurā teikts, ka mani sūdzēs tiesā. Es to morāli atbalstu! Lai viss iet savu ceļu. Man gan atliek tikai noplātīt rokas. Protams, nevarēju iedomāties, ka man par sava viedokļa paušanu, dzīvojot brīvā, demokrātiskā valstī, var šādi sanākt. Intervijā “Dzirkstelei” neesmu kritiku izteicis ne par vienu konkrētu cilvēku. Runāju par vietējo politiku, procesiem, problēmām. Intervijā paudu ne tikai savu, bet arī savu vēlētāju viedokli, jo regulāri tiekos ar iedzīvotājiem, esmu pieejams, ieklausos, mēģinu saprast un salīdzinu savas un viņu domas. Mans mērķis bija, ir un būs - panākt dialogu ar pašvaldības vadību. Pagaidām ne vienmēr tas izdodas. Esmu opozīcijā. Varbūt tāpēc nereti esmu sajutis pret sevi augstprātīgu attieksmi un to, ka mans viedoklis, ieteikumi, argumenti netiek ņemti vērā un tiek ignorēti kā kaut kāda nepatiesība vai aplamība, kaut beigās bieži vien izrādās, ka man ir bijusi taisnība - kaut arī mans viedoklis ir bijis citāts, bet pareizs! Esmu sajutis – negrib ieklausīties citādā viedoklī. Gribu vedināt, ka ir jābūt dialogam. Ja nebūs dialoga, tad būs “karš”. Komunikācijas “karš”. Bet, kā saka, “miers baro, bet karš posta”. Nav tā, ka es tikai kritizēju citus, bet nedzirdu pret sevi vērstu kritiku. Es to analizēju un izvērtēju. Citēšu Raini: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies.” Pārvērtības novada pašvaldībā ir vajadzīgas. To arī gribēju likt saprast lasītājiem šajā “Dzirksteles” intervijā ar mani, kas publicēta 16.augustā.”

Vēlas no deputāta publisku atvainošanos
Par savu iesniegumu ētikas komisijai S.Sīmanis “Dzirkstelei” saka: “Vārda brīvībai arī ir ierobežojumi. Ja (I.Liepiņš – red.) nevar pamatot savu viedokli, ja runā tikai frāzēs... Pašvaldības administrācijā strādā 91 darbinieks. Un te salīdzinājumi ar kaut kādiem kaitnieciskiem kukaiņiem! Piedodiet! Darbinieki nāk pie manis un prasa, vai mēs kaut ko darīsim šajā sakarā. To darīt ir mans pienākums! Es domāju, ka ētikas komisija ir tikai sākums.” S.Sīmanis arī akcentē, ka te nav runa par to, ka viņš pats personīgi būtu juties aizskarts no I.Liepiņa puses.
S.Sīmanis saka - ātrs un pieņemams atrisinājums šajā situācijā varētu būt I.Liepiņa publiska atvainošanās. “Ja neatvainosies, būs priekšlikums (no S.Sīmaņa puses – red.), vai jāceļ prasība tiesā. Gods un cieņa ir katram darbiniekam un ir arī juridiskajai personai. Šajā gadījumā (I.Liepiņa intervijā “Dzirkstelei”- red.) šie izteikumi (kurus paudis deputāts – red.) ir apvainojoši. Lasot pēc konteksta viss ir ļoti labi saprotams. Ja pēc tam ir jāizlokās par interpretāciju, tā vairs nav mūsu problēma,” saka S.Sīmanis.
Uz jautājumu, vai šāda veida juridiska skaidrošanas ar deputātu nav savā ziņā veltīga enerģijas izšķiešana, S.Sīmanis atbild: “Mēs jau tā šķiežam spēkus. Mūsu ētikas komisija šķiež spēkus ar viņa (I.Liepiņa – red.) iesniegumiem, kuri tiek noraidīti ētikas komisijā. Ne jau velti šie iesniegumi tiek noraidīti.” Te vietā atgādināt, ka ētikas komisija ir noraidījusi I.Liepiņa iesniegumu sakarā ar KNAB konstatēto domes priekšsēdētāja Normunda Audziša pārkāpumu – darba automašīnas izmantošanu privātām vajadzībām. Par to S.Sīmanis tagad saka: “Tā būtu sava veida dubultā sodīšana. Ja jau viņš (N.Audzišs – red.) reiz administratīvi ir sodīts (no KNAB puses – red.), tas ir jāņem vērā. Tikām jautājuši KNAB, kā pašvaldībai būtu pareizi rīkoties šajā situācijā. Izrādās, ka pašvaldības rīkojas dažādi - citas soda, citas ne. Ētikas komisija Gulbenes novada pašvaldībā ir vērtējusi un atzinusi, ka nesodīs.”

Par iekšējo komunikāciju
Par ētikas ievērošanu pašvaldībā S.Sīmanis saka: “Jebkuram no mums ir jāievēro ētikas normas. Ir jādomā līdzi. Ir taču iespējama korekta kritika, konstruktīva kritika.” Lai labāk izprastu šīs nostādnes, deputātiem esot iespēja apmeklēt izglītojošus kursus un studēt ētikas jautājumus. Šāda pilnveidošanās varot tikt apmaksāta no pašvaldības budžeta – skaidro S.Sīmanis. Attiecībā uz administrācijas darbiniekiem šādu kursu apmeklēšanai šobrīd “nav bijis pamats”, jo neviens no izpildvaras tagadējiem darbiniekiem nav nonācis līdz viņa uzvedības izvērtēšanai ētikas komisijā.
S.Sīmanis arī uzsver, ka pašvaldībā nav iekšējās komunikācijas problēmu un arī nevajadzētu būt. “Mēs, administrācija, gribam sadarboties, un vajag sadarboties ar deputātiem. Bet gribētos, lai tas nav uz aizvainojumu fona,” saka S.Sīmanis. Ikviens deputāts varot vērsties administrācijā, lai iepazītos ar dažādiem pašvaldības dokumentiem. “Par to arī tiek maksāts, ka deputāti dara savu darbu,” uzsver S.Sīmanis. Esot vēlama aktīva deputātu līdzdarbošanās ne tikai komiteju un domes sēdēs, bet jau pirms tām. S.Sīmanis atgādina, ka deputāti ir tiesīgi arī paši patstāvīgi sagatavot un iesniegt lēmumu projektus izskatīšanai novada domē.

Skats no malas

Juris Rozenvalds, politologs:
- Tas ir veselā saprāta jautājums. Visiem ir tiesības. Bet, izmantojot jebkādas tiesības, ir arī atbildība. Izmantot savas tiesības nevienam nevar aizliegt. Taču, ja cilvēks, kā saka, pārkāpj robežas, ja uzvedas demagoģiski, viņam ir jāatbild. Ja opozīcijas deputāts, runājot par “pozīciju”, neievēro ētikas normas, var to vērtēt pašvaldības ētikas komisijā. Tam jau tā ir domāta! Aprunāties un pateikt: “Paklau, tas nav labi darīts.” Ētikas komisija ir tāda institūcija, kur šādos gadījumos var vērsties. Tikai nevajag ētikas komisiju sākt ļaunprātīgi izmantot. Iedomāsimies katrs situāciju, kā mēs justos, ja kaimiņš visu laiku par jums rakstītu sūdzības par katru nieku! Tad šis kaimiņš vienkārši sabojā jums dzīvi! Bet tiesības rakstīt ir...
Ja deputāts izsaka kritiku, pamatojoties uz reāliem faktiem, tad tur neko nevar darīt. Katram ir tiesības izteikt savu viedokli. Taču ētiska rakstura problēmas rodas tad, ja deputāts kādu kolēģi nodēvē, piemēram, par lopu vai maitu. Tad var būt runa par neslavas celšanu un tamlīdzīgi. Var skatīt to ētikas komisijā un izteikt morālo nosodījumu vai novērtējumu. Sliktākajā gadījumā – tiesa. Tas ir tad, ja ir melots, apgalvots tas, kā īstenībā nav, vai ir notikusi naida kurināšana pret citiem bez pamata. Dzīvojam tiesiskā valstī, un tas ir risināms šādā veidā. Cilvēkam ir jāatbild! Protams, šīs robežas ir smalkas. Nevar uzrakstīt likumu visām situācijām. Arī jurisprudencē ir iespējas interpretācijām. Katra situācija ir konkrēti risināma. Un tas ir arī jautājums par to, kā cilvēki savā starpā sarunājas. Ir arī ekstrēmi gadījumi. Piemēram, cilvēks sevi ir apliecinājis kā skandālists, kurš par jebkuru gadījumu uzreiz ir gatavs skriet rakstīt sūdzības un tamlīdzīgi. Bet varbūt arī tā, ka cilvēku vienkārši neuzklausa un tāpēc viņam ir viedoklis, ka nav nekā pozitīva. Tas savukārt met ēnu uz pašvaldību kā tādu, nevis tikai uz konkrētiem vadības pārstāvjiem, jo sabiedrībai rodas sajūta, ka iekšienē nespēj savā starpā sarunāties un kārtot jautājumus.

Svarīgi!
“Izteiksmes formai ir svarīga loma, lai garantētu radošu vidi un aizsargātu personas tiesības brīvi paust savus uzskatus, pārdzīvojumus un pieredzi, izvēloties tai pēc pašas ieskatiem atbilstošākos mākslinieciskās izteiksmes veidus. Piemēram, satīras raksturīgās pazīmes ir pārspīlējums un realitātes sagrozīšana, kas dabiski vērsta uz provokāciju un satraukuma radīšanu. Katra iejaušanās mākslinieka vai sociālā komentētāja tiesībās uz šādu izpausmi ir jāvērtē ar īpašu rūpību. Arī rupjas vārdkopas pašas par sevi nav izšķirošas, novērtējot uzbrūkošu izteikumu, jo tām var būt vienīgi satīrisks nolūks. Svarīgi nošķirt, vai publikācijā izteiktie aizskarošie apgalvojumi vai salīdzinājumi attiecas uz personas privāto vai ģimenes dzīvi vai arī uz tās profesionālo darbību. Tāpat jāņem vērā arī izmantotās gramatiskās formas un iespējamās autora norādes par to, ka izteiktie apgalvojumi jāuzlūko kā ironiski. Taču uzbrūkoša valoda var atrasties ārpus vārda brīvības aizsardzības, ja tā ir nepamatota nomelnošana, piemēram, ja vienīgais uzbrūkošā apgalvojuma nolūks bijis aizvainot. Arī politiskā diskusijā tās dalībnieki var sagaidīt, ka šādā diskusijā katrs tās dalībnieks izmantos visus savā arsenālā esošos literāros izteiksmes līdzekļus viedokļa pamatošanai un paspilgtināšanai.”
(Latvijas Republikas Augstākā tiesa - “Goda un cieņas civiltiesiskā aizsardzība. Tiesu prakses apkopojums (2000.–2018 .)”)

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Deputātam prasa paskaidrojumus

Kategorijas